Pirmā filma, kas uzņemta pēc viņu scenārija, ir "Pasūtījuma slepkavas" (Assassins, 1995). Par režisoru filmai kļūst Ričards Donners, arī labi zināma personība kino jomā (pirmās divas Supermena filmas un četri "Nāvējošie ieroči"), aktieru ansamblis arī neatpaliek - Silvestrs Stalone, Antonio Banderass, Džuliana Mūra. Te gan notiek tas, kas nereti kino notiek. Tiek uzaicināts vēl viens scenārists Braians Helgelands, kurš tik ļoti izmaina Vačovsku variantu, ka brāļi pat cenšas panākt, lai viņu vārdi titros neparādās, tas gan neizdodas.
Tomēr, kā saka, maisam gals ir vaļā, un jau nākošā gadā abi, jau kā režisori veido filmu "Sakari" (Bound, 1996), kas stāsta par mafiju un divām noziedzniecēm, kas iemīlas, kļūstot par lesbiešu pāri. Visai slidena tēma tajos gados, producenti grib panākt, lai viens no pāra būtu vīrietis, brāļi ietiepjas un tā arī paliek. Filmai kulta statuss, bet īstie panākumi nāk ar jauno filmu "Matrikss" (Matrix, 1999) un tās turpinājumiem 2003. gadā, ko kritika un skatītāji pakritizē, taču, tagad skatoties, liekas, ka publika ir gaidījusi vēl ko trakāku, filmas tomēr ir labas. Matrices ideju sākumā neviens nav sapratis, tomēr atradušies cilvēki, tajā skaitā, Kianu Rivzs, kas šo ideju vēlējušies realizēt. Vačovski saņem naudu filmai, to visu iztērē filmas sākuma daļai un iet prasīt vēl. Rezultātā, uzfilmētais materiāls liekas pietiekoši iespaidīgs, lai filma saņemtu papildus naudu. Kā mēs zinām, rezultāts ir gana iespaidīgs. Vačovski kaļ dzelzi, kamēr karsta un uzņem reizē arī pārējās daļas; tā kā atmiņā palicis, ka Kianu Rivzs arī kaut ko budžetam piemet klāt.
Papildus triloģijai, Vačovski uzņem animācijas filmu "Animatrikss" (Animatrix, 2003) un veido divas datorspēles "Enter the Matrix" (2003) un "The Matrix: Path of Neo" (2005). Spēlei pat uzņem īpašus kadrus ar filmas varoņiem.
2006. gadā Vačovski ir producenti filmai "V nozīmē vendeta", ar noslēpumaino, maskā tērpto tēlu, kura maska joprojām populāra Helovīna ballītēs. Raidījuma vadītājs pat pajoko, ka filmēšanās laikā varoni sāk tēlot cits aktieris, bet to jau neviens nepamana. Pēc "Matrices" jāpaņem zināma atelpa. 2007. gadā - scenārijs filmai "Iebrukums" (The Invasion), 2008. gadā filma "Speed Racer", 2009. gadā atkal tikai producenti - filma "Ninja Assassin", pēc tam "Mākoņu atlants" (Cloud Atlas, 2012). Visas pēdējās filmas īpašus panākumus negūst, "Iebrukumā", ko režisēja vācu režisors Olivers Hiršbigels, tēloja Nikola KIdmena un Deniels Kreigs. It kā panākumu atslēga - taču filma nopelna tikai pusi no iztērētajiem 80 miljoniem.
Varētu likties - ko nu? Taču izskatās, ka jaunā filma dzirksteļo ne pa jokam. Vai tā būtu nu jau brāļa un māsas atgriešanās slavas saulē?
Pirms pirmizrādes notiek neliels blogeru konkurss. Pareizo jautājumu atbildētāji iegūst savā īpašumā filmas plakātus un īpašo, tepat zīmēto plakātu ar autoru autogrāfiem.
Lai nerastos spoileri, īpaši neiedziļināšos filmas gaitā, vienīgi pateikšu, ka filmas pamatideja ir šāda: cilvēki nezina, ka īstenībā ir "privātīpašums" Visumā valdošai dinastijai, kas pārvalda daudzas šādas apdzīvotas planētas. Parasta meitene no krievu emigrantu ģimenes Čikāgā (Vačovsku iemīļotās pilsētas) izrādās ģenētiski saistīta ar valdnieku dzimtu un var pretendēt uz Zemi pēc savas citplanētiešu līdzmātes nāves, pārējie viņas radi vēlas viņu novākt, lai paturētu Zemi sev. Tāda, lūk, ekspozīcija. Vairāk gan par sižetu nestāstīšu, lai nezūd pārsteiguma moments.
Tātad, kas ir šī filma? Pēc žanra es to sauktu par kosmisko operu, kas veidota pēc šādas receptes... Paņemiet divus Vačovskus, katlā ielieciet kaut ko no "Matrices", "Zvaigžņu kariem", "Terminatora", "Transformeriem", kaut ko no supervaroņiem un vēl kaut ko līdzīgu pēc garšas (kaut ko no "Slepenajām lietām", kaut ko no "Vīriem melnā", tikai nepārsāliet!) un kārtīgi samaisiet visu kopā. Pasniedziet uz karstas uguns, galvenais, lai dzirksteles iet pa gaisu!
Tādā ziņā filma ir graujoša, jo tiešām - kas tikai tur neiet pa gaisu!
Kas filmā ir? Varoņi, kuriem notici, ir pat mīlas līnija.
Interesants sižets, kosmoss, ārkārtīgi neparasti kosmiskie kuģi un citplanētiešu pilsētas, fantastiska tehnika, tārpejas un vairāku sugu citplanētieši. Mierīgāki posmi mijas ar trakiem cīņas skatiem, brukšanu un grūšanu, laušanu un plēšanu, pakaļdzīšanos un bēgšanu. Ir humors - vairākas reizēs zālē skanēja smiekli, veikli savērpto dialogu dēļ, birokrātijas satīras dēļ.
Kas filmā nav? Nav asaru. Labie bojā neiet. Briesmīgi pārdzīvot nevajag. Asiņainu skatu nav. Tāpēc šo filmu es vērtēju kā labu izklaidi, ko pēc kāda laika var skatīties atkal. Pārāk mazus bērnus skatīties vest gan neieteiktu, var nobīties. Viņi arī nesaprastu sižeta peripetijas.
Ja man būtu jāvērtē, tad no piecām zvaigznēm dotu četras. Dita Rietuma laikam dos mazāk. Nederēšu. Tad jau redzēs!
Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=KlaPuAi7fQs
Filmas oficiālā mājaslapa: http://www.jupiterascending.com/
