Lidojums V-4, 1942. gada 3. oktobrī, ko arī dažreiz sauc par pirmo, mūsdienu kosmosa robežas versijā īsti neatbilst, kaut arī ASV par kosmosa robežu oficiāli atzīst 80 km augstumu. Pārāk stāvs lidojums programmas kļūdas dēļ, citādi veiksmīgs. 85 - 90 km augstums - aptuveni Kārmāna līnijas augstums (85 ~ 100km), kur izzūd aerodinamiskais cēlājspēks. Tajā laikā to raksturoja kā pirmo raķeti, kas sasniedzis kosmosa malu, kaut arī ne saskaņā ar mūsdienu FAI definīciju 100 km augstumā. Tomēr gan fiziskā Kārmāna līnija, gan juridiskās FAI definīcijas tika noteiktas daudz vēlāk.
Tālāk no latviešu Vikipēdijas.
Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu. Tā ir nosaukta Austroungārijas izcelsmes fiziķa un inženiera Teodora fon Kārmāna vardā, kurš definēja šo robežu. Kārmāna līniju ir apstiprinājusi Starptautiskā aeronautikas federācija kā starptautisko standartu, lai reģistrētu rekordus aeronautikā un kosmonautikā.
1950. gados Kārmāns pētīja lidaparātu iespējas lidot lielos augstumos. Viņš aprēķināja, ka aptuveni 100 km augstumā, lai lidaparāts varētu sevi noturēt, izmantot aerodinamisko cēlējspēku no retinātās atmosfēras, tam būtu jākustas ātrāk par orbitālo ātrumu. Aprēķinātais augstums nebija tieši 100 km, bet viņš piedāvāja šai robežai lietot apaļu skaitli, lai tas būtu vieglāk uztverams.
Pirmais cilvēka radītais objekts, kurš šķērsoja Kārmāna līniju, bija 1942. gadā no Pēnemindes palaistā Vernera fon Brauna konstruētā ballistiskā raķete V-2. Otrā Pasaules kara laikā tādas raķetes šķērsoja atmosfēras un kosmosa nosacīto robežu vairākkārt.
Pirmais foto.
Pirmo Zemes fotogrāfiju no kosmosa veica ASV, palaižot trofejas V-2.
V-2 Nr. 13 bija modificēta raķete V-2, kas kļuva par pirmo objektu, kas nofotografējis Zemi no kosmosa. Raķete, kas tika palaista 1946. gada 24. oktobrī, White Sands raķešu poligonā Vaitsendā, Ņūmeksikā, sasniedza maksimālo augstumu 65 jūdzes (105 km).
Slavenā fotogrāfija tika uzņemta ar pievienoto DeVry 35 mm melnbaltās kustības kameru.
https://en.wikipedia.org/wiki/V-2_No._13
Kur īsti sākas kosmoss?
Amerikāņi domā, ka viņi bija pirmie.
https://www.wired.com/2009/02/feb-24-1949-piercing-the-edge-of-the-final-frontier-2/
Pirmie plāni sūtīt cilvēkus kosmosā.
A-9 vācu pilotējama raķete-lidmašīna. 1944. pētījums. Raķetes V-2 pilotējama, spārnota lidaparāta versija. Tas būtu spējis 17 minūšu laikā nogādāt ekspreskravu 600 km attālumā no starta vietas.
A9 / A10 vācu starpkontinentālā raķete ar paaugstinātu lidojumu. A9 / A10 bija pirmais transatlantiskās ballistiskās raķetes praktiskais dizains pasaulē. Divpakāpju raķetes projektēšana sākās 1940. gadā, un pirmais lidojums būtu bijis 1946. gadā. A9 / A10 darbs tika aizliegts pēc 1943. gada, kad visi spēki bija jāpavada A4 kā ieroča pilnveidošanai un ražošanai. Fon Braunam izdevās turpināt dažus A9 izstrādes un lidojuma testus ar segvārda nosaukumu A4b (t.i., A4 modifikācija un tāpēc ar ražošanu saistīts projekts). 1944. gada beigās darbs pie A9 / A10 tika atsākts ar koda nosaukumu Projekt Amerika, taču pēc pēdējās A4b pārbaudes 1945. gada janvārī nebija iespējams veikt nozīmīgu aparatūras attīstību.
A9 / A10 / A11 vācu spārnotā, orbītālā nesējraķete. A11 bija paredzēts Pēnemundē, lai izmantotu A9 / A10 aizjūras raķeti ar A11 palaišanu pēdējā posmā, lai veidotu pamatu pirmā Zemes satelīta palaišanai.
A9 / A10 / A11 / A12 Vācijas orbītālā nesējraķete. A12 ir nosaukts kā īsta orbitālās nesējraķetes apzīmējums, kā tas ir ieskicēts Pēnemundā. Tas būtu bijis četrpakāpju transportlīdzeklis, kas sastāvētu no A9 + A10 + A11 + A12 posmiem. Aprēķini liecina, ka tā varēja novest 10 metriskās tonnas zemā Zemes orbītā.
Tihonravova suborbitālais projekts. Padomju kosmosa pionieris Tihonravovs 1946. gada jūnijā ierosināja Staļinam ar V-2 palaist pilotējamu kapsulu. Ja viņa plāns būtu apstiprināts, iespējams, Padomju Savienība 1948. gadā būtu palaidusi pirmo cilvēku kosmosā. Tā vietā Staļins nolēma apturēt V- 2 ražošanu Vācijā un visu pārcelt uz Krieviju.
Megaroc. 1946. gada decembrī R. Smits ierosināja kosmosā palaist britu pilotu ļoti modificēta V-2 galotnē. Priekšlikums tika noraidīts, un pirmais Lielbritānijas pilsonis kosmosā lidos tikai 45 gadus vēlāk, kad Helēna Šarmana apmeklēja kosmisko staciju Mir.