Kāpēc Zemei trūkst ūdens
Saskaņā ar How Stuff Works pētījumu, dzeramā ūdens trūkums uz Zemes vairs nav problēma, kas skar tikai nomaļus pasaules nostūrus. Tā ir globāla problēma, kas var skart katru no mums.
Sausums un plūdi
Daudzi pazemes avoti iztukšojas ātrāk, nekā daba spēj tos atjaunot. Izsīkst akas un dziļurbumi, pārmērīga ūdens izmantošana lauksaimniecībā un rūpniecībā šo problēmu tikai saasina. Klimata pārmērīga uzkaršana dažos reģionos izraisa sausumu, bet citos – spēcīgus plūdus. Sausums samazina pieejamā ūdens daudzumu, bet plūdi, gluži pretēji, to piesārņo. Ledāji, kas ilgu laiku ir bijuši uzticams saldūdens uzkrājums, kūst neticamā ātrumā un kūstošais ūdens sajaucas ar sālsūdeni.
Ūdens piesārņojums
Upes, ezerus un pazemes avotus piesārņo ķīmiskās vielas no rūpnīcām, lauksaimniecības mēslojums un sadzīves atkritumi. Pat plastmasa, kas nonāk ūdenstilpēs, sadalās mikrodaļiņās, pārvēršot ūdeni par veselībai bīstamu kokteili. Attīstoties rūpniecībai, kļūst arvien grūtāk atrast patiesi tīru ūdeni.
Iedzīvotāju skaita pieaugums
2022. gadā pasaules iedzīvotāju skaits bija 8 miljardi. Jo vairāk cilvēku uz planētas, jo vairāk ūdens ir nepieciešams ēšanas, dzeršanas un ražošanas vajadzībām. Pilsētu attīstība iznīcina dabiskās ekosistēmas, kas palīdzēja saglabāt ūdens resursus un straujā infrastruktūras attīstība ne vienmēr ņem vērā nepieciešamību taupīt ūdeni. Katru dienu pasaule zaudē miljardiem litru ūdens dēļ bojātiem ūdensvadiem, neefektīvām apūdeņošanas sistēmām. Pievienojot tam neilgtspējīgu ūdens patēriņu mājsaimniecībās, situācija kļūst vēl satraucošāka.
Kad uz Zemes vairs nebūs ūdens
Prognozes par dzeramo ūdeni ir ļoti satraucošas. Šobrīd vairāk nekā diviem miljardiem planētas iedzīvotāju nav pieejams tīrs ūdens savās mājās. Šis skaitlis, kas reģistrēts 2018. gadā, turpina pieaugt. ANO ziņojumā teikts, ka līdz 2030. gadam cilvēce spēs nodrošināt dzeramo ūdeni visiem, taču maz ticams, ka šis mērķis tiks sasniegts.
Saskaņā ar cita pētījuma datiem jau šobrīd 55 % pasaules iedzīvotāju vismaz vienu mēnesi gadā saskaras ar tīra ūdens trūkumu. Līdz gadsimta beigām, 2100. gadā, šis rādītājs varētu pieaugt līdz 66 procentiem. Šī problēma ir īpaši aktuāla jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Problēmu saasina ne tikai ūdens trūkums, bet arī tā sliktā kvalitāte: ūdenstilpju piesārņojums padara neizmantojamus atlikušos ūdens krājumus.
Ja ūdens patēriņš un piesārņojuma līmenis netiks samazināts, situācija var kļūt katastrofāla. Ūdens trūkums ietekmēs ne tikai cilvēku veselību, bet arī pārtikas ražošanu, ekosistēmu ilgtspējību un pasaules ekonomiku. Šādā situācijā vissmagāk cietīs visnabadzīgākie iedzīvotāji.
Pesimistiskās prognozes liecina, ka jau šajā gadsimtā cilvēce varētu saskarties ar globālu ūdens katastrofu. Tomēr no tās var izvairīties, ja tiks pieliktas lielas pūles, lai samazinātu piesārņojumu, racionāli izmantotu ūdeni un izstrādātu jaunas tehnoloģijas tā attīrīšanai un saglabāšanai.