Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 3.75/5
Manas pārdomas
Ar to vien jau būtu jābūt pietiekamam brīdinājumam par to, ka briest, kas nozīmīgs, kad sāk snigt un ziema neierasti agri liek par sevi manīt. Tomēr lielākās nepatikšanas šoreiz Harijam sagādā nedz Ziemas, nedz Vasaras fejas, bet gan kritušie eņģeļi jeb Denarians un viņu līderis Nicodemus.
Bet arī bez galvassāpēm fejas Harijam nepaliek parādā, jo kaut kādu iemeslu dēļ Vasaras feju aģenti pāraugušu kazu izskatā tomēr ir apņēmības pilni nelikt mieru un mēģina Hariju nogalināt. Tomēr tas ir tikai tāds ikdienas līmeņa traucēklis, atšķirībā no Ziemas feju karalienes Mab, kura izvēlējusies lūgt izpildīt otro no trim viņas lūgumiem – Čikāgas kriminālās pasaules bosu Džonu Markoni nolaupījuši Denarians, un Harijam dots viņu izglābt. Tomēr, kādēļ gan lai būtnēm, kuras jau ir eksistējušas vēl pirms uz Zemes bija dzīvība, interesētu parasts mirstīgais, pat ar tādu ietekmi kā Markoni? Ja nu vienīgi Markoni nav kritušo eņģeļu patiesais mērķis, bet vienīgi veids, kā izsaukt jau iepriekš paredzamu reakciju un notikumu secību no Harija un ko, un tikt pie visas cilvēces zināšanu Arhīva…
It kā jau Harijam būtu ne silts, ne auksts, kas notiek ar Džonu Markoni, starp abiem nevalda tās siltākās jūtas, tomēr nevar apstrīdēt, ka labāk lai pār kriminālo sabiedrību valda zināms ļaunums, bet vēl jo svarīgāk, noslēdzoties sērijas devītajai grāmatai White Night, ar Harija līdzdalību Džons kļuva par Unseelie Accords (tāds kā paranaromālās pasaules likumu kodekss). Skatoties plašākā perspektīvā attiecībā uz jau vairāku gadu ilgušo karu starp burvjiem un vampīriem, nebūtu labi, ja šo noteikumu pārkāpšana paliks nesodīta.
Tur, kur par sevi liek manīt ļaunie spēki, šoreiz kritušie eņģeļi, nekur tālu nevar būt arī Krusta Bruņinieki. Jo nu šie labo un ļauno spēku pārstāvji ir cīnījušies savā starpā no laika gala; pēdējoreiz par to varējām arī lasīt sērijas piektajā grāmatā Death Masks. Slogs uz atlikušajiem diviem Krusta Bruņiniekiem, Harija draugu Maiklu Kārpenteru un tumšādaino krievu ir tikai augusi, un nešaubos, ka abi būtu priecīgāki, ja vien Harijs kopš tās reizes būtu atradis nogalinātā bruņinieka Shiro aizvietotāju, kādu kam piešķirt viņa zobenu. Man jau uz brīdi domas virzījās Čikāgas policijas seržantes Mērfijas virzienā. To, vai viņa piekrīt priekšlikumam, atstāšu uzzināt pašiem.
Kopš mirkļa, kad Harijs sevī ielaida kritušā eņģeļa Lasciel ēnu vairākas grāmatas atpakaļ, apkārtējo pārliecību (pat to, kuri Hariju uztver kā draugu, kur nu vēl citi sabiedrotie) par Harija lojalitāti ir grauzušas aizdomas. Pārliecības stiprināšanai jau arī agrāk nav palīdzējis Harija raksturs un noslēpumainība, bet tagad dažādu apstākļu dēļ tās ir vēl mazāk. Maiklu pārāk nepārliecina arī Harija personīgi izteiktā aizstāvība un dedzīgie vārdi par to, ka Lasciel ēna viņā vairs nemīt. Kaut arī nešaubos, ka Harijs pats tam varētu ticēt.*
Ar savu parādīšanos iepriecināja vairāki otrā plāna tēli, bet īpaši Harija unikālais suns Mouse, kurš neapšaubāmi ir izkonkurējis citu Harija mājdzīvnieku – kaķi Misteru. Un, protams, nevar arī aizmirst par Harija mācekles Mollijas Kārpenteres augšanu gan burvju spēju, gan tēla ziņā. : )
Kaut arī nekas ārkārtīgi būtisks netiek atklāts par Melno padomi, kā viņus nodēvējis Harijs, bet arī bez tā autors spējis jau desmito sērijas grāmatu padarīt aizraujošu.
* Tomēr arī es līdz galam neesmu pārliecināts. Iepriekšējās grāmatas noslēdzošie momenti, kad Harijs bez kļūdām spēlē mūzikas instrumentu, būtu galvenais iemesls.