MĀKSLĪGAIS INTELEKTS MAINA INTERNETU

Gadu desmitiem ilgi informācijas atrašana internetā nozīmēja meklēšanu tādās meklētājprogrammās kā Google un Bing un citās. Tas bija primārais informācijas meklēšanas rīks un lieki piebilst, ka pēc ģeneratīvo mākslīgā intelekta sistēmu triumfa situācija ir mainījusies – informācijas meklēšana tīmeklī tagad ir mākslīgā intelekta kontrolē, kas ievērojami atvieglo šo procesu, jo atbildes nav jāmeklē pašiem.

Izklausās un izskatās lieliski, taču tikmēr internets piepildās ar apšaubāmas kvalitātes saturu, kas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tas, savukārt meklēšanas rezultātu kvalitāti samazina un padara tradicionālo informācijas meklēšanu tiešsaistē mazāk lietderīgu un efektīvu. Šīs pārmaiņas sekas varētu būt nopietnas, jo ierastās meklētājprogrammas varētu gandrīz pilnībā aizstāt jaunas, kurās izmantoti mākslīgā intelekta rīki.

Vēl viena problēma, kas saistīta ar MI ienākšanu globālajā tīmeklī ir satura veidošana un kvalitāte – ar ChatGPT, kā zināms, šodien var darīt jebko – veidot bloga ierakstus, rakstīt mūziku, dziesmas, dzejoļus un pat sazināties ar draugiem, ģimenes locekļiem un pretējo dzimumu. Tomēr nevar neatzīt acīmredzamo – mākslīgais intelekts ir iespaidīgs palīgs satura rakstīšanā, lai gan tam trūkst personības, rakstura un personiskās pieredzes.

Kā redzams, mākslīgais intelekts tomēr jau tagad aktīvi maina internetu – no meklētājprogrammām līdz sociālajiem tīkliem un darba lietotnēm – un turpinās to darīt gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

MĀKSLĪGAIS INTELEKTS UN RADOŠUMS

Jebkurā sarunā par satura kvalitāti tīmeklī neiztikt bez mākslīgā intelekta, un debates par to, ka inteliģentās sistēmas jau ir pārspējušas cilvēkus tādās jomās kā māksla, nemitīgi turpinās. Bet kā patiesībā ir ar tās paša ChatGPT radošumu? Pētnieki apgalvo, ka, ņemot vērā ģeneratīvo mākslīgā intelekta sistēmu straujo attīstību, viņi koncentrējas uz to pašreizējām iespējām salīdzinājumā ar cilvēku sniegumu.

Darbā, kas nesen publicēts žurnālā International Journal of Human-Computer Interaction, pētnieki centās izpētīt mākslīgā intelekta radošumu.

“Mūs interesēja saprast, kā pašreizējās mākslīgā intelekta sistēmas mainīs cilvēku izpratni par radošumu un kāda varētu būt to sociālā ietekme uz sabiedrību un kultūru,” skaidro viens no pētījuma autoriem Saimons Grassini no Bergenas universitātes.

Lai pētītu mākslīgā intelekta un cilvēku radošuma salīdzinošo novērtējumu, autori izmantoja attēlu interpretācijas uzdevumu (FIQ), kura mērķis ir interpretēt neviennozīmīgus abstraktus skaitļus. Uzdevums ir izstrādāts, lai novērtētu diverģentās domāšanas veidu – kognitīvo procesu, kas ietver daudzu unikālu risinājumu vai ideju radīšanu, reaģējot uz problēmu (tas atšķiras no konverģentās domāšanas, kas koncentrējas uz viena pareizā risinājuma atrašanu).

Svarīgi atzīmēt, ka FIQ ir nesen izstrādāts tests, kas nozīmē, ka pētījumā testētā mākslīgā intelekta sistēma (ChatGPT-4) līdz 2021. gadam nevarēja iegūt optimālus rezultātus mācību datos. Taču, tā kā FIQ ir multimodāls tests un prasa gan uztvert neviennozīmīgu vizuālu attēlu, gan radīt radošas attēlu tekstuālas interpretācijas, tas ļāva zinātniekiem novērtēt mākslīgā intelekta spēju “izdomāt” oriģinālus radošus risinājumus, nevis vienkārši iegūt atbildes no pieejamās atmiņas.

Pētījumā piedalījās 279 lietotāji, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda, kas tika atlasīti, izmantojot tiešsaistes platformu. Šiem dalībniekiem tika lūgts sniegt divas dažādas interpretācijas katram no četriem neviennozīmīgiem skaitļiem. Mērķis bija sniegt interpretācijas, kas pēc iespējas vairāk semantiski atšķirtos viena no otras. Dalībniekiem tika dotas 30 sekundes, lai aprakstītu katra attēla interpretācijas, nodrošinot, ka viņi atbildēja atbilstoši laika ierobežojumam, kas atbilda faktiskajiem radošajiem uzdevumiem.

Paralēli tika testēts tērzēšanas robots ChatGPT-4, kas interpretēja tos pašus datus, ko dalībnieki. Mākslīgajam intelektam tika uzdots ģenerēt dažāda garuma atbildes (viens, divi vai trīs vārdi), lai atdarinātu cilvēku atbildes (tas tika darīts, lai nodrošinātu objektīvu cilvēku un mākslīgā intelekta atbilžu salīdzinājumu). Mākslīgā intelekta sesijas tika veiktas vairākas reizes, lai iegūtu ticamu datu kopumu par sistēmas ģenerētajām interpretācijām.

KĀ NOVĒRTĒT RADOŠUMU?

Lai novērtētu radošumu, vienpadsmit tiesnešu žūrija, kuriem nebija priekšstata par to, kuru interpretāciju viņi vērtē (pētāmo personu vai mākslīgā intelekta), novērtēja katru atbildi skalā no 0 līdz 2.

0 punktu vērtējums norādīja uz vienkāršu vai nekļūdīgu atbildi, 1 – uz radošu atbildi, bet 2 – uz īpaši radošu interpretāciju. Tiesneši bija psiholoģijas studenti, kuri vērtēja atbildes kā daļu no savas pētniecības apmācības.

Kā vēlāk konstatēja darba autori, ChatGPT-4 prasmīgi radīja semantiski daudzveidīgas idejas un demonstrēja spēju domāt dažādi dažādos kontekstos. “Mākslīgais intelekts demonstrēja augstāku elastības līmeni interpretāciju radīšanā, salīdzinot ar cilvēkiem,” teikts rakstā.

“Pārsteidzošs aspekts bija tas, cik labi mākslīgā intelekta valodas modelis darbojās, ģenerējot semantiski daudzveidīgas interpretācijas neviennozīmīgiem vizuāliem attēliem. Mākslīgā intelekta elastīguma rādītāji, kas balstīti uz semantiskās distances analīzi, bija vidēji augstāki nekā cilvēkiem, tādējādi uzsverot lielo valodas modeļu spējas,” Grassini sacīja PsyPost.

Tomēr, neraugoties uz mākslīgā intelekta spējām, tiesneši kopumā uzskatīja, ka cilvēku sniegtās atbildes ir radošākas. Tas liek domāt, ka pastāv radošuma aspekti, kas pārsniedz tikai semantisko daudzveidību un, iespējams, ir saistīti ar cilvēka pieredzes bagātību un simbolu interpretācijas niansēm.

Turklāt visaugstāko punktu skaitu ieguvušo cilvēku atbildes pārspēja labākās mākslīgā intelekta atbildes – kamēr ChatGPT sniedza šaurāku atbilžu klāstu, cilvēki demonstrēja plašāku ideju klāstu, kas veicināja viņu augstāku radošuma novērtējumu.

Mākslīgais intelekts izcēlās ar daudzveidīgu divdomīgu vizuālu interpretāciju radīšanu, bet, kad tiesneši subjektīvi novērtēja mākslīgā intelekta rezultātu radošumu salīdzinājumā ar cilvēku atbildēm, viņi kopumā mēdza uztvert cilvēku atbildes kā radošākas,” skaidro Grassini.

Darba rezultāti liecina, ka, lai gan mākslīgajam intelektam ir attīstītas spējas ģenerēt dažādas radošas idejas un tas ļoti labi izpilda norādījumus, cilvēka radošums joprojām uzvar, vismaz attiecībā uz to, kā tas tiek uztverts subjektīvi.

Pētījumā arī uzsvērts ievērojamais progress lielo valodas modeļu izstrādē un to pašreizējie ierobežojumi salīdzinājumā ar cilvēka kognitīvajām spējām, kad runa ir par radošiem uzdevumiem, kas prasa multimodālu datu apstrādi un neierobežotu iztēli.

IEROBEŽOJUMI UN SECINĀJUMI

Jaunajam pētījumam, lai arī cik revolucionārs tas varētu šķist, ir ierobežojumi, un tas ir vērsts tikai uz viena veida radošo uzdevumu, kas saistīts ar neviennozīmīgiem vizuāliem attēliem, un tas var neattiekties uz citām radošuma jomām. Turklāt mākslīgā intelekta mācību datu slēgšana 2021. gada septembrī nozīmē, ka tie var nebūt pilnībā optimizēti FIQ uzdevumam, kas tika izstrādāts vēlāk.

Jāatzīmē, ka arī iepriekšējos pētījumos ir iegūti interesanti rezultāti – vienā pētījumā AI pārspēja vidējo cilvēku radošās domāšanas testā. Citā pētījumā atklājās, ka AI guva visaugstākos rezultātus radošajā domāšanā, izmantojot atšķirīgas domāšanas uzdevumu, kurā tika mērīts to ideju skaits un unikalitāte, kas radītas, reaģējot uz norādēm.

Šāda veida uzdevumos tiek uzsvērta spēja ģenerēt visdažādākās idejas – joma, kurā mākslīgā intelekta spēja izmantot plašas datu kopas un algoritmu efektivitāte dod tam priekšrocības salīdzinājumā ar cilvēkiem.

Jebkurā gadījumā šīs jomas pētnieku ilgtermiņa mērķis ir labāk izprast kognitīvos mehānismus, kas ir cilvēka radošuma pamatā, un to saistību ar radošuma realizāciju mākslīgā intelekta sistēmās. Turpmāki pētījumi var atklāt cilvēka izziņas unikālās priekšrocības salīdzinājumā ar mākslīgā intelekta pieejām (un otrādi).

https://kripto.media/ka-neironu-tikli-maina-internetu-un-macas-radosumu/