Dažādās pilsētās arī dzīve ir dažāda. Lielā pilsētā, piemēram, ja mājas pagalmā parādās cilvēks, kas izvedis laukā pastaigāties suni, gandrīz visi zina, no kura dzīvokļa ir šis suns. Jo suni lielā pilsētā parasti ievēro. Toties cilvēku tur ir diezgan, un tāpēc neviens mums nevarēs pateikt, kā sauc to cilvēku, kas iegāja divdesmit piektajās parādes durvīs, kurā dzīvoklī viņš dzīvo un kas viņš tāds ir — lauksaimniecības zinātņu kandidāts vai blēdis.
Nelielās pilsētiņās suņi bieži vien klaiņo brīvā vaļā — un savu adresi zina vienīgi viņi paši. Bet cilvēkus tur pazīst: paejies tik pa ielu — reizes divdesmit vajadzēs sasveicināties un nevis pa roku galam — vārdā un tēvvārdā godājot.
Tāpēc mazā pilsētiņā grūti kaut ko noslēpt no kaimiņiem; no tuviniekiem—tikpat kā neiespējami. Un tomēr uz zināmu laiku noslēpt izdevās . . . Un izdevās to izdarīt nevis mazā pilsētiņā, bet lielā ciematā, kur gandrīz katra ģimene dzīvo atsevišķā mājā un kur uz ielas var sastapt ne tikai brīvā vaļā klaiņojošu suni, bet arī vistu.
(Anotācijas vietā.)
Jura Tomina jautrais, aizraujošais garstāsts "Karuseļi pār pilsētu" stāsta, kā laboratorijā fizikas skolotāja un viņa skolnieka, sestās klases skolnieka Bori eksperimentu rezultātā notika pārsteidzošs notikums. Tā seku rezultātā galvenajiem varoņiem pēc sižeta ir jācenšas, lai notikušo noturētu noslēpumā.
https://www.ozon.ru/context/detail/id/4622301/#section-description--offset-80
Nelielajā Kuļominskas pilsētā, kur ir grūti kaut ko paslēpt no kaimiņiem, sāk notikt noslēpumaini notikumi, kuru centrā ir fizikas skolotājs Aleksejs Pavlovičs Muhins, sestās klases skolnieks Boriss Kuļikovs un viņa vienaudzis, citplanētiešu zēns Felikss.
https://www.livelib.ru/book/1001259978-karuseli-nad-gorodom-yurij-tomin
Par autoru.
Tomins (īstajā uzvārdā - Kokošs), Jurijs Genadjevičs (1929-1997), padomju prozaiķis. Dzimis Vladivostokā: 1929. gada 18. jūnijā, vēlāk ģimene pārcēlās uz Ļeņingradu. Kara laikā J. Tominu vispirms evakuēja uz Staļingradu, pēc tam uz Gorkiju. Šeit viņš mācījās skolā un pēc tam arodskolā. Viņš atgriezās Ļeņingradā 1945. gadā. Pabeidzis desmit gadu skolu, viņš iestājās Augstākajā jūrskolā. Tomēr, studējis tikai gadu, J.Tomins pārcēlās uz Ļeņingradas universitātes fizikas nodaļu, kuru 1952. gadā absolvēja ar ģeofizikas grādu. Pēc universitātes, no 1952. līdz 1955. gadam, viņš strādāja Rietumsibīrijā (Turuhanskā, Igarkā, Jeņisejā), studēja Metroloģijas institūta absolventu skolā, kas nosaukta D.I. Mendeļejeva vārdā, 1955.-1959. gadā pasniedza universitātē, 1959.-1960. gadā viņš bija Ļeņingradas bērnu laikraksta "Iskorka" redaktors. J. Tomins sāka rakstīt 1955. gadā, 1957. gadā pirmā publikācija tika publicēta žurnālā "Kostjor". Agrīnās J. Tomina grāmatas "Pasaka par Atlantīdu" (1959) un stāstu krājums "Dimanta takas" (1960) tika uzrakstītas reālistiskā veidā. Bet jau stāstā "Borjka, es un neredzamais" (1962) notika pāreja uz cita veida stāstījumu - jautru fantastiku, kas raksturīga toreizējai "Ļeņingradas tradīcijai", kuras pārstāvji G. Gurevičs, V Šefners un citi gleznoja ironijas nokrāsas ikdienas dzīves attēlus, kas bija pilni ar amizantiem paradoksiem un uzbrukumiem "zinātniskai" nopietnībai un primāram akadēmismam. Tādā veidā tika uzrakstīti it īpaši stāsti "Karuseļi pār pilsētu" (1979), "A, B, C, D, D un citi" (1982). Labākais J. Tomina darbs ir stāsts "Burvis gāja pa pilsētu ..." (1963), kurā zinātniskās fantastikas patoss (piemēram, autors demonstrē savu neapšaubāmo iepazīšanos ar A. Azimova trim robotehnikas likumiem un pārdomas par Dzelzs Malkas Cirtēju no A. Volkova grāmatām). Stāsta atmosfēra ir unikāla, tā ir raksturīga 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, bet tajā pašā laikā neapšaubāmi tā ir arī biedējoša stāsta atmosfēra. Stāstu "Burvis gāja pa pilsētu ..." var uzskatīt par tāda žanra kā garstāsta-pasakas standartu.
J. Tomins nomira 1997. gadā Sanktpēterburgā. [Te gribas piebilst, ka PSRS fantāzija bija praktiski aizliegts žanrs, taču rakstnieki rakstīja fantāzijas pilnus darbus, domātus bērniem un nosauktus par pasakām - pasakām cenzori nepiesējās - t. p.]
Bibliogrāfija (izlase - netulkoju, jo latvieski diez vai kādreiz iznāks).
Garstāsti
1959 Повесть об Атлантиде
1962 Борька, я и невидимка
1963 Шел по городу волшебник [= Шел по городу волшебник: Повесть, в которой случаются чудеса]
1979 Карусели над городом [= Карусели над городом: Повесть, в которой, правда все, кроме выдумки]
1982 А, Б, В, Г, Д и другие
1982 Происшествие в путешествии
Lugas
1967 Мы — веселые ребята
1968 Чудеса без решета
1968 Чудеса в решете
Kinoscenāriji
1962 Капроновые сети
1970 Тайна железной двери
1982 С кошки всё и началось
1986 Летние впечатления о планете «Z»
https://www.livelib.ru/author/81391-yurij-tomin
Apskats.
Krievu padomju laika bērnu literatūrā ir unikālas balsis. Starp tiem V. P. Krapivins, lai kā es izturētos pret viņa darbu (viņš ļoti romantizēja padomju laikus - t. p.), Jurijs Kovaļs, Tamāra Činarjeva, Kirs Buličevs, Jurijs Tomins. Šo autoru radošums ir sašūts ar līdzīgiem pavedieniem, ir audumi, kaut kas kopīgs ar visu viņu darbu atšķirību kopumā. Vietām Tomina humors atgādina Kovaļa un Buličeva humoru, viņa fantāzija ir līdzīgs elements Krapivinā un Buličevā, Tomina reālisms atgādina Činarjevas reālismu un Krapivina fantastisko prozu, bet maigais absurds ir Kovaļa asākais absurds. No otras puses, es nevaru iedomāties modernu lasītāju šim rakstniekam (piemēram, Tamārai Činarjevai), attēls neveidojas. Šīs grāmatas izdošanas laikā man bija 10 gadu, un šī grāmata tika uzrakstīta tā laika man. Bērnībā šo grāmatu nelasīju, bet zinu, ka man tā noteikti patiktu.
https://www.livelib.ru/book/1001259978-karuseli-nad-gorodom-yurij-tomin