“Kā izmainitos vēsture, ja krievu galvaspilsēta un viss tajā esošais būtu iznīcināts vienā mirklī 1908.gada vidū? Kas notiktu ar Krieviju?”.
"Bumba-cars " Centrālajā Sibīrijā
Tunguskas meteorīts nokrita uz Zemes rajonā starp upēm Zemā Tunguska un Ļena Centrālajā Sibīrijā tiesi pirms 110 gadiem – apmēram septiņos no rīta 1098.gada 30.jūnijā.
Sprādzienu piefiksējaIrkutskas observatorijas zinatnieki, kuri nodomaja, ka sākusies zemestrīce. Tomer aculiecinieku ziņojumi uzrādīja, ka augsnes satricinajums notika dēļ sprādziena viļņa, kuru izraisīja ārējs ķermenis.
Vēlāk noskaidrojās, ka agsnes satricinajumu piefiksēja Rietumeiropas seismiskās stacijas. Meteorīta sprādziens nogāza kokus vairāk kā 2000 km lielā. Dzīvojamas mājās 60 km attalumā izbira stikli. Ofocialu zinojumu par cietušajem nebija, kaut arī viens no vietejiem briežkopjiem nomira pēc tam, kad uz viņu nokrita koks sprādziena laikā.
Sprādziena viļņa jauda sastādīja 40 – 50 megatonnas. To var salīdzināt ar uzsprādzināto ūdeņraža bumbu AH602 (tā arī “Bumba-cars”, kuru izstrādāja akadēmiķis I.V.Kurčatovs). citi pētnieki pieņēma, ka meteorīta sprādziens deva 185 reizes lielaku enerģiju kā Hirosimas atombumba. Meteorīta nokrišanas dienā tika novērotas zemestrīces Taškentā, Tbilisi un vēcu pilsētā Jēnā.
Sprādzienu pavadīja neparasta debesu spīdēšana pirmajā diennaktī pēc katastrofas. Apmēram 80 kilometru augstumā izveidojās mākoņi, kuri atstaroja Saules starus. Tādēļ radās baltās nakts efekts. Gaismas starojums bija redzams pat Londonā.
Kas izpētīja Tunguskas meteorītu
Tunguskas meteorīta izpētei neķērās klāt 19 gadus. Impēriskā Krievija bija aizņemta ar politisko krīzi, pēc tam – tā gatavojās Pirmajam pasaules karam. Tikai 1917.gadā zinātnieka-minerologa Leonīda Aleksejeviča Kulika vadībā notika pirmā ekspedīcija uz katastrofas vietu. Turpmāk viņš novadīja vēl piecas ekspedīcijas – no 1927. līdz 1839.gadam. Tunguskas tuvumā pētnieks arada apmeram 50 kilometrus sakritušu koku. Kuliks pieļāva, ka meteorīts uzsprāga atmosfērā, bet pēc tam tā atliekas nokrita uz Zemes. Zinātnieks mēģināja atrast meteorīta daļiņas, taču cieta neveiksmi – purvainā zeme nebija saglabājusi nevienu asteroīda gabaliņu. Pēc Lielā Tēvijas kara sākšanās Kulika ekspedīcija izjuka. Pats pētnieks gāja bojā frontē.
Pēc Kulika nāves Tunguskas fenomenu pētīja amerikāņu, itāļu, britu zinātnieki. Parādījās jaunas hipotēzes, piemēram, ka meteorīts izrādījās ledus komēta: it kā tas sāka iztvaikot atmosfērā, bet pēc tam vispār izzuda pēc sadursmes ar Zemi.
Versiju Par Tunguskas meteorītu starpā izrādījās hipotēzes par citplanētiešu iebrukumu, atomsprādzienu un lodveida zibeni. Šobrīd eksistē 23 populāras versijas par meteorīta izcelsmi. Tomer nav versijas, kuru atbalsta vairums zinātnieku. Vienīgais, par ko zinātnieki ir vienisprātis, - 1908.gada notikumam ir kosmiska izcelsme.
2014.gadā ANO Generālā Asambleja apstiprināja Asteroīda dienu. Tā tiek atzīmeta katra gada 30.jūnijā – Tunguskas meteorīta krišanas gadadienā. Katru gadu zinātnieki novada konferences, kurās apspriež jaunās meteorīta parādīšanās hipotēzes. Šogad tāda konference norisināsies Vanavarā (Krasnojaras novadā).
Tunguskas meteorīts padomju lireratūrā
Visvairāk meteorīta noslēpums mieru nedeva padomju fantastiem.
Tā, 1946.gadā žurnāla “Vokrug sveta” tika nopublicets Aleksandra Kazanceva stāsts-hipotēze “Sprādziens”. Viņš raksta, ka patiesībā meteorīts bija atnācēju kuģis un uzsprāga nosēžoties. Kazancevs sīki izpētīja Tunguskas meteorīta izcelšanās dabu, izpētīja to arheologu atskaites, kuri strādāja Tunguskas rajomā, un interesējās par paleokontaktu hipotēzi (tās pamatā ir ideja, ka daudzas Senās pasaules monumentālās celtnes ir uzcēluši citplanētieši).
24 gadus pēc šī stāsta publikācijas viņš uzrakstīja jaunu “Sprādziena” versiju. Otrs daiļdarbs balstījās uz Tunguskas meteorīta svaigākajiem pētījumiem. Jaunajā versijā teikts, ka atnācēju kuģis uzsprāga vēl kosmosā, bet uz Xemi nokritušais meteorīts bija viens no kuģa moduļiem.
Turpmākajā Kazanceva stāsta ideju izmantoja poļu rakstnieks Staņislavs Lems 1951.gada romānā “Astronauti". Tajā tiek stāstīts par izlukkuģi no planetas Venēra. Tās iedzīvotāju grib iznīcināt zemiešus un iekarot Zemi. Tomēr viņu plāni sabrūk – kuģis uzsprāgst, bet līdz Zemei aizlido tikai tā atlūzas.
Šo versiju izstrādāja arī citi rakstnieki. 1965.gadā brāļi Strugacki izdeva stāsru “Pirmdiena sākas sestdienā”. Tajā stāstīts, ka kuģis, kurš atlidojis uz Zemi 1908.gadā, bija no citas laiktelpas. Šajā laiktelpā laiks rit atpakaļgaitā, ta ir pēc pusnakts viņiem sākas nevis mūsu “rītdiena”, bet mūsu “vakardiena". Kosmosa kuģis atlidoja uz Zemi, radīja ugunsgrēku un aizlidoja uz pagātni. Tieši tādēļ mūsu zinātnieki neatrada tā atlūzas notikuma vietā.
Fantasta Kira Buličeva darbos tiek pieminētas uzreiz trīs Tunguskas meteorīta izcelšanās versijas. Tās var atrast gamatu sērijā “Alises piedzīvojumi”. Stāstā “Savs cilvēks pagātnē” Buličevs pauž, ka meteorīta sprādziens notika dēļ laika mašīnas neveiksmīga. Otra versija tiek pieminēta stāstā no gramatas “Miljons piedzīvojumu”. Tajā Buličevs stāsta par diviem zinātniekiem no pagātnes. Viņi atgriežas no 1908.gadaun apgalvo, ka uz Zemi nokrita komētas kodols. Darbā “Urulganas noslēpums” rakstnieks atgriežas pie versijas par citplanētiesu kuģi, kurš cieta katastrofu Krievijā.
Ipašu popularitāti Tunguskaseteorīts iegūst 1980-to gadu beigās. Tas saistits ar lielu interesi par kosmosu, kuru izraisīja Holivudas un padomju kinoindustrija (tieši šajā periodā iznak filmas “Viešņa no nākotnes”, “Kin-dza-dza”, pirmās “Zvaigžņu karu” kinolentes). Toreiz literatūras žurnalā “Uraļskij sļedopit” par parādījās sludinājums ar lūgumu nesūtit stāstus par Tunguskas fenomenu.
Par Tunguskas meteorītu raksta arī bērnu rakstnieki. 1990-jos iznak Jevgenija Nekrasova stāsts pusaudžiem “Zelta īlens Blinam”. Tā galvnais varonis devītklasnieks Dmitrijs Blinkovs dodas zinātniskā ekspedīcijā uz meteorīta nokrišanas vietu.
Interese par fenomenu turpinās arī 2000-jos. Tiesa, tagad rakstnieki stāsta par meteorītu fantāzijas žanrā. Vadims Panovs izlaiž romānu sēriju “Slepenā pilsēta”, bet grāmatā “Ceļotāju katedra” Tunguskas meteorītu saista ar izdomātu maģiskās enerģijas avotu – Troni.
Ārzemju autoru Tunguskas meteorīts
Ārzemju rakstnieku hipotēzes nedaudz atšķiras no padomju autoru versijām. Pati populārakā no tām – izgudrotāja Nikolas Tesla neveiksmīgie eksperimenti. XX gadsimta sākumā zinātnieks apgalvoja, ka viņš ir radījis “nāves staru” un nosauca to par Teleforce. Kanādas rakstnieks Spaiders Robinsons (īstajā vārdā – Pols Robinsons) 80-jos gados izmantoja Teslas “nāves staru” grāmatās “Kallahana sērija”. Tur tiek stāstīts, ka testa apšaudi veica Sibīrijas taigā. Tādēļ Tungusam rajonā sakās zemestrīce un tika nogāzti meža koki. Par Teslu runā arī amerikānu rakstnieks Tomass Pinčons savā romānā Against the Day ("Uz manu apglabāšanas dienu ").
Citi rakstnieki apgalvoja, ka Tunguskas fenomens saistīts ar antivielu. Tā sastāv no antidaļiņam, kuras veidojas dabā. Par cik viss dzīvais uz Zemes sastāv no vielas, tad pie saskarsmes ar antivielu notika sprādziens. Šo teoriju savā grāmatā “Cirks” izmantoja uzmanīgo romānu autors Alisters Maklins.
Vel ir hipotēze, ka Tunguskas meteorīts bija melnais caurums. Par to 1975.gadā raksta fantasts Larijs Hivens novelē The Borderland of Sol ("Pierobežas rajons Sols"). Savu ideju viņš papildina ar amerikaņu zinātnieku A.Džeksona un M.Raiana pētījumiem. Viņi 1973.gadā pieļāva, ka Tunguskas meteorīts bija mikrocaurums. Tas sadūrās ar Zemi un izgāja tai cauri, iznakot Centrālajā.
Par citplanētiešu un meteorīta saistību Rietumu rakstnieki ieminas mazāk, nekā padonju autori. Un dara to joku formā. Tā, piemēram, 1978.gada humoristiskajā romānā "And Having Writ..." tiek teikts, ka atnācēji veica avārijas nosēšanos Krievijā neaizlidojot līdz San-Francisko. Pēc tam viņi salaboja savu kuģi un devās lidot pa pasauli, paralēli izdomājot, kā sākt Pirmo pasaules karu.
Marvel, DC un Assasin Creed
Daudzas reizes Tunguskas meteorīta stāsts tika pieminets amerikāņu komiksos Marvel. Tā, “Fantastiskā četrinieka” 13-jā izlaidumā Misters Fantastiks parāda, ka Padomju Savieniba izmantoja savām raķetēm degvielu, kura iegūta no Tunguskas meteorīta. Cits pieminejums nija 1995.gada miniserialā par Doktoru Druīdu. Tajā galvenais varonis cīnījas ar mistisku grupu “Sausā akadēmija”. Viņu parādīšanās saistīta ar Tunguskas meteorīta krišanu.
2004.gada maijā Marvel Comics izlaiž gramatu “Pēdējās šausmas”, veltītu Tunguskas meteorīta stāstam. Kopā grāmatā ietilpst pieci komiksi. Pēc sižeta 2004.gadā citplanētiesi sagrāba tele- un radioraidstacijas un ieprogranneja cilvēkus izdarīt pašnāvību. Lai novērstu cilvēces masveida iznīcināšanu Krieivjas prezidents Vladimir Putins lūdz palīdzību “Atriebēju” komandai.
Vienlaivcīgi ar “Atriebēju” komandu uz Krieviju dodas arī “X cilvēki”. Tunguskas meteorīta vietā supervaroņi atklāj bunkuru, kurš uzcelts 1930-jos gados. Izrādās, ka tajā dzīvo māksligi radīti radījumi – pa pusei citplanētieši, pa pusei cilvēki. Šo eksperimentu izdomaājis Josifs Staļins. Padomju līderis ilgus gadu turēja gūstā citplanētiesus, kuri nokļuva Krievijā pec meteorīta kritiena, un pēc tam izmantoja tos eksperimentiem.
Cita komiksu izdevniecība – DC – arī nepagaja garamām tēmai. Komiksu sērijā par Brīnumsievieti stāstīts, ka 1908.gadā taigā nosēdās ārpuszems kuģis, nevis meteorīts. Bet vēl viens DC personāzs – Busters Golds – dodas uz Tunguskas rajonu lai saprastu, kā jutās vietējie iedzivotāji sprādziena laikā. Tā viņš sevi domās gatavo katastrofai, kurai jānotiek viņa pilsētā. Varoņa priekšā ir izvēle glābt cilēkus no sprādziena vai nē. Pēc pārdomām Tunguskas rajonā Busters Golds izlemj novērst pilsētnieku bojāeju.
2010.gadā iznāca daži Assassin’s Creed komiksi. Tā ir pazīstama piedzīvojumu žanra bojeviku datorspēļu kompānija. Paralēli spēlēm ar tādu pašu nosaukumu tiek izlaisti komiksi un filmas. Assassin’s Creed “V Tunguska” teikts, ka 1908.gadā nebija nekāda meteorīta. Agrāk Tunguskas rajonā atradās tampliēru – assasinu (ismailu un nizarītu apvienība, islama priekšteči, komiksā viņi ir galvenie varoņi) ienaidnieku laboratorija). Galarezultātā asassini sagrāva laboratoriju ar Nikolas Tesla “nāves stara” palīdzību.
Kino, mūzika un TV šovi
Tunguskas fenomens ir ne pārak populārs mākslas kinematogrāfā. Vairums kinofilmu satur tik šī notikuma pieminejumu 1960.gadā iznāca filma “Mēmā zvaigzne” – tās pamatā ir Stanislava Lema romāns “Astronauti”. Pēc sižeta starptautika ekipāža dodas uz Venēru lai novērstu kodolkatastrofu. Kosmonauti uzskata, ka šīs planētas vietējie iedzīvotāji plāno nomest uz Zemi bumbu. Lenti “Mēmā zvaigzne” kopā uzņēma Vācija (VDR) un Polija.
Stanislava Lema romāna sižets atgādina arī filmu “Mērkis.... Zeme?”. Šīs lentes dažādas versijas iznāca 1954., 1978. un 1980.gados. Visās trijās filmās tiek stāstīts par atnācējiem no planētas Venēra, kura gatavojas uzbrukt Zemei. Tunguskas fenomens šeit kā sekas vienai no citplanētiesu vizītēm.
Balstoties uz Tunguskas meteorīta stāstu uzņemta 2014.gada amerikāņu filma. Zinātniski-fantastiskais trilleris vēsta par to, ka 1908.gada notikumu izraisīja kosmiskā kuģa avārija. Tas cieta avāriju, bet uz tā borta palika izdzīvojis citplanētietis, kurš aizbēga uz ASV. Pēc dažiem gadiem viņš iekaro Ziemeļkarolinu un nogalina tās iedzīvotājus.
Tunguskas genomens iegūst popularitati TV šovos. “X failu” 4-jā sezonā iznāk divas sērijas par meteorītu (“Tunguska” un “Terma”). Seriala galvenais varonis Fokss Mālders dodas uz Sibīriju uz meteorīta nokrišanas vietu. Tur viņš grib atrast “melno eļļu”- citplanētiešu vīrusu, kurš nokļuvis uz Zemes kosmiskā kuģa avārijas rezultātā. Kopā ar savu ienaidnieku Aleksu Kraičeku viņš nokļūst GULAG’a nometnē, kurā “melno eļļu” potē cilvēkiem ar mērki atrast vakcīnu pret to.
Amerikāņu seriāls “Sibīrija”, kurš uzņemts relitātes šova stilā, pirmo sezonu veltīja Tunguskas meteorītam. Pēc sižeta astoni jauni puiši un astoņas meitenes dodas taigā un pavada tur dažas nedēļas. Viena no varonēm atros aproci ar iegravētu datumu “1908.gads”, pēc tam ar varoņiem atgadās dīvainas lietas. Un skatītajiem kļūst skaidrs, ka notikumi Tunguskā saistīti ar kaut ko nedabisku.
Ne tikai amerikāņu TV šovi piemin Tunguskas fenomenu. 2016.gada japāņu teleprojektā Ultraman Orb vienā no sērijām stāstīja par izdomātu zemi Rusaruka, kur uzsprāga meteorīts. Vēlāk seriāla izveidotāji atzīsies, ka sižetam iedvesmu smēlušies stāstā par Tunguskas meteorītu.
1908.gada notikumi iedvesmoja arī muzikantus. Piemēram, angļu metāla grupai Peach ir vesels albūms Tunguska. Tas tika izlaists 2006.gadā. 2008.gadā populāra amerikāņu grupas Metallica izdeva klipu ar dziesmu All Nightmare Long. Tajā joka formā stāstīts alternativais Tunguskas fenomena stāsts. Uz Zemi kopā ar meteorītu nokļūst ārpuszemes izcelsmes sporas. Padomju zinātnieki izmantoja tās lai radītu bioloģisko ieroci, kas noveda pie katastrofas uz planetas un cilvēces bojāejas.