Scenārija pirmā versija ieraudzīja dienas gaismu četrus gadus pirms filmas iznākšanas. Pa šo laiku Džordžs Lukass paspēja vairākas reizes kardināli izmainīt sižetu, cenšoties sasniegt pilnību, tikt vaļā no pārāk redzamiem aizguvumiem, saspiežot pārāk garo stāstījumu vienas pilnmetrāžas filmas rāmjos un ierobežojot savas neapturāmās fantāzijas lidojumu budžeta rāmjos un tā laika tehnoloģiju iespējās. Tomēr, Lukass nekad neatteicās no savām iestrādnēm un daudzas viņa idejas tādā vai citādā veidā tika iemiesotas nākošajos darbos

No samurajiem līdz džedajiem.

“Zvaigžņu kari” sākās ar nelielu uzmetumu, ko sauca “Villu žurnāls, 1. daļa. Cienījamā džedaja-bendu Meisa Vindu no Opuči dzīve, ko pastāstījis slavenā meistara padavans-māceklis Si-Džejs Torps” ("The Journal of the Whills"). Divās lappusēs īsumā bija izstāstīts stāsts, kas izņemot pāris vārdu un nosaukumu neatstāja nekādu iespaidu uz Sāgas attīstību. Lieta tāda, ka savas karjeras sākumā Lukass izjuta milzīgas grūtības scenāriju rakstīšanā. Viņam daudz vienkāršāk bija adaptēt svešas idejas, nekā uz dažu izdomātu ainu bāzes izdomāt pilnvērtīgu stāstu.

Tad Džordžs nolēma lūgt palīdzību klasiķiem. Lukass stāstīja, ka viņa gaumes attīstībā lielu lomu nospēlēja trīsdesmito gadu seriāli par Flešu Fordonu un Baku Rodžersu, un Akiras Kurosavas filma “Slēptais cietoksnis”. Runa bija ne tik daudz par iespaidu, cik par klaju aizgūšanu.

1974. gada maijā parādījies “Zvaigžņu karu” īsais sinopsis ir mazliet pārstrādāts “Slēptā cietokšņa” sižeta pārstāsts. Stāsta sākums un galvenās darbojošās personas paliek praktiski tādas pašas, kā Kurosavam: ģenerālis (kas iegūst vārdu Luks Skaivokers), jauna princese un pārītis impērijas ierēdņu, kas aizbēguši no kosmiskā cietokšņa, kuram bija uzbrukts. Vispār jau Lukass stāstījumā bija ienesis arī savas detaļas, tajā skaitā arī divas ainas, kas pārdzīvoja visas scenārija izmaiņas: kautiņu bārā un kauju kosmosā, kur piedalās dumpinieku iznīcinātāji.

Džordžs nevēlējās pilnībā kopēt Kurosavas filmu. Drīzāk, viņam bija vajadzīgs kāds pamats, no kura varētu atsperties turpmāk. Nākošā scenārija versija jau maz līdzinājās japāņu filmai. Tā vietā varēja izsekot sakaram ar amerikāņu mitoloģijas pētnieka Džozefa Kempbela darbiem.

Monomīta teorija.

Kempbels ir pazīstams kā monomīta teorijas radītājs – tā ir vienota jebkuras mitoloģijas varoņa ceļojumu un pārbaudījumu secība. Pētnieks izdalīja trīs varoņa tapšanas stadijas: došanās ceļā, iniciācija un atgriešanās.

Pirmajā stadijā varonis gatavojas ceļam. Ceļā viņš iegūst pārdabisku aizbildniecību, varonis pārkāpj pirmo slieksni un atsakās no savas iepriekšējās dzīves. Otrā pakāpe – varoņa iniciācija. Viņš pārvar šķēršļus, satiekas ar sievieti un pārdzīvo mīlas kārdinājumu. Par galveno momentu kļūst tikšanās ar ar varenu būtni, kurai ir vara pār dzīvību un nāvi. Zīmīgi, ka daudzās kultūrās un mītos šī figūra asociējās ar tēva tēlu. Un pēdējais solis – konflikta kulminācija, apoteoze, kas bieži beidzas ar varoņa nāvi.

“Zvaigžņu karu” sižets lielā mērā atbilst pirmajām divām stadijām. Došanās ceļā: Luks saņem no princeses Lejas lūgumu palīdzēt. Pārdabiskais aizbildnis: Kenobi glābj Skaivokeru no nepatikšanām. Viņi aizbrauc uz Mos-Eisliju, kur Luks pārdod pēdējo, kas saista viņu ar Tatuīnu. Otrajā pakāpē Luks satiek sievieti – princesi Leju, pēc tam saduras ar Dārtu Veideru – lūk, arī “mitoloģiskais tēvs”.

Režisors pēc “Zvaigžņu karu” pirmizrādes stāstīja, ka, iedvesmu meklējot, ir izlasījis daudz klasisko mītu un intuitīvi sācis sliekties uz to, ko Kempbels ir nosaucis par monomītu. Kad 1975. gada vasarā Lukass no jauna atklāja vēl universitātē lasīto “Varoni ar tūkstoš sejām”, viņš galīgi pārliecinājās savu taisnību un vēl precīzāk saskaņoja savu stāstu ar Kempbela koncepciju.

Ar gadiem Lukasa aizraušanās ar Kempbela darbiem tikai pieauga. Pēdējos gados Lukass arvien biežāk uzsvēra to ietekmi, ko “Varonis ar tūkstoš sejām” un citi Kempbela darbi izrādīja uz “Zvaigžņu kariem”. Režisors personīgi tikās ar pētnieku, ierakstīja interviju sēriju ar viņu un uzņēma dokumentālo filmu.

Stārkillers.

Varoņa biogrāfijas galvenie momenti bija iezīmēti, taču viņam vēl nācās pārdzīvot vairākas nopietnas izmaiņas. Konkrēti – vārds. Scenārija melnrakstā, ko Lukass sarakstīja 1974. gada maijā, jaunais džedajs Anakins Stārkillers, viņa tēvs, vecais ģenerālis Luks Skaivokers, zaļādains humanoīds Hans Solo, vukijs Čubaka un droīdi R2D2 un C3PO glābj princesi Leju no baismās Impērijas spēkiem. Nākošajās versijās protagonistu sauc Džastins Valors, pēc tam Luks Stārkillers, arī pazīstams kā Skaivokers, un tikai pēc tam – Luks Skaivokers.

1975. gada janvārī parādās scenārija otrais variants, kas iegūst nosaukumu “Stārkillera piedzīvojumi. Zvaigžņu kari: Epizode I”. Te Lukass ieved pārdabisko Spēku, kam sākumā bija vielisks iemiesojums: Luka mājās tiek glabāts savdabīgs, galaktisks Svētais Grāls, kristāls Kaiburs, kas padara savu īpašnieku īpaši spēcīgu. Tādā veidā džedaji, kurus iepriekš uzskatīja tikai par īpaši izveicīgiem karavīriem, iegūst pārdabiskas spējas. Bez tam, šajā versijā tiek pateikts, ka “Skaivokers” nav vārds, bet īpašs tituls džedaju hierarhijā.

Nākošās scenārija versijas arvien vairāk atgādina fināla variantu, kaut gan dažas izmaiņas Lukass izdara jau filmēšanas laikā un pat pēc tās pabeigšanas, un pat pēc pirmizrādes.

Pluss uz mīnusu.

Kad Lukass pēc pirmās montāžas apskatījās iznākušo, viņu sagrāba šausmas. Kino jaunajam režisoram likās šausmīgi garlaicīgs un nedinamisks, tāpēc viņš nolēma uz vietas visu pārtaisīt.

Sākumā Džordžs gribēja parādīt Luka dzīvi uz Tatuīna pirms tā laika, kad jauneklis dodas glābt Galaktiku. Taču iepriekšējā skatē kāds no režisora draugiem pajokoja, ka Džordžs, liekas, ir uzfilmējis kārtējo “Amerikāņu grafiti” (Lukasa iepriekšējā filma), tikai kosmosā. Lukass nolemj izgriezt visas ainas, kurās Luks parādās pirms tikšanās ar diviem izbēgušajiem droīdiem. Ja jau notikumi nešaubīgi seko R2D2 un C3PO, tad arī ar jaunu Skaivokeru skatītājiem ir jāiepazīstas tad, kad tas notiek ar droīdiem.

Tādā veidā uz ekrāna netiek Luka īsā tikšanās ar viņa bērnības draugu Bigsu Dārklaiteru. Tāpēc, kad vēlāk Skaivokres priecājas, ieraudzījis viņu dumpinieku bāzē, skatītāji neviļus uzdod jautājumu: “Kas tas tāds?”

Dažos gadījumos ainas tika izbrāķētas, uzfilmētā materiāla sliktās kvalitātes dēļ. Tā iznāca ar ainu dokā pie “Tūkštošgades piekūna”, kur pirmo reizi bija jāparādās Džabam Hatam Deklana Malhollanda izpildījumā. Lukass uzskatīja, ka slavenajam bandītam ir jāizskatās iespaidīgi apģērbtam neparastajās resnīša skrandās, taču ainu izgrieza no filmas. Rezultātā Džabas parādīšanās tautai tika atlikta līdz filmai “Džedaja atgriešanās”. Bet īpašajā oriģinālās triloģijas atkal izrādē Džaba jau bija ieguvis pienācīgo izskatu un atgriezās “Jaunajā cerībā”.

Vienu no pašām skandalozākajām izmaiņām Lukass izdarīja ainā, kur Hanam Solo rodas domstarpības ar algotni grido. Oriģinālajā versijā Hans izšauj pirmais un tas ir loģiski: jebkura vilcināšanās varētu maksāt Harisona Forda varonim dzīvību. Taču Sāgas radītājs tagad uzskatīja, ka labie puiši ne pie kādiem apstākļiem neizdarīs aukstasinīgas slepkavības. Tāpēc aunu pārtaisa tā, ka Grido šauj pirmais un netrāpa. Daudzi fani šo izmaiņu kategoriski nepieņēma, bet rodiāni, kas spēja netrāpīt no tik neliela attāluma, ievietoja vienā rindā ar ar impērijas trieciennieku “snaiperiem”.

Taupīgais saimnieks.

Strādājot pie dažādām scenārija versijām, Lukass ne reizi vien izdomāja un izsvītroja visdažādākās idejas. Ar laiku, kad stāsts auga un ieguva formu, kļuva skaidrs, ka sarakstītais materiāls ir pārāk plašs vienai filmai. Bet, tā kā toreiz projekta panākumiem neviens neticēja, mazāk veiksmīgus sižeta pagriezienus vienkārši izgrieza. Bez tam, Lukasu stingri iegrožoja budžeta rāmji un tā laika kinematogrāfa iespējas. Dažas tehnoloģijas, kas būtu vajadzīgas, lai realizētu viņa drosmīgās ieceres, parādījās tikai pēc piecpadsmit gadiem. Taču Džordžs nekad neaizmirsa vienu vai otru ideju tikai tāpēc , ka tajā brīdī tā neierakstījās kopējā koncepcijā.

Tas, cik laba atmiņa ir Džordžam Lukasam, redzams kaut vai gadījumā ar pašu pirmo, nesekmīgo scenārija uzmetumu “Cienījamā džedaja-bendu Meisa Vindu no Opuči dzīve, ko pastāstījis slavenā meistara padavans-māceklis Si-Džejs Torps”. Meiss Vindu neparādās vairāk nevienā no scenārijiem, kamēr viņa vārdu neiegūst Semjuela Džeksona varonis “Ļaunu vēstošajā vīzijā”. Tāds pat liktenis piemeklē pakāpi “padavans”: tas ne reizi nav pieminēts oriģinālajā triloģijā, taču tieši tā sauc visus džedaju mācekļus jaunajā.

No maija sinopsisa uz piekto epizodi pārcēlās aina ar slēpšanos asteroīdu laukā, ko 1977. gadā uzfilmēt nebija iespējams. Vēl viena izdoma, kas tika atstāta labākiem laikiem, bija Mākoņu pilsētas no “Stārkillera piedzīvojumiem”. Tām sākumā bija jābūt uz Alderāna, ko savukārt uzskatīja par impērijas galvaspilsētu.

Scenārija melnrakstā var ieraudzīt vārdus: Anakins, Stārkillers un Valorums. Pirmais vārds neprasa komentārus, bet trešo iegūst virskanclers “Ļaunu vēstošajā vīzijā”. Bet vārds “Stārkillers” no lielā ekrāna tā arī neskanēja, toties Paplašinātajā visumā tas ir atzīmējies vairākas reizes. Videospēlē Knight of the Old Republic ir varonis bendaks Stārkillers, tāpat sauc arī varoni spēļu sērijā Force Unleashed.

Dažas melnrakstu epizodes vienkārši ir ideju raktuves. Spriediet paši. Anakins Stārkillers kopā ar tēvu Keinu un brāli Diku dzīvo uz Utapau ceturtā mēness. Netālu no viņu mājas piezemējas zvaigžņu iznīcinātājs. Visi trīs dodas uz kuģa nosēšanās vietu, kur viņam uzbrūk sithu karotājs. Viņš ar vienu triecienu nogalina Diku, taču iet bojā cīņā ar viņa tēvu. Keins saprot, ka Utapau ir jāpamet, un pēc jaunākā dēla bērēm viņi ar Anakinu aizlido uz Akvalaje, kur valda gudrais karalis Kaijoss.

Pēc tam, kad nākošajās versijās par Stārkilleru mītni kļūst Tatuīna, Utapau pazūd no Galaktiskajām kartēm līdz pat “Sithu atriebības” pirmizrādei. Tieši uz šīs planētas Obi-Vans Kenobi uzveic ģenerāli Grivusu. Keina Stārkillera duelis ar sithu kļūst par pamatu analoģiskai ainai “Ļaunu vēstošajā vīzijā”, tikai ar zobeniem cīnās jau Kvai-Gons Džinns un Dārts Mols.

Agrīnās scenārija versijas satur dažādas politiskas intrigas, kuras Lukass beigās atstāj aiz borta līdz jaunai triloģijai. Melnrakstos ir minēts mēģinājums likumīgi anektēt planētu Akvilaje, tronī liekot princesi Leju, kuru kā marioneti gribēja vadīt no aizsega impērijas ierēdņi. Bet “Ļaunu vēstošajā vīzijā” jau Tirdzniecības Federācijas pārstāvji medī karalieni Amidalu, lai viņa paraksta dokumentu, kas atzīst Nabu okupāciju.

Melnraksti ir saglabājuši vairākus Impērijas valdnieka vārdus, kuru visās oriģinālās triloģijas filmās sauc vienkārši par “Imperatoru”. Faniem visvairāk patika variants Koss Dašits, kas radīja zināmu sajukumu pēc tam, kad jaunajās filmās šis varonis sāka atsaukties uz vārdu “Dārts Sidiuss” un “Palpatīns”. Dažos avotos pat tiek norādīts, ka viņa pilnais vārds esot Koss Palpatīns. Galīgi šo jautājumu atrisina Džeimss Lučeno savā romānā “Dārts Plegass”. Atrisinājums pārsteidz ar savu vienkāršību un smalkumu: jaunais aristokrāta Kosingi Palpatīna dēls attiecās no sava, piedzimstot dotā vārda un sāk sevi saukt vienkārši par Palpatīnu.

Vēl viena, Lūkasam uzmācīga ideja bija spalvainu mežoņu rase, kas tuvcīņā uzveic tehniski apbruņotos profesionālos kareivjus. |Sākumā tādu rasi gribēja radīt no vukijiem, taču pēc tam, kad Čubaka izrādīja pieredzējuša kosmiskā pilota prasmes, no šiem plāniem nācās atteikties. Piektās epizodes scenārija uzmetumos figurē saprātīgi un apbruņoti vampi, taču galu galā gods, padarīt par apsmieklu impērijas armijas lepnumu, tika miniatūrajiem Endoras iedzīvotājiem - evokiem.

Kristāla Kaibura meklējumos, kam vajadzēja kļūt par Spēka vielisko iemiesojumu, dodas Luks Skaivokers un princese Leja Alana Dīna Fostera romānā “Varas kristāla šķemba”. Par to, ka viņi abi ir brālis un māsa nevarēja iedomāties, ne tikai paši varoņi, bet arī pats autors, tāpēc Fosters gandrīz neieveda pārīti incestā.

“Luka Stārkillera piedzīvojumos” Leja rādās sapņos Lukam un viņš pamostas aukstos sviedros. Visus murgus Anakinam Skaivokeram Lukass paglabāja “Klonu uzbrukumā” un “Sithu atriebībā”. Cits pārbaudījums, kas krīt Lukam šajā scenārija versijā, ir jāizcieš Obi-Vanam Kenobi otrajā epizodē. Runa ir par ainu uz Geonozises, kur Obi-Vanu noķer, uzmauc viņam roku dzelžus un iekar kaut kādā spēka laukā. Kaut ko līdzīgu ar Luku, kad viņš meklēja Benu, bija jāizdara Tuskenas laupītājiem, taču galu galā jauneklis tiek cauri ar vieglu izbīli, bet jaunais Kenobi – nē.

Kenobi vispār veicās ar visādām nepatikšanām, kas sākumā bija paredzētas citiem personāžiem. Melnraksta variantā ziedot sevi, glābjot visus pārējos, vajadzēja Anakina tēvam Keinam. “Zvaigžņu karos. No Luka Stārkillera piedzīvojumiem”, kad varoņi nāk glābt princesi Leju, meitene atrodas bezsamaņā, bet Čubakam viņu nākas nest. Tā vietā Anakinam nākas stiept uz saviem pleciem apdullināto Obi-Vana ķermeni ainā no “Sithu atriebības”, kurā viņi glābj kancleru no “Neredzamās delnas”. Starp citu, kuram te vairāk paveicās – tas vēl ir jautājums. Kenobi iegūst nelielu atelpu, kamēr Skaivokers strādā par diviem.

***

Džordžs Lukass ir taupīgs saimnieks. Daudzas viņa idejas, kas netika izmantotas agrīnajās filmās, ar laiku atrod pielietojumu nākošajās Sāgas daļās. Acīmredzot, režisora pieliekamais kambaris tik ātri nepaliks tukšs un var nešaubīties, ka nākotnē mūs gaida pārsteigumi.