1. versija. Reliģiskā

Indija ir hinduistu zeme, tāpēc pareizāk būtu runāt, ka govs ir svēta, nevis Indijā, bet gan hinduismā! Tāpēc, teiksim, kaimiņu Nepālā, kur arī liela daļa no iedzīvotājiem ir hinduisti (nevis budisti, kā daudzi domā), govs ir ne mazāk svēta! Kas tad govij hinduismā ir tik svēts?

Senos hinduistu tekstos ir stāstīts par kādu svēto govi Surabhi (jeb Kamadhenu), kas varēja izpildīt vēlēšanās. Uzskata šīs Surabhi daļiņa ir katrā govī, kas dzīvo uz Zemes un, ja pareizi palūgsi, – katra govs kā dieviete varēs to izpildīt!

Tāpat hinduismā, lai nokļūtu debesīs, ir jāpārpeld pāri upei, bet izdarīt to var tikai ar govs palīdzību, turoties pie tās astes. Ja jau govs ved uz paradīzi – kā tad viņa var nebūt svēta?

Beidzot, viens no galvenajiem hinduistu dieviem Šiva jāj ne uz kā cita, bet uz svētās govs (vai buļļa) Nandi! Ja jau pats Šiva ir priekš tā izvēlējies govi... tad - tā noteikti ir dievišķīga! Starp citu, ļoti bieži pie hinduistu tempļa ieejas atrodas govs (vai buļļa) Nandi statuja. Tā kā tas arī ir Šivas dzīvnieks, tad tādā templī visdrīzāk pielūdz tieši Šivu.

Turklāt arī dievs Višnu Krišnas iemiesojumā ilgu laiku ir pavadījis ar govīm, jo strādājis par ganu. Tāpēc ganu amats Indijā, kaut arī maz par to maksā, ir dievišķīgs!

2    Versija. Praktiskā

Ja neskaita reliģiju, tad vēl ir arī hinduista parastā, Zemes dzīve, kas arī ir stipri saistīta ar govīm!

Sāksim ar to, ka govs dod pienu (!), bet piens – ir mazuļu un bērnu ēdiens. Tātad govs kā māte dod barību bērnu augšanai (īpaši tad, kad īstā māte to nevar dot pati). Govi Indijā tā arī sauc – „gau-mata”, ko burtiski tulko kā „govs-māte”! Turklāt piens Indijā ir ļoti populārs, tur pat tēju vāra pienā, bet bez sviesta neiztiek neviens reliģisks rituāls. Kā te bez govs varētu iztikt?

Lauksaimniecība. Kā te varētu iztikt bez govs? Traktors ir rets prieks un ļoti dārgs parastam hinduistam. Vajag taču ar kaut ko laukus apstrādāt?

Arī transportam govis indijā der vislabāk. Benzīns ir dārgs, zirgi te nav iedzīvojušies, bet ratiem „vilkme” ir vajadzīga!

Beidzot – govs kakas! Spriežot pēc to pielietojuma, tās ir svētākas par pašu govi! No tām šeit gatavo īpašu malku, kas labi deg, bet dūmi labi atbaida moskītus. Tās tiek izmantotas celtniecībā, tās izmanto medicīnā un, protams, ka tās ir lielisks mēslojums!

Bet, kā tad gaļa? Gaļu te neēd! Hinduisma reliģija paredz atteikšanos no gaļas, lielākā daļa no īstiem hinduistiem ir veģetārieši. Starp citu, tieši attiekšanās no liellopu gaļas hinduismā ir pirmais solis veģetārismā!

***

Rezultātā mums ir pilnīgi svēts dzīvnieks, kas Indijas plašumos var darīt visu, kas ienāk prātā un viņai par to nekas nebūs. Sastrēgumstundā tā var iziet uz pašu dzīvākās satiksmes ielu, stāvēt tās vidū, veidojot kilometriem garu sastrēgumu un – NEVIENS neiedrošināsies izkāpt no auto, lai viņu padzītu. Signalizēs un gaidīs... Mums tas būtu šoks, taču viņi tā dzīvo.

Indijā ir ļoti daudz govju bez saimnieka, pabarot tādu govi – ir svēta lieta! Tāpēc pirmo kumosu Indijā atdod izsalkušai govij, otro jau vari ēst pats!

Tā kā, ja būsiet Indijā, ņemiet vērā govs svētumu, nedariet pāri dzīvniekiem, ļaujiet tiem paēst un galvenais – nepasūtiet indiešu kafejnīcās steikus, bifštekus vai befstroganovus!

http://fishki.net/2338354-pochemu-korova-svjawenna-v-indii.html