1. Filips K. Diks „Cilvēks augstajā pilī”. Alternatīvajā Visumā nacisti uzvarēja Otro pasaules karu un sagrāba ASV. Krievi atspiesti aiz Urāliem, bet mūsu puslode nonākusi japāņu rokās, kaut arī par to gandrīz nekas netiek runāts. Amerikāņu pretošanās grupiņas lasa noslēpumainu grāmatu, kur stāstīts par pasauli, kur vācieši karā tomēr ir zaudējuši.

Kāpēc lasīt? Lai uzzinātu, ka jebkādas, pat pašas mazākās fašisma uguntiņas ir ļoti bīstamas, tās jebkurā mirklī var uzliesmot, kā nopietns ugunsgrēks un tās ir jānodzēš par katru cenu.

2. F. D. Džeimss „Cilvēka bērns”. Masveida neauglība nostādījusi cilvēci uz izmiršanas robežas. Lai nepieļautu haosu, varas iestādes nodibinājušas diktatūru. Pasaule tiek rādīta ar valdnieka brālēna acīm un viņa emocionāli sterilais skatiens ideāli demonstrē iedzīvotāju sterilumu. Bet galvenais trumpis politisko spēku cīņā izrādās mazulis – vienīgais uz Zemes pēc ļoti ilga laika dzimušais bērns.

Kāpēc lasīt? Lai saprastu, cik stipri grāmata atšķiras no Alfonso Kuarona tāda paša nosaukuma ekranizācijas ekšena. Tas ir pavisam cits stāsts – smeldzīgs, ar varoņu citādu motivāciju, taču noteikti interesants sociālās fantastikas mīļotājiem.

3. Dmitrijs Gluhovskis „Metro 2033”. Gluhovskis bez šaubām ir galvenais mūsdienu krievu postapokalipses speciālists, kurš pasaules galu bija nolicis uz 2013. gadu. Trešā pasaules kara laikā virszeme ir pakļauta radiācijai, tāpēc cilvēki bija spiesti noiet pazemē, lielākajā atompatvertnē – metro. Katrā stacijā tagad ir sava pilsētvalsts. Ideoloģija ir pārdomāta, tirdzniecība izveidota, ienaidnieki – iedzīvoti, bet pievērst uzmanību romāna turpinājumiem nav obligāti.

Kāpēc lasīt? Lai iegremdētos līdz detaļām izdomātā no ģeopolitiskā viedokļa pasaulē, kas radījusi sekotāju un aizguvēju kultu.

4. Margareta Etvuda „Orikss un Grieze”. Arī šeit Apokalipsi ir radījuši cilvēki, taču šoreiz ir izticis bez visādiem kariem. Transnacionālās korporācijas ir nolēmušas ģēnmodificēt visu, ko vien var, un zaudējušas. Patērētāju sabiedrība ir cietusi no epidēmijas, bet cilvēku vietā ir nākušas kaut kādas dīvainas zālēdājbūtnes.

Kāpēc lasīt? Skaļas atsauksmes radījusī pagājušā gada Etvudas „Kalpones stāsta” ekranizācija pierādīja pat tiem, kuri nav lasījuši viņas grāmatas, ka rakstniece māk radīt šausmīgus stāstus par pasauli un cilvēkiem pēc globāliem satricinājumiem. Arī šeit ir daudz neparastu sižeta pagriezienu un interesanti filozofiski jautājumi.

5. Kormaks Makartijs „Ceļš”. Nezināma kataklizma ir izdedzinājusi zemi un iznīcinājusi civilizācijas lielāko daļu. Civilizācijas paliekas ir iegrimušas drūmā vardarbības, bada un kanibālisma bezizejā. Tēvs ar dēlu iet uz dienvidiem, uz jūru, un mēģina atrast eksistences jēgu, ko, liekas, visi sen jau ir pazaudējuši.

Kāpēc lasīt? Autora literārā meistarība ļauj viņam radīt pasauli ar atmosfēru un krāšņu tēva un dēla attiecību ainu.

6. Nils Stīvensons „Seveneves”. Nesaprotamu iemeslu dēļ Mēness ir sašķēlies gabalos, kas krīt uz Zemi, draudot iznīcināt visu dzīvo. Cilvēkiem nākas meklēt glābiņu kosmosā. Viņiem ir laiks, lai spētu sākt dzīvi kaut kur citur, taču laika ir maz, bet cilvēka daba, pat piedaloties zinātniskās ekspedīcijās, ne vienmēr ir paredzama.

Kāpēc lasīt? Grāmata apber cilvēku ar tehnisku detaļu milzīgu daudzumu, atstājot stipras zinārniskās fantastikas pēcgaršu. Turklāt tās beigas reāli biedē. Tagad mēs esam spiesti laiku pa laikam pamest uz Mēnesi paranoidālus skatienus.

7. Džo Hils „Ugunsdzēsējs”. Pasaule iet bojā no dīvainas slimības, kas izsauc spontānu pašaizdegšanos. Zāļu nav, taču runā, ka kaut kur klaiņo cilvēks, kurš ir iemācījies kontrolēt sava ķermeņa degšanu. Medmāsai Hārperei Greisonei pēc iespējas ātrāk viņu atrast, jo viņa gaida mazuli, bet slimības pirmās pazīmes jau ir parādījušās.

Kāpēc lasīt? Ar pseidonīmu rakstošais Stīvena Kinga dēls ir radījis stāstu, kas ir viņa tēva labāko grāmatu cienīgs.

8. Bleiks Kraučs „Apmaldījušās Priedes”. Mēs neatklāsim iemeslu, kāpēc šajā romānā ir noticis pasaules gals. Taču ticiet, tas jums patiks. Speciālais aģents pēc auto avārijas nāk pie samaņas slimnīcā, kas atrodas mazā pilsētiņā, no kuras aizbraukt nav iespējams. Atliek tikai saprast, kas nav tā ar vietējiem iedzīvotājiem un apkārtējo pasauli.

Kāpēc lasīt? Interesanto sižeta pavērsienu dēļ, nenormālās, mazās pilsētiņas smacīgās atmosfēras dēļ un iespējas salīdzināt grāmatu ar seriālu-ekranizāciju.

9. Skots Vesterfelds „Neglītene”. Šajā grāmatā civilizācija ir sabrukusi, taču pēc tam radusies no jauna, kā fēnikss no pelniem, un dzīvo pēc jauniem, „pareiziem” likumiem. Tagad visi ir pārņemti ar skaistumu un tehnoloģijām, ar kurām to var sasniegt. Pēc 16 gadu vecuma katram pilsonim ir jāguļas zem plastiskā ķirurga naža un jāiegūst brīnišķīgi sejas vaibsti. Meitene no pagaidām vēl neglīteņu rezervāta iznāk laukā un uzzina par savu pasauli daudz jauna.

Kāpēc lasīt? Neparastais cilvēces bojā ejas un atdzimšanas scenārijs vedina uz filozofiskiem jautājumiem par to, kas vispār ir skaistums. Vai tas slēpjas iekšienē, ārpusē vai arī tas ir kaut kur pa vidu?

10. Patriks Ness „Haosa gaita”. Cilvēce ir karojusi ar atnācējiem un tagad sievietes uz Zemes ir pazudušas, bet vīrieši nemitīgi dzird viens otra domas. Grāmata pusaudžiem par patiesības meklējumiem un savas vietas dzīvē atrašanu.

Kāpēc lasīt? Ness māk koši parādīt pieaugšanas stāstu, neaizmirstot arī pārdomātu, fantastisku fonu. Vēl tur ir lielisks galvenā varoņa kompanjons – runājošais suns Manči.

Autors: Book24

https://www.livelib.ru/group/109/post/34308-kogda-i-kak-sluchitsya-konets-sveta-versii-pisatelej