No citām mēs zinām tikai to nosaukumus. Pazīstamā zinātnieka-arheologa, vēsturisko zinātņu doktora, Maskavas valsts apgabala universitātes (MGOU) profesora Jevgeņija Vasiļjeviča Jarovoja grāmata ir veltīta senajām tautām, kas ir atstājušas neatkārtojamas pēdas civilizāciju vēsturē. Daudz maz zināmu un aizmirstu faktu ļaus lasītājam uzzināt par to svarīgo lomu, ko šīs tautas ir spēlējušas mūsdienu etnosu veidošanās procesā dažādos Zemeslodes reģionos.
https://www.labirint.ru/books/675143/
Par to pašu tēmu.
Citas grāmatas par izzudušajām tautām.
https://www.livelib.ru/selection/30067-ischeznuvshie-narody
Citas minētā autora grāmatas.
https://www.labirint.ru/authors/19647/
Pa seno apslēpto mantu pēdām.
http://booksonline.com.ua/view.php?book=164942
Tas pats.
https://history.wikireading.ru/213922
Jevgeņijs Vasiļjevičs Jarovojs.
Dzimis 1952. gadā, Kišiņevā, Moldovā. Biogrāfija, ar vecuma garšu, jo beidzas ap 2010. gadu.
1975. gadā beidzis M. V. Lomonosova MVU Vēstures fakultāti. Sadalē aizbraucis uz Moldāviju, līdz 1991. gadam strādājis MPSR Zinātņu Akadēmijā, kur nogājis ceļu no ekspedīcijas laboranta līdz nodaļas vadītājam. No 1975. gada vadījis arheoloģijas ekspedīcijas republikas teritorijā, izpētījis simtiem kurgānu, kā arī senu kapa vietu un apmetņu. 1985. gadā sācis vadīt MPSR ZA Jaunbūvju arheoloģisko pētījumu nodaļu, kas kūrēja visus celtniecības darbus Moldāvijā.
Kad Kišiņevā pēc PSRS sabrukuma sākās nacionālistiska eiforija [mēs to saucam par Atmodu - t.p.], Piedņestras vadība viņu uzaicina pārbraukt uz Tiraspoli, kur viņš ņem dalību vietējās universitātes radīšanā. No 1991. gada vada Arheoloģisko pētījumu centru, pēc tam zinātniski-pētniecisko laboratoriju "Arheoloģija" Piedņestras Valsts universitātē. 13 darba gados atracis virkni unikālu, arheoloģisku pieminekļu, vadījis 2 Starptautiskas konferences un izveidojis PVU Piedņestras Arheoloģijas muzeju, par ko šodien reģionā nez kāpēc klusē.
Kad izzūd pēdējās ilūzijas par zinātnes attīstību PMR, 2004. gadā pārbrauc uz Maskavu, kur ir pasniedzējs dažādās augstskolās. No 2007. gada Maskavas Valsts apgabala universitātes (MGOU, bijušais N. K. Krupskajas Pedagoģijas institūts) Arheoloģijas, senās pasaules vēstures un Viduslaiku katedras vadītājs.
Visus šos gadus, neskaitot pamatdarbu, aktīvi rakstījis zinātniski-populārus rakstus par arheoloģijas atklājumiem dažādos periodiskajos izdevumos. Astoņu zinātnisku monogrāfiju un trūs populŗzinātnisku grāmatu autors. Konkrēti: Раскрывая тайны курганов (Кишинев, Штиинца, 1992), Мистика древних курганов (М., Вече, 2005) un По следам древних кладов (М., Вече, 2010). Vienmēr ir uzskatījis, ka tādi unikāli pieminekļi, kā kurgāni, ir īpaši jāaprūpē un jāsargā, ar gadiem nācis pie viedokļa, ka mūsu realitātē eksistē parādības, ko grūti izskaidrot tikai no materiālisma pozīcijām. Par to arī centies stāstīt lasītājiem.
Ir vēsturisko zinātņu doktors, profesors, Krievijas Dabaszinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, PMR Valsts prēmijas laureāts.