Viņš piedzima 1921. gadā Bijskas pilsētā, Altajā, zemnieku ģimenē. Dzīve viņam sanāca sarežģīta. Ziemas vakaros viņa māte šuva cepures, bet mazais Jura iemanījās no atgriezumiem izveidot zirgus. Sanāca labi, vecākiem patika. Drīz viņa ģimene pārbrauca uz Omsku. Omskā Jurijs gāja ne vien parastā skolā, bet arī kā brīvklausītājs apmeklēja nodarbības Vrubeļa mākslas tehnikumā. Tehnikuma pasniedzēji pēc nopelniem novērtēja Makarova zīmējumus, un trīspadsmit gadu vecumā ar Omskas apgabala partijas komitejas norīkojumu viņš dodas uz Maskavu, lai mācītos Tautas izglītības komisariāta Bērnu mākslinieciskās audzināšanas namā Čistijos Prudos. Tajā pašā laikā Ļeņingradā atver Mākslas akadēmijas Jauno talantu skolu, un Jurijs bez kādām grūtībām iestājas šajā mācību iestādē. Viņu tur uzņem ar ieteikuma vēstuli, kur teikts, ka jaunajam puisim piemīt izcils talants. 1936. gadā viens no viņa darbiem par Čapajeva tēmu iegūst otro vietu bērnu zīmējumu konkursā, Parīzē. Pēc gada viņš iegūst pirmo prēmiju Vissavienības konkursā par Poltavas kaujas panorāmu.
Diemžēl pabeigt Mākslas akadēmijas skolu Jurijs Makarovs tā arī nespēj – raksturs viņam bija pārāk karsts, un par kautiņu ar klasesbiedru viņu no skolas izslēdz. Diemžēl tajā laikā viņa aizbildnis mākslas aprindās, Mākslas akadēmijas direktors I. Brodskis neatrodas pilsētā. Viņš strādā Ermitāžā, izmēģina sevi kā mākslinieks Donato cirka trupā (lidojumi zem cirka kupola) – zīmēja afišas, arī uzstājās, bet guva traumu. Tāpēc maina profesiju, kļūst estrādes dejotājs ar numuru „Ritmiskais valsis, ko jums izpilda Jurijs Makarovs un džezs”, taču ir klāt arī iesaukums armijā. Jurijs nokļūst jaunāko aviācijas speciālistu skolā, ko neizdodas pabeigt – karš. Sākoties karam, viņš kļūst par borta strēlnieku uz lidojošās laivas [kādreiz bijis hidroplānu tips, kur lidmašīnas nosēdās uz ūdens nevis ar pontoniem, bet ar visu korpusu – t.p.]. Taču jau pirmajā izlidojumā lidmašīnu notriec. Pēc tam bija dienests jūras kājniekos, ievainojums, hospitālis. Pēc hospitāļa viņu pārceļ uz Klusā okeāna floti. Viņš ir mākslinieks flotes teātrī, kara korespondents-mākslinieks. Oficiāli tur šajā laikā nekāda kara nav. Taču japāņu zemūdenes ne vienmēr spēja atšķirt padomju, neitrālo karogu no amerikāņu vai britu. [PSRS pēc sabiedroto lūguma pieteica karu Japānai tikai pēc Vācijas krišanas – t.p.]. Tiek nogremdēts arī „Liberty” tipa transports, uz kura atrodas Jurijs. Ar šāda tipa kuģiem, kas tika būvēti, rēķinoties uz vienu reisu, tika piegādātas lendlīza kravas no Amerikas. 1944. gadā japāņi transportu nogremdē. Jurijs tiek ievainots. Viņam nākas četrdesmit minūtes pavadīt ledainā ūdenī. Vēlāk, pēc daudziem gadiem, tas iespaidos viņa veselību un novedīs pie invaliditātes...
Kādu laiku Makarovs dienē Korejā, Mandžūrijā, Ķīnā. Pēc kara un demobilizācijas Jurijs Makarovs atkal ir sava radošā ceļa meklējumos, no 1946. gada strādā par teātra mākslinieku. Iespējams, tā arī viņš teātrī būtu nostrādājis visu dzīvi, taču visu izmaina tikšanās ar Valentīnu Katajevu. Slavenais rakstnieks piedāvā Jurijam zīmēt ilustrācijas viņa jaunajai grāmatai „Par Padomju varu”. Šī grāmata kļūst par pirmo no vairāk nekā diviem tūkstošiem izdevumu, kas iznāk ar Makarova ilustrācijām. To vidū, tādiem darbiem kā Kazanceva "Faeti” un „Vētru planēta”, Strugacku „Praktikanti” un „Apdzīvotā sala”. Jurijs Georgijevičs zīmē ļoti raksturīgā, atpazīstamā manierē. Viņa zīmējumi ir kontrastaini un ļoti izteiksmīgi, reālistiski. Vēl var atzīmēt viņa lieliski ilustrētās grāmatas no sērijām „Bibļiotjeka prikļučeņij un naučnaja fantastjika” un „Bibļiotjeka sovetskoj fantastjiki”. Aleksandra Kazanceva darbus pat grūti iedomāties citu mākslinieku ilustrācijās.
Mākslinieks miris 1992. gadā. Dīvaini, bet krievu Vikipēdijā (vismaz dotajā brīdī) nav raksta par viņu?
Izmantoti trīs linki.
http://vehrwolf.livejournal.com/86957.html
http://xn--80adcefpbn1a9bkb.xn--p1ai/artists/makarov_jg.html
https://fantlab.ru/art149 (arī te zīmējumi no viņa grāmatām)
Zīmējumi.
http://www.rusf.ru/abs/s_ma.htm