1940
Meistara grāmata.
Mihails Bulgakovs beidz rakstīt "Meistaru un Margaritu". Pats Mihails Afanasjevičs vairs nespēj strādāt pie rakstāmgalda, tāpēc romāna pēdējos variantus viņš nodiktē savai sievai Jeļenai Sergejevnai - kas spēja saglabāt šo tiem laikiem vairāk nekā bīstamo grāmatu. 1940. gada 10. martā Bulgakovs mirst.
Šis romāns bez šaubām ir pasaules literatūras šedevrs - fantastikas, satīras, filozofiskas līdzības, mīlas stāsta un vēl daudz kā cita sakausējums - gaismu ierauga tikai 1966. gadā un arī tad - saīsinātā, žurnāla variantā. Taču Bulgakovs bija pārliecināts, ka padomju varas laikā varas pārstāvji vispār neļaus "Meistaru un Margaritu" publicēt - grāmata tika rakstīta tālākas nākotnes cilvēkiem.
Pēdējais uzliesmojums.
Šodien filmu "Flešs Gordons iekaro Visumu" sauktu par teleseriālu, taču tā kā tajos laikos ar televizoriem kā nu bija, tā bija, tad 1940-tajā gadā to izlaiž 12 atsevišķu kinoepizodu formā, kuru kopējais ilgums bija ap 3 stundas. Šoreiz Flešs, ne tikai glābj Zemi no noslēpumaina mēra, kuru ir palaidis Mings Nežēlīgais, bet arī nogalina šo planētas Mongo ļauno valdnieku. Fleša piedzīvojumiem varēja pielikt punktu. Jaunas sērijas tika uzņemtas tikai pēc 40 gadiem.
Šis seriāls ir iezīmīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nedaudz pārveidotā Minga tēlā viegli atpazīt Hitleru, bet viņa impērijas vēsture atgādina Vācijas - iekarotājas politiku. Otrkārt, "flešgordoniādes" pēdējais akords, kopā ar konkurējošo seriālu par Baku Rodžersu, kosmiskajai fantastikai izdarīja lāča pakalpojumu. Seriāli un tiem sekojošie komiksi radīja iespaidu, ka tas ir nenopietns, bērniem domāts žanrs. Stāvoklis uzlabojās tikai 1950. gadā, kad sāka iznākt nopietnākas lentes par kosmosa apgūšanu. [Starp citu, filma sākas ar kustīgu ievadvārdu tekstu, kas, ceļoties uz augšu, kļūst arvien mazāks, zūdot tālumā - vai tas jums kaut ko neatgādina?]
1940. - "Piedzimst" Kapteinis Amerika - jauns komiksu varonis, kurš ir izdomāts tikai politisku motīvu dēļ.
Citplanētiešu arestants.
Jans Lari (visvairāk pazīstams pēc "Karika un Vaļas piedzīvojumiem" - bērnu grāmata, kurā abi varoņi kļūst maziņi un iepazīst kukaiņu pasauli) sāk rakstīt romānu "Viesis no debesīm", kurā tiek aprakstīta Zemes cilvēku sabiedrība no citplanētieša skatu punkta, un... sūta sarakstītās romāna nodaļas tieši Staļinam - "šī romāna vienīgajam lasītājam", kā rakstnieks iedomājas. 1941. gadā, pēc tam, kad viņš bija aizsūtījis jau 7 nodaļas, viņu atklāj un arestē, piespriežot 10 gadus cietumā. [Rakstnieks ir dzimis Rīgā, 1900. gadā, karojis 1. pasaules karā, cara armijā, vēlāk pārgājis sarkano pusē un dzīvojis PSRS, sarakstījis darbus, kuros iezīmējas arī totalitārisma kritika, gaišās nākotnes piekritējs, iedomājies, ka var pamācīt pašu Staļinu, naivais cilvēciņš... vismaz palicis dzīvs, reabilitēts un nodzīvojis līdz 1977. gadam - tulk. piez.]
1940. - "Bagdādes zaglis" - filma iegūst trīs Oskarus no četrām nominācijām.
1940. - Jevgeņijs Švarcs, lugas: "Pasaka par pazaudēto laiku", "Ēna".
Kur aizved fantāzija.
1940. gada 13. novembrī notiek "Fantāzijas" pirmizrāde - tās ir multiplikācijas mūzikls, pats drosmīgākais Volta Disneja eksperiments. Strādājot pie tās, viņš klausījās klasiskās mūzikas plates (Bahu, Bēthovenu, Šubertu, Čaikovski, Stravinski) un zīmēja radušās asociācijas. Pateicoties tam, multfilma, kas sastāv no deviņiem muzikāliem numuriem, ir iznākusi ļoti avangardiska un zināmā mērā abstrakta.
Pēc Disneja prasības, viņa skices tika pārzīmētas un detalizētas. Līdz ar to, vājinieks Mikipele kļūst dūšīgāks un iegūst arī plakstus, tā kļūstot izteiksmīgāks. Filmas izmaksas pārsniedz parastas filmas izmaksas trīs reizes un, protams, ka neatpelna summu. Tomēr, filma ir iegājusi vēsturē, kā pirmā lielfilma ar stereoskaņu, Disnejam, kas bija klāt, kad orķestris ieskaņoja aranžējumus, monoskaņa nepatika un pēc viņa lūguma, tehniķi ierakstīja stereo.
Lielais animators gribēja palaist "Fantāziju" arī platekrāna formātā, vienu epizodi uzņemt, lai skatītos to ar 3D brillēm, kā arī apgādāt skatītāju zāles ar dažādu aromātisku vielu izsmidzinātājiem, kas atbilstu katrai epizodei. Taču šiem revolucionārajiem plāniem nebija lemts piepildīties.
1941
Trīs likumi.
1941. gada maijā atkal tajos pašos Astounding Science Fiction iznāk Aizeka Azimova stāsts "Melis" - viens no pirmajiem zinātniski fantastiskajiem stāstiem par robotu, kas mācēja melot, un pirmais darbs, kur tiek minēti trīs robotehnikas likumi - Azimova "firmas tēma", kas apvieno visus viņa darbus. Interesanti, ka pēc paša Azimova teiktā, likumus ir noformulējis, nevis viņš, bet gan žurnāla Astounding Science Fiction redaktors Džons Kempbels.Pēdējais gan kautrīgi atzīst, ka tikai noslīpējis šos teicienu, lai dotu Azimova idejām galīgo formu sarunā ar viņu 1940. gada 23. decembrī.
"Melis" ir unikāls ar to, ka tur aprakstīts viens no pašiem pirmajiem kognitīvās disonanses piemēriem (saduroties diviem pretrunīgiem uzstādījumiem, kas izslēdz viens otru) robotam, kā rezultātā tas sajūk prātā.
[ Atceros, bērnībā man bija līdzīgs gadījums. No rīta, taisos uz skolu, jau ģērbjos. Māte saka, lai tinu ap kaklu biezo šalli, jo no rīta vēl auksts. Tēvs, to izdzirdējis liek, ņemt plāno šalli, jo man esot jārūdās un nav nemaz tik auksts. Nezinu ko darīt, pēc piecām minūtēm vecāki jau kliedz viens uz otru, ja es mīlot mammu, tad lai velkot biezo šalli, ja tēvu, tad plāno. Nē, prātā es nesajuku, neesmu jau robots, gāju laukā vispār bez šalles, strīds uzreiz norima. Tikai, ar kādu šalli uz skolu aizgāju, to gan vairs neatceros. Ko tu padarīsi, ja vecākiem visos jautājumos bija diametrāli pretējs viedoklis? Bet Azimovs jau gandrīz visos stāstos vēlāk apraksta to, cik ļoti šos likumus ir grūti ievērot - tulk. piez.]
Aiz eglēm rēgojas divstobrenes.
1941. gada 12. decembrī notiek hrestomātiskās vilkaču šausmenes "Cilvēks-vilks" pirmizrāde. Šī filma ieiet fantastikas vēsturē, ne tikai ar sarežģītiem cilvēka transformācijas efektiem par vilku, bet arī tāpēc, ka tur pirmo reizi tiek pārstāstīts mīts, ka vilkačus varot nogalināt tikai sudrabs (agrāk šo vājību pierakstīja tikai vampīriem). "Cilvēks-vilks" radīja publikas interesi uz vilkačiem un šiem radījumiem tika dota carte blanche, lai iekarotu 20. gadsimta masu kultūru. Interesanti, ka karš sarežģīja filmēšanas procesu pilnīgi neparastā veidā: grimētājiem sāka trūkt importētās jaku vilnas, lai radītu zvēra vilnu un pēdējam nācās palikt "plikākam."
Tērauda cilvēks.
1941. gadā studija Paramount liek priekšā brāļiem Fleišeriem izveidot īsmetrāžas multfilmas sezonas jaunumam - superpopulārajiem komiksiem par Supermenu. Animatori negribēja ar to nodarboties, tāpēc pieprasīja no studijas tiem laikiem astronomisku summu - 100 000 dolāru par sēriju. Studija bija ar mieru ar 50 tūkstošiem, kas tik un tā trīs reizes pārsniedza parasto multbudžetu. Gribot, negribot vajadzēja strādāt. Tā Supermens pirmo reizi parādījās uz lielā ekrāna.
1942
Neparastais brīnums.
Ivans Jefremovs sāk savu pirmo piedzīvojumu un zinātniskās fantastikas noveļu ciklu, ko apvieno nosaukums "Stāsti par neparasto": "Helēņu noslēpums", "Olgojs-horhojs", "Kalnu garu ezers" un citi. No 1944. gada tos sāk publicēt "Novij mir" un "Tehnika molodeži". Drīz tie iznāk atsevišķos krājumos, kas nosaukti pēc tāda paša nosaukuma stāsta: "Tikšanās virs Tuskaroras" (1944.), "Baltais rags" (1945.), "Dimanta caurule" (1946.), kā arī nosaukti pēc stāstu skaita, kas krājumā ievietoti: "Pieci rumbi" (1944.) un "Septiņi rumbi" (1945.).
Pamatīga pieeja.
1942. gada maijā Aizeks Azimovs sāk publicēt stāstus, kas vēlāk kļūst par starta bāzi ciklam "Akadēmija" - globālam eposam, kas ekspluatē ideju par to, ka iespējams paredzēt tautas masu uzvedību globālā vēsturiskā perspektīvā (prognozēšanas mazais mērogs ir ļoti neprecīzs) un vadīt cilvēces attīstības vēsturi. 1965. gada konventā Worldcon šī sāga pārspēja konkurentus (ieskaitot Tolkina grāmatas) un ieguva īpašo Hugo balvu, kā "Visu laiku labākais cikls". "Akadēmija" ["Foundation"] kļūst par savdabīgu "ideju enciklopēdiju" nākošajām fantastu paaudzēm. Tās elementus var atrast visur: no Pink Floyd daiļrades vai "Zvaigžņu kariem" līdz warhammer 40 000 un Battletech spēļu visumiem.
Atkal karš.
Nikolajs Španovs sāk militāri-fantastisko romānu "Neredzamo karš", kas līdz 1944. gadam tiek publicēts žurnālā "Ogoņok".
1942. - "Frankenšteina spoks" - filmā pirmo reizi izmantots akla briesmoņa tēls, kas staigā ar uz priekšu izstieptām rokām.
1942. - filma "Kaķcilvēki".
1943
Bet es vectētiņu nesitu!
Iznāk franču fantasta Renē Baržavela grāmata "Nepiesardzīgais ceļotājs". Autors un viņa garadarbs sen jau būtu aizmirsti, ja ne tajā izteiktā ideja. Tieši Baržavels izdomā "vectētiņa paradoksu", kad cilvēks dodas uz pagātni un nogalina pats savu vectētiņu. Respektīvi, viņa vecāki nenāks pasaulē un arī viņš nepiedzims, tad arī slepkava nedosies uz pagātni un nenogalinās vectētiņu... un tā tālāk. Ja nebūtu Baržavela, tad temporālā fantastika nebūtu tik interesanta (atcerieties kaut vai filmu "Atpakaļ nākotnē"). Interesanti, kas notiktu, ja dotos pagātnē un pastāstītu francūzim par vectētiņa paradoksu?
1943. - "Minhauzens" - pavisam neslikts nacistiskā kinematogrāfa mēģinājums izgriezt pogas Holivudai. Pats dīvainākais - bez propagandas.
1943. - tiek slēgts Astounding Science Fiction meitas projekts - žurnāls Unknown Iemesls - papīra deficīts.
1943. - sākas pirmās pilnvērtīgās elektronu skaitļojamās mašīnas ENIAC būve.
Sprādziens no nākotnes.
Mazpazīstams autors Klīvs Kārtmils publicē stāstu "Deadline". Bez talanta sarakstītais stāsts iegūst pasaules slavu pēc gada, taču atpazīstamība un slava Kārtmilam atnāk uzreiz. FIB aģentu personās. Stāsts bija par atombumbu, turklāt Kārtmils apraksta tās izgatavošanas tehnoloģiju, konkrēti - ar urāna bagātināšanu. Pēdējo jautājumu tieši tolaik mēģina atrisināt dziļi slepenā "Manhetenas projekta" dalībnieki. Izrādījās, ka Kārtmils ir vienīgi lasījis tā laika populārzinātniskos žurnālus un kompilējis iegūtās informācijas druskas par atoma kodolu dalīšanos gatavā bumbas iegūšanas "receptē", kurai ASV valdība jau bija iztērējusi 2 miljardus dollāru.
Kārtmila dēls bija to cilvēku vidū, kuriem Hainlains velta savu pirmo bērnu romānu "raķešu kuģis "Galileo"" (1947.).
1944. - No izlūklidojuma neatgriežas franču rakstnieks Antuāns de Sentekziperī.
1945
Mans mīļais sputņiks.
Rakstā žurnālam Wireless World Artūrs Klārks liek priekšā izmantot trofeju vācu raķetes V 2, lai palaistu geostacionārus sakaru pavadoņus. Tieši pēc 20 gadiem fantasta ideja kļūst par īstenību - tiek palaists pasaulē pirmais televīzijas pavadonis Intelsat 1.
Ak, mans Blohs!
Uzvaras gadā pār Vāciju iznāk "Ceļu atverošais" - Laukrafta skolnieka Roberta Bloha pirmā grāmata, kas attaisno savu nosaukumu un atver viņam durvis uz lielo literatūru. Blohs pazīstams kā šausmeņu autors (Ktulhu pasaulei viņš ir izdomājis maģiskos grimuārus De Vernis Misteriis un Cultes de Goules), kā arī kļūst slavens kā "Psiho" un dažu "Zvaigžņu ceļa" epizožu autors.
1945. - "1001 nakts" - Filma izceļas ar lieliskiem specefektiem, anahronismiem (brilles, Sinatras dziesmas) un jūtamu noslieci uz love story.
1945. - debitē atombumba.
1946
Ceturtā vara.
Atver vienu no pirmajām un nedaudzajām grāmatu izdevniecībām Fantasy Press, kas izdod tikai fantastiku (sākot ar kosmiskajām operām un beidzot ar hororu, visu tolaik sauca par "fantasy"). Grūtajos pēckara gados tā deva darbu lielākajiem "zelta laikmeta" rakstniekiem un popularizēja žanru kopumā. Kompānija
Fantasy Press pirmo reizi izdeva arī nefantastisku grāmatu par fantastiku - "Par citām pasaulēm" (Of Worlds Beyond), kur tādi autori kā Hainlains, Van Vogts un De Kamps dalījās ar savas meistarības noslēpumiem.
Dopings, dopings!
Georgijs Gurevičs kopā ar Georgiju Jasniju raksta garo stāstu "Cilvēks-raķete" - par puisi - neveiksminieku, kas kļūst par sporta zvaigzni, izmantojot superdopingu "ukrainolu". Garstāsts tiek publicēts žurnālā "Znaņije - sila" un ar to sākas Gureviča - rakstnieka dzīve, vēlāk viņš kļūst pat Jefremova prēmijas laureātu.
1946. - Klaivs Steipls Lūiss "Pretīgā vara". Pēc šīs grāmatas rakstniekam apnīk kosmoss un viņš izdomā Nārniju.
1946. - Ivans Jefremovs "Eikumenas malā (Lielais loks)".
Kas-kas... Vectēvs Kokto!
Arī modernās mākslas ielā būs svētki: Žans Kokto uzņem "Skaistuli un Briesmoni" - galvenajai lomai izvēloties skaistuli Žanu Marē. Šī filma ir, ne vien viens no labākajiem sava laika fantāzijas paraugiem, bet tā arī ir iedvesmojusi Disneja studiju veidot tai multiplikācijas žanra rimeiku. Filma ir ļoti skaista, sirreālistiska fantāzija ar dekorācijām, kas attēlo Gustava Dorē gravīras.
1947
Laiks taisīt naudu.
Rakstnieks - fantasts Rons Habards, par kuru viņa draugi teica, ka viņš ir rakstnieks - robots, kas spēj vairākas stundas rakstīt uz mašīnas ar ātrumu 70 vārdi minūtē, pats par savu naudu izdod rokrakstu "Saientoloģija: jauna zinātne" "samizdatā". Lapiņas, kas nodrukātas ar kopējamā papīra palīdzību, kādu laiku tiek izplatītas viņa draugu vidū, līdz 1950. gadā Džons Kempbels ir ar mieru publicēt Habarda "zinātniskos rakstus par garīgo veselību" žurnālā Astounding Science Fiction. Drīz kolēģi - fantasti sāk tenkot, ka Habards kļūst apmāts ar ideju radīt pats savu reliģiju un nopelnīt ar to kaudzi naudas.
Tā radās dianētika un kopā ar to saientoloģija - pati pelnošākā izdoma visas fantastikas vēsturē. "MF" īpaši brīdina, ka iepazīšanos ar šīm "zinātnēm" jūs veicat paši, arī paši uzņemoties risku.
Trakā piezīmes.
1947. gadā rakstnieks Ričards Šeivers publicē Amazing Stories paranoidālu rakstu ciklu par to, ka mūsu pasauli pārvalda senas būtnes, kas dzīvo zem zemes. Kolēģi sevišķi par to nebrīnās, jo sen par Šeiveru ir nostabilizējies zināms viedoklis: vēl jaunībā, kad viņš strādāja rūpnīcā, viņš runāja, ka metināmais aparāts palīdzot viņam dzirdēt citu cilvēku domas. Taču uz redakciju sāk nākt tūkstošiem vēstuļu no lasītājiem, kas pateicas žurnālam par patiesību un paziņo, ka arī viņi dzird savādas balsis un ir stājušies kontaktos ar vidū tukšās Zemes iemītniekiem. Šeivera publikācijas ir jāturpina. Veselu gadu Amazing Stories bija, kā izteicās citi žurnāla autori, "trakomāja, ko vadīja mēnessērdzīgais". Pēc tam (kā liecināja Šeivers) baigie spēki no mūsu planētas iekšienes sabijās no viņa atmaskojumiem un piespieda redaktoru atteikties no patiesīgo rakstu publikācijas.
Tas bija pats košākais "sazvērestību teorijas" modes uzliesmojums 1940-tos gados.
1947. - Ivans Jefremovs. "Zvaigžņu kuģi". Sākas rakstnieka daiļrades otrais etaps, pāreja no tīriem piedzīvojumiem uz zinātni.
1947. - Lazars Lagins. "Patents AB".
1948
1948. - Artūrs Klārks. "Sargs" - stāsts tiek sarakstīts BBC konkursam, bet godalgas negūst. Vēlāk rakstnieks to pārstrādā par leģendāro romānu "2001. gada kosmiskā odiseja".
1948. - Batiskafs FNRS-2 veic pirmo dziļūdens reisu - 1380m.
Trumena šovs.
Laions Spregs de Kamps un Flečers Prats kopā publicē romānu "Kornelija kubs" (īstenībā tulkojums ir nepareizs, jo domāts ir akmens karnelians, ko sauc arī par serdoliku). Vēsturei nozīmīgs darbs, jo pirmo reizi tiek izmantota sižetiska kompozīcija, ko plaši izmanto nākošās fantastu paaudzes: cilvēku grupai kaut kādā veidā "izskalo smadzenes" un ievieto mākslīgi radītā pasaulē, kuru viņi uzskata par vienīgo pareizo. Pēdējo piemēru vidū var minēt "eksperimentus" grāmatā "Krievijas sala", filmas "Tumšā pilsēta", "Trumena šovs" un pat "Matrikss."
Trijjūgs ar zvārgulīšiem.
Izdevniecība Fantasy Press publicē romānu "Trejplanētija" - grāmatu-žurnālu sērijas "Linzmeni", ko ir izdomājis Edvards Elmers "Doks" Smits, prikvelu. Smits bija cilvēks, kura dzīvē bija divi lieli sasniegumi: viņš kļuva par vienu no labākajiem inženieriem - tehnologiem virtuļu mīklas recepšu sastādīšanā un kopā ar Hamiltonu radīja žanru "kosmiskā opera". Pie žanra klasikas arī pieder seriāls "Cilvēki - lēcas" (arī to nominēja uz Hugo prēmiju par labāko ciklu, kur kā jau sacīts uzvarēja Azimova "Akadēmija").
1949
Labs joks.
1949. gada novembrī iznāca pats neparastākais žurnāla Astounding Science Fiction numurs. Tieši pirms gada tajā tika publicēta kāda Ričarda Hoena vēstule, kurā pa jokam tika recenzēti viņa paša izdomāti stāsti un raksti no žurnāla nākošā, 1949. gada novembra numura. Redaktors Džons Kempbels - arī pazīstams jokdaris - palūdza saviem autoriem uzrakstīt tieši tos pašus stāstus un rakstus nākošā gada novembra numuram. Jokā piedalījās Hainlains, Azimovs, Stārdžons, de Kamps un van Vogts. Tā nu sanāca, ka Ričards Hoens patiešām bija ielūkojies nākotnē.
1949. - Roberts Hainlains. "Sarkanā planēta". Pirmā grāmata, kurā parādās seno un gudro marsiešu rase, kas vēlāk tiek slavēta romānā "Svešais svešā zemē".
1949. - sāk iznākt žurnāls The Magazine of Fantasy, kurā Hainlains publicē savu "Zvaigžņu desantu", vēlāk Kings - "Tumšo torni". Žurnāls joprojām ir dzīvs, kaut arī tagad iznāk tikai reizi divos mēnešos.
Lielais brālis vēro tevi!
1949. gada jūnijā tiek izdots Džordža Orvela romāns "1984." Ap to tūlīt pat iesākas skandāli: PSRS grāmatu aizliedz, bet Rietumos "kreisie" uzsāk autora un viņa grāmatas medības. Šodien "1984." tiek uzskatīts par klasisku antiutopiju, ar kuras popularitāti diezin vai pa spēkam līdzināties Zamjatina "Mēs", Hakslija "Brīnišķīgajai, jaunajai pasaulei" vai Bredberija "451 grādam virs Fārenheita".
Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, pats autors bija sociālists un pat nedomāja kritizēt PSRS kā tādu. "1984." viņš satīras veidā izsmej diktatūru un revolūcijas ideālu nodevību (ar jūtamu norādi uz Staļina totalitārismu). [Vēl viens pierādījums, ka pasaulē nav bijusi neviena revolūcija, kuras ideāli netiktu nodoti. - tulk. piez.]
Šī grāmata pasaules antiutopijas vārdnīcā ieved tādus terminus kā "Lielais brālis", "divreiz divi ir pieci"... bez "1984." nebūtu, ne Giliama "Brazīlijas" (1985.), ne Maktiga "V fot Vendetta" (2006.).
1940-tie gadi. Smags laiks. Kad runā lielgabali, mūzas - klusē. Mūsu iemīļotais žandrs nekļūst par izņēmumu. Tagad ir grūti iedomāties, bet 1940-tajos rakstīt grāmatas un uzņemt filmas - tā laika fantastikas divi galvenie balsti - gandrīz vai nebija kam. Un runa nav tikai par Herbertu Velsu, kas mirst 1946. gadā, vai kara upuriem, tādiem kā Ekziperī, notriekts 1944. gada 31. jūlijā.
Roberts Silverbergs atceras, ka pēc kara sākuma Džons kempbels bija izmisumā: viņa labākie autori bija aizņemti ar karu un Astounding Science Fiction vairs nebija ko publicēt. Daudziem rakstniekiem noderēja augstskolā iegūtās specialitātes. Piemēram, Aizeks Azimovs, Roberts Hainlains un Spregs de Kamps strādāja Filadelfijas kara kuģu būvētavā. Faktiski galveno pieprasījumu uz fantastiku nācās pildīt tiem, kas netika mobilizēti veselības stāvokļa dēļ. Piemēram, Ričards Šeivers, kuram nebija viss kārtībā ar galvu.
Tajā pat laikā karš bīdīja uz priekšu zinātnes progresu, saspiežot sešos gados drudžainu bruņošanās sacensību, kas miera laikos varētu vilkties vairākas desmitgades. Karu iesāka ar durkļiem un finiera lidmašīnām, bet beidza ar atomsprādzienu. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, fantastikai tas bija tikai pluss, jo tieši pateicoties karam augsto tehnoloģiju piedzīvojumi notika tagadnē, nevis nākošajos gadsimtos.
Tieši tāpēc 1940-tie tiek saukti par fantastikas "zelta laikmetu". Šajā laikā uzplaukst to talants, kas vēlāk tiks saukti par žanra lielākajiem meistariem. 1940-tajos piedzimst nākošie fantastikas titāni: Alans Fosters, Roberts Asprins, Stīvens Spīlbergs, Stīvens Kings, Viljams Gibsons, Džordžs Mārtins, Dens Saimons, Džons Kārpenters, harijs Tērtldavs (kādēļ neatcerēties arī mūsu lielmeistaru Vasiliju Golovačovu?).
Nē, fantastika nenoasiņoja. Tā tikai sāka plaukt.