Kā Tesla braucējam gāja ar Polestar 2 izmēģinājumu Itālijā

18.12.2023

Turpinām publicēt mūsu lasītāju pieredzes stāstus. Šoreiz aicinu izlasīt interesantu stāstu par to kā mūsu lasītājs Verners, kas ikdienā pārvietojas ar Teslu, Itālijā izmēģināja Polestar 2. Latvijā tādu auto nopirkt nevar, tāpēc jo interesantāks ir šis pieredzes stāsts. Paldies!

Esmu elektrificētā transporta īpašnieks jau 5 gadus. Šodienas acīm skatoties sākums tiešām bija aizraujoši naivs. Mana pirmā e-mašīna nu jau kādu laiku ir nodota tālāk ģimenē – jaunajiem šoferiem. Pats jau 3 gadus / 100 000 km braucu ar Tesla Model 3 (Tesla Model 3 Long Range Dual Motor). Tā ir Fremontā (ASV) ražota mašīna ar Performance “uzlabojumu”.
Pirms elektrības ēras ripināju apkārt ar Volvo – pēdējo klasisko XC70 un joprojām aktuālo XC90. Tieši tāpēc šajā rakstiņā būs daudz atsauces un salīdzinājumi ar Volvo un Tesla. Par abiem šiem brendiem esmu balsojis ar savu maku un tie man nav sagādājuši vilšanos

Decembra sākumā bija jāapmeklē vairāki pasākumi Itālijā. Galamērķi apmēram 150 km no Boloņas un laika logs – ļoti ierobežots. Mašīnas noma ir vienīgā iespējamā izvēle. Noskenējot nomas kantoru piedāvājumus acīs iekrita elektrifikācijas pirmrindnieks Hertz. Šajā nomā bija pieejamas Polestar 2 un par 3 dienām man būtu jāmaksā 55 eiro. Protams, mašīna netiek garantēta, bet cena bija tik ļoti salda, ka veicu rezervāciju. Un šoreiz sanāca, ka dabūju to, ko gribēju!

Kas vispār ir Polestar?

Tā kā Polestar Latvijā nav pārstāvēts, domāju, ja jāsāk ar atkāpi līdz “saknēm”. Polestar ir kaut kāds jocīgais koncepts, radies Volvo īpašnieku Geely mārketinga nodaļā. Es ļoti neesmu iedziļinājies, bet, manuprāt, tas tomēr nav kā Lexus Toyotai. Un nav arī kā Škoda Volkswagenam. Es līdz galam nesaprotu, kāpēc tas bija vajadzīgs. Lai vai kā – radniecība ar Volvo tur ir ļoti jūtama. Esmu apvaicājies pie mūsu Volvo dīlera, kādas viņu jūtas ap Polestar. Nu viņi jau labprāt piedāvātu šādu auto arī pie mums, bet tas koncepts no “augšas” esot tāds, ka divi lāči vienā migā nedzīvo…  Polestar tirgū stumj līdzīgi kā Teslu – spiež internetveikalā, fiziski saloni ir, bet kaut kā ļoti ierobežoti. Latvijā nav. Diemžēl… Polestar ir vēl viens bastard-brālēns – Lynk&CO. Arī ar to esmu pa Itāliju pavizinājies. Jauks hibrīds. Bet tam gan nav nekā zviedriska, tīrs aziāts.

Godīgi jāatzīst pirmo reizi esmu iekšā Polestarā. Mana nomas mašīna, nobraukusi 20 000 km, piedzīvojusi acīmredzami nevērīgu izturēšanos un nav pārāk rūpīgi iztīrīta.

Uzsākot braucienu Polestar uzreiz nodemonstrē 2 “trikus”, tā teikt, bliež manai Teslai tieši starp ratiem.

  • Apple CarPlay. Pa 3 gadiem Teslā esmu kaut kā iemācījies dzīvot bez tā. Teslas dāvātais Spotify konts noņem 50% sāpes. Bet Waze lielajā ekrānā pietrūkst. Bet arī nav tā kā nespētu iztikt pavisam. Lai vai kā – Polestar auto CarPlay ir un strādā teicami.
  • Gaismas. Ar Teslas gaismām gan ir bēdīgāk. Jaunajiem atjauninātajiem modeļiem tas ir labākas, arī robots tās slēgā labāk. Manai mašīnai – nu tā … Polestaram savukārt var just zviedru brālēnu klātbūtni. Gaismas zviedriski labas, asistents – teicams.

Pirmajā braucienā  nesanāca korekti notestēt range anxiety mērītāju. Nevarēju ielikt galamērķi. Vēlāk sapratu, ka pats norāvu raini. Galamērķis bija viesnīca “Charlie” nevis “Charly”. Navigēju pēc atmiņas un skatījos  pa iesācēja modei, ko dara mašīna. Auto ceļa sākumā (86%) solīja 350 km autonomiju, pēc nobrauktiem 150 km rādīja atlikumā 150 km.
Gribu uzsvērt, ka tā nedrīkst vērtēt mašīnas “gues’o’metra” spējas. Mašīnai ir jānorāda galamērķis, lai tad tā, ņemot vērā klimatu, ceļa apstākļus, braucēja profilu, u.c. varētu korekti aprēķināt atlikumu galamērķī. Teslai tas aprēķins sanāk ļoti labs. uz 200 km kļūda ir 1-2% robežās. Ja nav norādīts galamērķis, tad korekts aprēķins vienkārši nav iespējams. Nu piemēram, izbraucot no Skrīveriem ar 100 km baterijas atlikumu, līdz Bolderājai tiksiet. Bet līdz Madonai – diezin vai. Tie 100 augstuma metri ar “+” vai “-“ maina bildi diezgan. Nākamajā dienā sapratu, ka ja korekti iestata galamērķi, tad fināla SOC Polestars aprēķina precīzi.

Adaptīvā kruīza kontrole kopā ar “Pilot asist” strādā labi. Tesla prot pārkārtoties pa joslām, saprot navigāciju. Volvo toties nečakarējas ar ātruma ierobežojumiem. Es teiktu ka Polestar vs Tesla ir 1:1. Nu un “achtungs” ir ceļa remonta vietās. Volvo labi atšķir krāsas, saprot, ka dzeltenā ir svarīgāka par balto. Remonti nesen kā beigušies, barjeras saliktas atpakaļ, dzeltenā līnija gandrīz noslīpēta. GANDRĪZ. Mašīna tomēr pamanīja to dzeltenās svītras pārpalikumu, sāka braukt pa to. Un gandrīz iemauca jaunajās barjerās.

Elektroauto uzlāde Itālijā

Mašīnas pusē – pat ļoti OK. Pie 80% SOC vēl iekšā gāja ap 90kW jaudu. Bez priekšsildīšanām u.c. trikiem. Itāļu pusē – murgsmurgsmurgs. Savlaicīgi, no rīta viesnīcā jau ielādēju aplikāciju. Mēģinu pievienot maksājumu karti, something went wrong… Ar trešo, darot tieši tā pat – ir OK. Nu un kāda baklažāna vārdā itāļu elektrības tirgonim jāzina, kur es dzīvoju? Še mani peso, dod špani! Pie 300kW jaudas lādētāja – 1 €/kWh. 11 kW AC – 0,69 €/kWh. Nav jābūt matemātikas gigantam, lai saprastu, ka Itālijā vizināties  ar elektrisku neTeslu ir dārgi. Teslu piesaucu, jo Teslām Supercharger lādētājos kWh maksā 0,50-0,55 €. Kamēr lādējos parunāju ar vietējiem entuziastiem. Viņiem mājas ir diezgan vāji elektrificētas. Tradicionāli arī privātmājās ir 1 fāzes pieslēgumi ar ~ 10 kW jaudu. Jaudīgākam pieslēgumam ir ievērojami dārgāka “abonēšanas” sadaļa + 1 kWh cena ir lielāka. Un bieži 3F pieslēgums vienkārši nav pieejams. Tātad viņu e-auto entuziastiem atliek paļauties uz publiskajām uzlādēm. Vislabākais piedāvājums esot no tiem pašiem zeperiem, kuriem es jau lādējos, 250kWh/mēnesī par 100 €. Un vēl. Mēģinot palaist lādētāju no aplikācijas, tas izdevās tikai ar 4. mēģinājumu. Viss bremzē, čakarējas. Tiešām pieskrūvēt tam lādētājam POS termināli, kas “iesaldē” 30 vai 50 € ir tāds kosmoss? Vietējie saka – pastellē, lai atsūta RFID karti, nebūs čakarēšanās ar lietotni. Grazie !

Elektrības patēriņš

Mana pieeja e-mašīnu vērtēšanā ir pavisam vienkārša. Atveram aizmugurējās durvis, paskatāmies, kā izskatās vieta kājām vidējam pasažierim. Arī Polestaram TUR ir “tranny tunelis”. Polestar, tāpat kā Volvo XC40 ir “transi”. Šie abi divi brālīši nav dzimuši elektromašīnas, bet ir ICE ar ieskrūvētu akumulatoru un motoriem. Te nu man sanāca kaut kāds “atjēdznieku” kalambūrs. Kā likums, šādi “transi” nav pārāk efektīvi. Mani novērojumi ar konkrēto auto: pie +5 C, uz stabiliem 120 kmh kruizējot Polestar kurināja ap 23…24 kWh/100km. Tesla tādos pat apstākļos būtu kādus 15-20% efektīvāka. Protams, tas subjektīvi. Bet esmu diezgan drošs par šo apgalvojumu.

Salons un ekrāns

Pirmā sajūtas – stūre tā pati kas manam mīļajam XC90 ar ko es braucu sešus gadus atpakaļ. Planšete kā Teslai, tikai sagriezta portreta režīmā. Man salons patīk. Klusāks nekā Teslā. Durvis aizveras daudz solīdāk. Polsterētais jumts pret Teslas stiklu arī, protams, palīdz saglabāt klusumu. Arkas daudz labāk izolētas. Skatoties ekrāniņā aiz stūres, nevarēju teikt, ka Teslā man tas rudiments pietrūkst. Tāpat tur neko būtisku nerāda. Pēc 35 gadiem pie stūres man sen nevajag spidometru, lai noteiktu, cik ātri es braucu. Fotoradara tuvumā varu palūrēt uz lielo ekrānu. Lielajā ekrānā viss darbojās labi. Nav tik mežonīgi daudz fīču, kā Teslā. Polestar interjers ir tik pat liels (precīzāk- mazs) kā XC40. Tajos abos man aizmugurē apsēsieties var tikai subjekti, kuriem nav kājas vai arī tās ir, bet nespēj patstāvīgi staigāt. Pat lielāku bērnu krēslu tur diezin vai varēs ielikt. Bet tā jā, var teikt, ka Polestar 2 ir XC40 ar bagāžnieku.

Gaita un dinamika

Ripo labi, kā jau pierasts. Elektromašīnām bateriju liekais svars gaitas plūdenumu ietekmē pozitīvi. Dinamika cienījama. Nav Teslas ārprāta, bet tomēr – ļoti dinamiska mašīna. Gan jau nopietni apskatnieki ir visu precīzi izmērījuši un nosvēruši. Ja interesē precīzāk – jāmeklē nopietni apskati. Man patika.

Kopumā – jauka turīgu pilsoņu mašīna. Cienījama autonomija, dinamika, lielisks salons, labs aprīkojums. Šiks, bet ne kliedzoši vulgārs. Tiešām žēl, ka mūsu tirgu Polestar neuzskata par ievērības cienīgu. Lai gan ļoti daudzi momenti patika, pret Teslu nemainītu. Mans “darījuma-lauzējs” ir trūkstošā vieta aizmugurē esošajiem un relatīvi zemā efektivitāte.

Nu un papildus ”take-away”. Man kā entuziastam to ir ļoti smagi teikt. Bet Itālijā nomā elektromašīnu ņemt nevajag. Ja vien jums nav perfekta mobilitātes plāna, kurā  “visi gājieni pierakstīti”.

https://kursors.lv/2023/12/18/ka-tesla-braucejam-gaja-ar-polestar-2-izmeginajumu-italija/