1. Azuki-arai ar kaut ko atgādina Gollumu. Viņu var sastapt kalnu upju krastos, kuros viņš ūdenī skalo sarkanās pupas. Darbības laikā tiek radīta skaņa, kaut kas līdzīgs „šoki – šoki”. Darbīgais radījums klusītēm dzied „Nu tā, vai man skalot pupas vai arī noķert cilvēku un to apēst? Šoki-šoki?” Taču tā viņš tikai izliekas drosmīgs. Ieraugot cilvēku azuki-arai ielec ūdenī vai noslēpjas. Kaut arī – aizskatoties uz viņu, cilvēks var arī pats iekrist ūdenī.

2. Nure-onna – radījums ar čūskas ķermeni un sievietes galvu. Dzīvo pie upēm, kur būdama tīrīga būtne, mazgā savus garos matus. Dažās leģendās tai ir piedēvētas rokas, līdz ar to Nure-onna var nēsāt sev līdzi bērnu. Taču neiedomājaties viņu paņemt, kad būtne palūdz bērnu paturēt! Lieta tāda, ka bērns vispirms cieši jo cieši „pielīmēsies” jūsu rokām un pēc tam pēkšņi kļūs ļoti smags, nomest viņu nebūs iespējams. Nu, čūsku vecene kas čūsku vecene, ko no viņas paņemsi? Nure-onnas mēle arī nav vienkārša, bet ar „pārsteigumu”. Ar tās palīdzību viņa izsūc asinis no upura ķermeņa.

3. Par ushi-ono dēvē dažādus vēršveidīgus dēmonus, kuri bieži vien dzīvo ūdenī. Lūk šis radījums ir gluži vai doktora Moro sapnis – vērša un zirnekļa krustojums. Reizēm ushi-ono darbojas pārī ar nure-onnu.jau pēc tam, kad vieglprātīgais garāmgājējs ir paņēmis rokās bērnu, un tas steidzīgi pieņēmies svarā, parādās vēršmonstrs un uzbrūk nabagam. Bizness nu ļoti veiksmīgs.

Vecais, nopērc voblu.

4. Bet šit ir funajurei, jūrā bojā gājušo gari. Viņi aplenc kuģi un lūdz smeļamo kausu ūdens izsmelšanai no laivas. Taču ja šis kauss viņiem tiek iedots, viņi uzreiz sāk piesmelt ar ūdeni labsirdīgo cilvēku kuģi un dara to tik ilgi, kamēr kuģis netiek nogremdēts. Lūk tādi nelietīgi jūrnieciņi. Kā teica mans vīrs "Fu, vai tad tie ir spoki? Es pazīstu tādus cilvēkus."

5. Umibozu – liels un melns Kautkas, kas dzīvo ūdenī un gremdē kuģus. Par cik šie monstri ir plikgalvaini, tika uzskatīts, ka par tiem pārvērtās noslīkušie mūki. Leģenda vēsta, ka viens jūrnieks sastapa melnu milzoni ar liesmojošām acīm. "Nu, kas ir, esmu pēc skata briesmīgs?" nodārdēja monstrs. "Nē, neesi briesmīgs " jūrnieks godīgi atbildēja. "Lūk, dzīvē izsisties ir daudz briesmīgāk!" Monstrs paklusēja un devās prom. Tādēļ, ka tā tas jau arī ir.

6. Viens no vispopulārākajiem japāņu folkloras radījumiem ir kappa – ūdensvīru paveids. No skata viņš atgādina bruņurupuča un vardes hibrīdu, pie kam ar nagiem, knābi un retiem matiņiem uz galvas. Kappai uz paura ir ar ūdeni pildīts padziļinājums. Tieši šis ūdens arī dod viņam pārdabisku spēku. Zinot savas spējas kappa nereti izsauc cilvēkus uz sumo cīņām. Tiesa, uzveikt kappu nav nemaz tik sarežģīti. Vajag tikai un vienīgi paklanītis pirms cīņas sākuma. Pieklājīgais radījums tūlīt pat atkārtos paklanīšanos, un tad ūdens izlīs no padziļinājuma bet kappa novājināsies. Ja cilvēks apžēlosies un uzlies viņam ūdeni uz galvas, kappa kalpos labdarim veselu mūžību.

Kappas ļoti mīl ēst cilvēkus un bērnus t īpaši. Pēdējos viņi vienkārši var nozagt mirklī, kad tie peldas upē (laikam jau katrā zemē ir folkloras stāsti par ūdens radījumiem, kas zog bērnus). Cilvēkus kappas ēd ne jau kaut kā nebūt, bet dekadentiski – izvelk iekšas caur ānusu un pēc tam tās norij. Tiek uzskatīts, ka tā ir garšīgāk. Bet tam tiek runāts, ka par delikatesi viņi uzskata mistisko shirikodama dziedzeri, kurš it kā atrodas cilvēka ānusā. Kā teiktu Freids, kappas tā arī nav izaugušas no anālās fāzes. Piemēram, viņi izklaidējas, laižot vēju zvejnieku virzienā. Tiesa gan, saskaņā ar Jositosi gravīru, cilvēki viņiem atmaksā tādā pat veidā.

Par laimi, bez cilvēku iekšām kappas vēl ļoti dievina gurķus, īpaši to galiņus – no tiem kappas burtiski ģībst. Lai pielabinātos ūdensvīriem ūdenī tika mesti gurķi, pie kam uz tiem tika rakstīti bērnu vārdi – lai kappas zinātu, ko tieši nevajag aiztikt. Tā pat tika ieteikts neēst gurķus pirms peldēšanās, kappas taču var sajust nelielu gurķa smaržu, un dabūt jau nu gurķus laukā no cilvēka viņiem ir vieglāk par vieglu.

Akutugava Rjunoske ir pastāstījis par kappu sabiedrībām stāstā "Ūdensvīru zemē." Cita lieta, ka kappas tur – gluži kā troļļi „Pērā Gintā”, cilvēku sabiedrības parodija.

7. Ame-onna drīzāk ir dieviete, nevis briesmonis. Par viņas pretpolu tiek uzskatīta ķīniešu dieviete, kura rītos kļūst par mākoni, bet vakaros – par lietu.

Un tagad vienkārši nedaudz monstru un dīvainu radījumu.

8. Kami-kiri ir radījums, kas ķerts uz matiem. Mīl nogriezt sieviešu matus līdz pašai saknei, fetišists kaut kāds! Tiesa, matus viņš nogriež nevis vienkārši tā pat, bet ar nolūku. Šādā veidā viņš brīdina jaunavas, kuras taisās precēties ar spoku vai citu pārdabisku radījumu. Tādas laulības vienalga nav ilglaicīgas, tad kāpēc raustīties? Uzbrukt viņš var kā mājās, īpaši vannas istabās, tā arī uz ielas. Miedzi laikmetā klīda briesmu stāstiņi par satrakojušamies kami-kiri, kuri graizīja matus praktiski bez iemesla. Par šiem monstriem pat rakstīja laikrakstos!

9. Uwan antromoporfā atbalss personifikācija. Dzīvo pamestās ēkās. Ja jums ienāks prātā ieklīst tādā sliktā mājiņā, viņš piezagsies un iekliegs ausī „Uvan!!!!”

10. Tsukumogami. Tika uzskatīts ka, ja mājsaimniecības priekšmets izdzīvos 100 gadus, tad tas atdzīvojas un pieņemas prātā. Par tsukumogami var pārvērsties jebkurš priekšmets, vienalga, vai tas ir zobens vai veca čība. Parasti šie radījumiņi nav ļauni, ja nu vienīgi darīs sīkas nešpetnības. Taču vienalga, skatieties abām acīm, kad verat vaļā vecvecmāmiņas lādi. Diez kas no tās var izlekt un kādā garastāvoklī tas būs? Ar satracinātu korseti es tomēr nesāktu cīnīties. Tomēr, tiek uzskatīts, ka mūsdienās priekšmeti vairs nekļūst par tsukumogami. Pie visa vainīga elektrība un postmodernisms.

Bet šis ir īpašs tsukumogami veids – atdzīvojies zirgu kāpslis abumi-kuchi. Kaut kad viņa saimnieku – karavīru nogalināja ar bultu, bet zirgu kāpslis atdzīvojās un skumst pēc viņa.

11. Jinmenju, Ninmenju – koks, uz kura aug cilvēku galvas. Tās vienmēr smaida un smejas; arī tad, kad krīt zemē. Koks ar smailijiem – tas bez šaubām ir kavai un ņau.

12. Šis burvīgais radījums tiek saukts par akaname un mīt netīrās tualetēs. Akaname pārtiek no ... nu, vispār, ko jau nu atradīs tualetes podā, to arī ēdīs. Lai būtu ērtāk baroties, viņam ir viennozīmīgi gara mēle. Tādēļ tualetēs lūdzu esiet uzmanīgāki. Kaut atskatoties uz turieni.