Bieži vien bakeneko ēd cilvēkus un pēc tam ieņem viņu veidolu. Zināms, piemēram, viena kunga stāsts, kura kaķis pēkšņi pazuda, bet viņa mātei pēkšņi izmainījās raksturs. Viņa sāka vairīties no radiniekiem un pusdienot vienatnē. Bet, kad mīlošie radinieki ieskatījās viās istabā, tad ieraudzīja, ka viņa rij jēlu gaļu (Viskas’a mājās tobrīd nebija). Sajūtot ko nelabu, dēls uzlauza grīdu un zem tās ieraudzīja savas mātes apgrauztos kauliņus. Vilkatis bija to apēdis.

Mīlīgo kaķīšu transformācija par briesmoņiem ar bakeneko vien neapstājas. Nākošā stadija – nekomata. Kaķa aste sašķeļas divās un pašas briesmīgākās šausmas rada tieši šāds, divastains monstrs.

2. Kasha – monstrs, kas zog no bērēm līķus. Par šo monstru varēja pārvērsties kaķi no nelaiķa mājām, līdz ar ko uz tiem skatījās ar aizdomām. Tika uzskatīts, ka kaķis var atdzīvināt nelaiķi pār to pārlecot. Kādas šausmas, mēs tiko sākām dalīt mantojumu!

3.Atnākat mājās, bet tur kāds noplucis večuks sēž pie galda, dzer jūsu tēju un vispār izturas kā saimnieks. Tas nav trešās pakāpes onkulītis no Bobruiskas, kas nelikumīgi ievācies, tas ir Nurarihjons (Nurarihyon). Viņš nemanāmi ieslīd atvērtajās durvīs un mēģina pie jums iekārtoties. Un par cik viņš ir līdzīgs cilvēkam, viņu var noturēt par mājas saimnieku, tā ka izdzīt viņu nav nemaz tik vienkārši (onkulīti, starp citu, arī).

4. Ashinagatenaga strādā pārī. Vienam no viņiem ir garas rokas, otram – tik pat garas kājas. Viņu nodarbošanās ir zivju zveja. Garkājainais ieiet ūdenī, partneris uzrāpjas viņam uz muguras un ar savām garajām rokām ķer zivis. Ļoti ērti.

5. Laikam jau tas ir ļoti patīkami – būt par rokurokubi, т.i. briesmoni ar kaklu, kurš var izstiepties praktiski bezgalīgi garš. Var, piemēram, ieskatīties devītā stāva kaimiņu logos vai arī apskatīties grāmatu augšējā plauktā nemeklējot etažeri pa visu bibliotēku.

Par rokurokubi var kļūt lāsta rezultātā, kā arī pārmērīgas ziņkārības dēļ. Pārsvarā par viņu kļūst sievietes – te viss skaidrs. Ārēji rokurokubi ne ar ko neatšķiras no parastiem cilvēkiem, jo īpaši tādēļ, ka kaklu viņi var izstiept vai nu pēc savas patikas, vai arī sapnī. Daži tikai tā arī uzzina, ka kļuvuši par rokurokubi – pamostoties (piemēram, ja tavs ķermenis ir guļamistabā, bet galva parkā otrā pilsētas malā). Kaut arī daži rokurokubi ēd cilvēkus un dzer viņu asinis, vairumā gadījumu viņi nav ļauni. Ja nu vienīgi pajokot mīl, ņemto vērā to, ka ar tādu kaklu ir miljons iespēju. Dažas rokurokubi iziet pie vīra, pie kam vīri par savu sievu pikanto īpatnību uzzina tīri nejauši.

Reizēm rokurokubi jauc ar nukekubi, kuriem galva var atdalīties no ķermeņa.

6. Hitosume-kozo augumā ir apmēram tik pat gari, kā desmitgadīgi puikas un skūtgalvaini kā budistu mūki. Viņu galvenā īpatnība – viena vienīga acs lielumā pa visu seju. Hitosume-kozo ir salīdzinoši nekaitīgi, kaut arī mīl izjokot garāmgājēju, kurš neko nenojauš. Bez tam, viņi mīl klusumu, līdz ar to var pieiet pie skaļi runājošajiem cilvēkiem un palūgt viņus apklust (man liekas, viņi iedrās par muzeju vai bibliotēku darbiniekiem, arī kinoteātros viņi ļoti iederētos – lai čipsus neviens nečaukstinātu). Lai viņus atbaidītu, durvju ailē var iekārt bambusa grozu. Ieraugot daudzos caurumiņus briesmonīši var tos noturēt par acīm un aizbēgt, lai nekacinātu dvēseli – te ir daudz acu, bet viņiem tikai viena!

7. Nopperabo dievina baidīt cilvēkus. Piemēram, var piezagties garāmgājējam, pie kam tā, lai seja būtu slēpta. No sākuma garāmgājējs mēģinās uzsākt sarunu un tikai pēc tam ieraudzīs, ka viņa sarunubiedam... nav sejas! Šausmās garāmgājējs metīsies bēgt. Un tikai pēc tam, nervozi pasmejoties, pastāstīs šo gadījumu savam. Tas viņu ar labvēlīgu smaidu uzklausīs un pārjautās „Un kāda viņam seja bija? Vai tāda?” Un kad nabags ieraudzīs, ka paziņam pēkšņi pazūd sejas vaibsti, noteikti paģībs. Bet nopperbo noteikti pasmiesies. Tiesa, nav īsti skaidrs, ar ko viņš smiesies.

8. Bet šie ir nopperbo pieaugušajiem. Sejas šiem monstriem arī nav, bet no nopperbo tomēr atšķiras, tādēļ saucas savādāk – širime (shirime) vai nuppori-bozu (nuppori-bozu). Saskaņā ar leģendu, reiz naktī samurajs gāja pa ceļu uz Kioto, taču izdzirdēja, ka kāds lūdz viņu apstāties. Kāds bija viņa pārsteigums, kad viņš ieraudzīja vīrieti, kurš momentā sāka izģērbties un pagrieze viņam kailu dibenu. Vēl vairāk, ānusa vietā radījumam bija acs kurš sāka kautrīgi mirkšķināt. Samurajs bija šokēts. Bet širime taču, laikam, vienkārši gribēja iepazīties.

9. Cilvēkus biedēt mīl arī ohaguro – (ohaguro-bettari), kuru sastapt var krēslā pilsētas nomalē. Viņa valkā skaistu kimono, taču ar to, bez šaubām, nebeidzas viņas pievilcība. Sejas, var uzskatīt, viņai nav, ir tikai milzīga mute, kas pilna ar melniem zobiem. Tiesa, zobi kā reiz viņai ir skaisti. Līdz Meidzī ērai japānietes, īpaši jau precētās, bieži zobus krāsoja melnus.

10. Futa – kuči – onnai (futa-kuchi-onna) arī ir visai interesanta mute. Tiesa, tā novietota uz pakauša. Ja to ilgi nebaro, tā sāk murminat visādas nejaucības, griezt zobus un pieprasīt ēdienu nekavējoties, nu tieši tagad! Par laim, sievietes mati var satvert ēdienu un bāzt to otrā mutē, kas ir visai ērti un apkakle arī nenoķēpājas.

Futa – kuči – onnas īpatnējo anatomiju izskaidro dažas leģendas. Saskaņā ar vienu no tām vīrietis netīšām iesita savai sievietei ar cirvi pa pakausi, un brūce ne tikai neaizauga, bet pie viena pārvērtās par muti. Saskaņā ar citu leģendu, lāsts krita pār pamāti, kas nomērdēja badā padēlu, tai pat laikā pārbarojot savu bērnu. Atriebjoties mirušā bērna gars sāka dzīvot viņas galvā pārvērōsties par otru muti. Populārs stāsts ir par skopuli, kurš nu nekādi nevarēja apprecēties tādēļ, ka nevēlējās tērēt naudu sievai. Un pēkšņi viņam neticami paveicās – viņš sastapa sievieti, kura vispār neko neēda! Sīkstulis momentāni viņu apprecēja. Darbs sievietei sekmējās, bet mutē viņa tiešām neņēma ne kripatiņas. Taču sīkstulis nevarēja nepamanīt, ka mājās rīsa krājumi sarūk. Viņš nolēma pasekot sievai un sev par lielām šausmām ieraudzīja, ka zem matiem tai bija noslēpta. Pie kam šī mute rija rīsus lielos daudzumos! Tā, ka ausis kustējās un skrapstēja. Lūk, nevajag gan dzīties pēc lētuma!

11. Naktī uz vientulīga xeļa var sastapt mikoši-njuudo (Mikoshi-nyuudo). Ārēji viņš līdzīgs klejojošam mūkam, tikai. Jo ilgāk uz viņu skatās, jo lielāks viņš kļūst; bet ja uz viņu skatās nu pavisam ilgi, var arī nomirt.

12. Nuri-botoke ir kaut kas līdzīgs atdzimušam līķim ar melnu ādu un zivs asti. Viņa galvenā pazīme – acis, kas krīt laukā no acu dobumiem un kūļājas viņam ejot. Par viņa izcelsmi klīst dažādas versijas. Saskaņā ar vienu no tām tas ir pamesta budistu altāra gars. It kā Budda atsūtījis atgādinājumu, ka pienācis laiks noslaucīt putekļus.

13. Rausīt, rausīt, es tevi ... neēdīšu! Tas ir nuppeppo, faktiski spuvušas gaļas pika ar nokareniem sejas vaibstiem. Smaka viņam arī ir visai specifiska. Viņš mīt blakus pamestiem tempļiem un kapsētām, vai arī vienkārši klīst no pilsētas uz pilsētu. Tāds kluss, lādzīgs, tikai smako slikti, un ļoti garlaicīgs. Reizēm nuppeppo ceļo grupās.