Pēc skolas beigšanas Fjodorovs sāk studēt Paņevežu skolotāju seminārā, no turienes gan viņu izslēdz par to, ka "šaubījies reliģijā". 1903. gadā nokārtojis eksāmenus kā eksterns, viņš sāk strādāt par skolotāja palīgu. Pēc tam, kad 1906. gadā viņš piedalās nelegālā, revolucionāri noskaņotu baltkrievu skolotāju kongresā, viņu atlaiž no darba un nodod tiesai. Tikai 1911. gadā viņam izdodas dabūt skolotāja vietu Minskas privātajā tirdzniecības skolā. Pēc Oktobda revolūcijas (jeb, kā tagad saka, sacelšanās) 1917. gadā viņš strādā vairākās Minskas skolās, pasniedzot vēsturi un ģeogrāfiju. No 1930. gada viņš sevi pilnībā velta rakstnieka darbam un strādā Baltkrievijas valsts izdevniecībā.
Rakstnieka literārā karjera ir dabisks turpinājums viņa pedagoga darbam. Pirmais garstāsts "Cilvēks nāk" (1927) par pirmatnējiem cilvēkiem sākumā ir domāts kā mācību līdzeklis, kas stāsta par aizvēsturiskajiem laikiem. Stāsta panākumu iedvesmots, rakstnieks turpina strādāt bērnu piedzīvojumu un zinātniski-izzinošās literatūras žanrā, faktiski kļūstot par šī baltkrievu literatūras virziena pamatlicēju. 1928. gadā autoram iznāk divi piedzīvojumu garstāsti par tālām zemēm: "Paradīzes putna zemē" un "Ūdens dēls". 1930. gadā Janka Maurs publicē romānu "Amoks", atskaņas par Javas sacelšanos 1926. gadā. Uzrakstīt šo romānu viņu ierosina krievu konsula Javā M. Bakuņina memuāri. Lielus panākumus jauno lasītāju vidū gūst viņa garstāsti: "Poļesjes robinsoni" (1930) par divu pusaudžu piedzīvojumiem Poļesjes "mežonīgākajos nostūros" un "TVT" (1934; «Товарищество воинствующих техников»), kur ar humoru tiek stāstīts par skolēnu ikdienu.
Janka Maurs ir rakstījis arī fantastiku. 1927. gadā viņš publicē fantastisku pasaku «Вандраванне па зорках». 1932. gadā iznāk garstāsts "Nākošo dienu stāsts" («Аповесць будучых дзён»), kur stāstīts par padomju valsts komunistisko nākotni. Vērts atcerēties arō pasaku "Pekle" (1929), ko vēlāk autors būtiski pārstrādā - "Ceļojums uz elli" (1958). Vairāk pazīstams ir viņa zinātniski fantastiskais garstāsts "Profesora Ciļakovska fantamobilis" (1955; «Фантамабіль прафесара Цылякоўскага»).
Rakstnieku pelnīti uzskata par baltkrievu bērnu piedzīvojumu literatūras radītāju. Autors ir cītīgs tādu piedzīvojumu literatūras klasiķu kā Žils Verns, Mains Rīds, Fenimors Kūpers un daudzu citu skolnieks. Tajā pašā laikā saņemot arī tā laika kritiķu piezīmes, ka savos darbos neattēlo industrializāciju, kolektivizāciju un meliorāciju (Poļesjes robinsonu gadījumā).
Garstāsts "TVT" pēc kara rada veselu "tēvētēiešu" kustību, kas attīstās daudzās Baltkrievijas pilsētās un ārpus tās - pat Altaja novadā. Dabiski, ka padomju ierēdniecībai tas liekas aizdomīgi (kaut kādu tautas kustību - kaut bērnu un jauniešu-, kas vērsta uz jauno valsts saimnieku audzināšanu, drīkst ierosināt tikai "no augšas", nevis "no apakšas"), tāpēc to aptur.
Janka Maurs jaunībā sadraudzējas (kopīgas skolas gaitas un tālāks liktenis) ar baltkrievu literatūras klasiķi Jakubu Kolasu. Draudzība turpinās visu mūžu un vēlāk pat Maura meita Natālija apprecas ar Kolasa dēlu Mihasju.
Informācija no saitēm: http://fantlab.ru/autor6880
un https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%AF%D0%BD%D0%BA%D0%B0_%D0%9C%D0%B0%D0%B2%D1%80
Pašlaik Misiņa bibliotēkā ir viņam un viņa radiniekam Jakubam Kolasam veltīta grāmatu izstāde.