Tātad, ja kaut kas šķiet pazīstams, tas izskatās svarīgi, un, ja informācija tiek uztverta viegli un ātri, mēs mēdzam tai noticēt. Īpaši tas ir pamanāms sociālajos tīklos, kuriem ir liela ietekme uz smadzeņu darbību. Iemesls ir neiroplastiskumā – īpašā smadzeņu īpašībā, kuras dēļ tās mainās pieredzes ietekmē, kā arī atjauno zaudētos savienojumus (reaģējot uz ārējām ietekmēm). Šī iemesla dēļ zinātniekus interesē sociālo tīklu ietekme uz smadzenēm, un nesen publicētā pētījuma rezultāti parādīja, ka pusaudži ir visvairāk pakļauti ietekmei.

INTERNETS UN SMADZENES

Internets ir būtiski mainījis pasauli. Pew Research Center darba rezultāti parādīja, ka katrs ceturtais pieaugušais ir tiešsaistē gandrīz visu savu nomada laiku. Laikam, kas pavadīts globālajā tīmeklī, ir milzīga ietekme uz smadzenēm, izraisot gan tūlītējas, gan paliekošas izmaiņas trīs izziņas jomās.

• Uzmanība – tiešsaistes pasaule piedāvā pastāvīgu traucējumu plūsmu, kā rezultātā samazinās spēja noturēt uzmanību
• Atmiņa – milzīgs daudzums viegli pieejamas informācijas, un mainīga pieeja tai noved pie tā, ka mēs atceramies daudz mazāk
• Sociālā mijiedarbība – saziņa savieno tiešsaisti ar reālo pasauli un var radīt neparedzamas sekas reālajā pasaulē.

Pētījumā tika aplūkota arī sociālo mediju ietekme uz dažāda vecuma cilvēkiem. Pastāvīga uzmanības novēršana un tūlītēja piekļuve informācijai var izraisīt smadzeņu attīstības problēmas bērniem un pusaudžiem. Iepriekš publicētie pētījumi arī atklāja digitālo vairākuzdevumu negatīvu ietekmi uz uzmanību, un bieža tiešsaistes klātbūtne ir saistīta ar mazu bērnu vājākām verbālajām spējām.

Pārmērīga interneta izmantošana var netieši izraisīt miega traucējumus vai sociālās mijiedarbības samazināšanos reālajā pasaulē. Tajā pašā laikā internetam un sociālajiem tīkliem ir pozitīva ietekme uz gados vecākiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā zinātnieki atzīmē, ka digitalizācijas ilgtermiņa sekas pašlaik nav zināmas. Pilnu zinātniskā darba tekstu varat izlasīt žurnālā World Psychiatry.

PUSAUDŽI, SMADZENES UN INTERNETS

Paaudžiem sociālie mediji ir nodrošinājuši nepieredzētas iespējas saziņai visas diennakts garumā. Mūsdienu pusaudžu smadzenes ir ārkārtīgi jutīgas pret pastāvīgu informācijas plūsmu un pastāvīgi gaida paziņojumus, “patīk” un ziņojumus. Šī iemesla dēļ jaunieši praktiski neizlaiž viedtālruņus no rokām, kas veicina atmiņas un uzmanības pasliktināšanos.

Jama Pediatrics publicētajā pētījumā konstatēts, ka 78% pusaudžu vecumā no 13 līdz 17 gadiem pārbauda sociālos tīklus vismaz reizi stundā un 46% pārbauda “gandrīz pastāvīgi”. Tajā pašā laikā pusaudža gados smadzenēs notiek būtiska strukturāla un funkcionāla reorganizācija.

“Mēs izvirzījām hipotēzi, ka ieradums pastāvīgi pārbaudīt sociālos tīklus padara pusaudžus par paaugstinātu jutību pret atgriezenisko saiti, palielinot nervu aktivitāti vairākās jomās, kas ir atbildīgas par motivāciju un uzmanību vienlaikus“, raksta zinātniskā darba autori .

Pētījumā konstatētās izmaiņas ir saistītas arī ar jutīgumu pret sociālajiem apstākļiem: subjekti, kuri sociālos tīklus pārbaudīja vairāk nekā 15 reizes dienā, laika gaitā arvien vairāk reaģēja uz simpātijām un antipātijām. Reizi gadā pētnieki veica subjektu smadzeņu skenēšanu, kamēr viņi spēlēja videospēli, lai pārbaudītu reakcijas un identificētu negatīvas un pozitīvas sociālās norādes (laimīgu vai dusmīgu seju veidā).

Rezultāti parādīja, ka pusaudži, kuri vairāk nekā 15 reizes dienā pārbaudīja paziņojumus vietnē Instagram, Facebook vai Snapchat, bija mazāk jutīgi pret sociālajām atlīdzībām, tostarp atzīmēm Patīk, uzslavas vārdiem un labas reputācijas iegūšanu. Un otrādi, pastāvīgi pārbaudot paziņojumus, pusaudži kļuva mazāk jutīgi pret negatīvām ziņām.

Tajā pašā laikā pusaudži, kuri pārbaudīja paziņojumus reizi dienā vai retāk, sākotnēji bija ļoti jutīgi pret “atlīdzību un sodu” (patīk/nepatīk). Tas nozīmē, ka jaunieši vairāk uztraucās par to, vai viņi patīk vienaudžiem vai nē.

Pētījuma autori intervijā laikrakstam New York Times uzsvēra , ka ir paveikuši vēl nebijušu darbu, taču viņu saņemtie secinājumi nav galīgi, kas nozīmē, ka pret tiem jāizturas piesardzīgi. “Šobrīd mēs nevaram droši apgalvot, ka sociālie tīkli maina smadzenes,” sacīja pētījuma autori.

NE VISS IR TIK SLIKTI

Tomēr pētījuma rezultāti atklāja arī pozitīvus faktorus, kas ļauj pusaudžiem orientēties topošajā digitālajā pasaulē. Galu galā sociālie mediji mūs maina gan uz labu, gan uz slikto pusi. Daži rezultāti arī liecina, ka bērni, kuri pārlūko sociālos medijus, biežāk kļūst īpaši jutīgi pret vienaudžu atsauksmēm.

Lielākā daļa pusaudžu sāk izmantot tehnoloģijas un sociālos medijus vienā no svarīgākajiem savu smadzeņu attīstības periodiem, uzskata līdzautors Mičs Prinšteins no Amerikas Psiholoģijas asociācijas.

Darba gaitā iegūtie rezultāti parādīja, ka jauniešu uzvedībai sociālajos tīklos var būt ilgstošas ​​un nozīmīgas sekas pusaudžu nervu sistēmas attīstībai, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai izprastu iespējamos ieguvumus un kaitējumu, kas saistīt ar interneta un tehnoloģiju lietošanu.

Pētnieki arī atzīmē, ka ir nepieciešami turpmāki ilgtermiņa pētījumi ne tikai attiecībā uz pusaudžiem un sociālajiem tīkliem, bet arī ar visu vecumu cilvēkiem. Tā vai citādi internets ir ienācis mūsu dzīvē, un tam jau ir bijusi milzīga ietekme uz mūsdienu sabiedrību un būs arī nākotnē.

https://kripto.media/ka-internets-un-socialie-mediji-ietekme-smadzenu-darbibu/