Veidojumu viņš nosauca pēc tuvējās upes vārda par Džebuldinas krāteri. Vēlāk, pēc A. M. Portnova ierosinājuma krāteris iegūst tagad vispārpieņemto nosaukumu - Patomas krāteris. Tā augstums, apmēram, 40 m, diametrs pa augstāko vietu - 76 m. Konusu vainago plakana virsotne, kas veido valni apļa formā. Piltuves centrā - 12 m augsts paugurs. Kopējais konusa tilpums tiek lēsts uz apmēram 230 - 250 tūkstošiem kubikmetru, masa - apmeram miljons tonnu.

Krāterim noslēpumainību vairoja, ne vien tā veidošanās noslēpums, bet arī mistiskie gadījumi, par kuriem stāstīja vietējā jakutu Maksimovu-Ņeprjahinu ģimene. Viņu sencis pirms 80 gadiem bija atklejojis uz šejieni kaut kur no Jakutijas un nolēmis beigt klejotāja dzīvi, viņš izīrēja medību platības, kurās ietilpa arī nelaimīgais Patomas krāteris. Diezgan ātri jakuts pazuda... Vēlāk atrada viņa apgrauztos kaulus, taču tā arī neizdevās noskaidrot, kas bija uzbrucis cilvēkam taigā, vasaras vidū - kad pa pilnam cita veida barības.

Pēc tam kāds iešāva pakausī ģimenes galvam. Atkal krātera tuvumā. Mirušā ieroci un nazi atrada turpat. No tuvākā ciema - Perevozas - atbrauca milicija, ierosināja krimināllietu, taču slepkavas neatrada - vietas absolūti neapdzīvotas, svešo nav.

2003. gadā tagadējās ģimenes galvas vecākais brālis nošāvās, pēc pirmā vārdiem, pilnīgi nenormāli - tikko bija sācis dīrāt briedi, bet tad pēkšņi iebāza stobru mutē  un nospieda gaili. Lai gan neviena blakus nebija jaunākais brālis ir pārliecināts, ka tā tas noticis, apkārtnē nekādu svešu pēdu. 2008. gada ekspedīcija jakutu mājas atrada pilnīgi pamestas.

Ap māju - izkaisītas bērnu rotaļlietas, istabā uz galda trauki, paciņa ar sērkociņiem, drēbes. Blakus mājai kāds bija sācis skaldīt malku, taču pametis, pat vienā pagalē cirvis. Vēl viens ass cirvis guļ pie durvīm. Kāpēc ģimene pametusi iedzīvoto vietu, nav skaidrs.

Nu, bet to visu atstāsim tiem, kurus neinteresē pats krāteris, kurā noslēpumu ir ne mazāk. Ir vesela rinda hipotēžu, kas izskaidro šīs anomālijas rašanos. Katra no tām ir dīvaināka un neticamāka par iepriekšējo. Krātera rašanās laiku zinātnieki ir noteikuši pēc gadskārtu riņķiem  kokiem, kas aug tā nogāzēs.

Visi izzāģētie koki izrādījās vecumā no 170 līdz 230 gadiem, plus-mīnus pieci gadi. Tātad, krāterim ir ne mazāk kā 230. Taču, lai koks varētu sākt augt uz akmeņiem, vējam ir jāsanes augsne. Bodajbinskas rajona dabas apstākļi ir tādi, ka tas varēja notikt kādu divdesmit gadu laikā. Mana versija — krāterim ir vismaz 250 gadi.

Saka Sibīrijas Augu fizioloģijas un bioķīmijas institūta Ekosistēmu bioindikācijas laboratorijas vadītājs, bioloģisko zinātņu doktors Viktors Voroņins.

Magnitometrijas datu apstrāde rāda, ka zem krātera 100-150 metru dziļumā atrodas ''kaut kas'', kas izmaina magnētisko lauku tik lielā mērā, ka aparatūra to jūt teritorijā, kas divas reizes lielāka par krātera izmēru.

Jau tas norāda uz to, ja šeit ir nokritis meteorīts, tad visai neparasts, jo nokļūt tik dziļi zemē varēja tikai superblīvs ķermenis. Uz mūsu planētas nav, ne dabisku, ne cilvēka rokām radītu materiālu, kas to spētu. Versija ir fantastiska, bet runa varētu būt par neitronu zvaigznes šķembu ar blīvumu miljardi kilogramu uz kubikcentimetru. Tādi objekti jau sen ir zināmi astrofiziķiem. Iespējams tāds gabaliņš ir sadūries ar Zemi. Ja tas ar lielu ātrumu ir ietriecies kaut kur Klusā okeāna rajonā pie Čīles krastiem, tad tas mierīgi varēja izlidot laukā tieši Irkutskas apgabala Bodajbinskas rajonā, ''caurdūris'' visu planētu. Pa kanālu, kas izsists Zemē, virspusē pacēlusies magma, kuru caur kaļķakmens slāņiem ar jūt magnitometri. Tādā gadījumā, Klusā okeāna dibenā jābūt analoģiskam krāterim, līdzīgam kā Patomas krāteris.

Saka Irkutskas valsts universitātes Astronomijas observatorijas direktors, fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts Sergejs Jazevs.

Patiesībā ir zināmi vairāki tādi gadījumi, kad šķembas izlido planētai cauri. Varbūt, ka šoreiz viena no tām ir ''iestrēgusi''? 1993. gada 22. oktobrī Indijas, Austrālijas, Bolīvijas un Turcijas  seismostacijas reģistrēja ļoti neparastu, 4 baļļu zemestrīci. Tās avots nebija punktveida, bet gan līnija, ka gāja cauri Zemeslodei. Zemestrīce sākās uz vienas no Antarktīdas salām, ''iegāja'' zemes dzīlēs un pēc 26 sekundēm iznāca laukā Indijas rajonā.

Pēc mēneša, 24. novembrī notika otrs, līdzīgs ārkārtējs gadījums. Zemestrīci sākumā fiksēja Austrālijas tuvumā, tad tā ''iegāja'' zemē un izskrēja laukā Klusajā okeānā pie Antarktīdas krastiem.

Zinātniekiem bija tikai viens skaidrojums notikušajam. Zemi ir bombardējuši superblīvi, kvarku minimeteorīti. Objekti putekļa lielumā, bet ar masu kā vieglais automobilis ar ātrumu vairāki simti kilometru sekundē viegli izdūrās cauri mūsu planētai, kas bija to ceļā. Par laimi viss notika planētas neapdzīvotajos rajonos. Bet, ''laužoties'' cauri Zemei, tie radīja seismiskus viļņus, ko arī reģistrēja zinātniskās stacijas, kas pēta zemestrīces.

Vēl viens svarīgs novērojums tika izdarīts ar radiometru. Radiācijas fons krātera tuvumā izrādījās 11 mikrorentgenu liels. Lielā pilsētā tas parasti ir 15 mikrorentgeni. Dīvaini, jo tuvāk ''Ugunīgā ērgļa ligzdai'', jo zemāks kļūst radiācijas fons. Uz paša krātera tas ir vairs tikai 5 mikrorentgeni. Kā izskaidrot šo faktu, zinātnieki pagaidām nezina.

Vēl cita versija saka, ka ar Zemi ir sadūries kāds cilindriska objekts.

Vēl padomju laikos mūsu laboratorija strādāja pie pētījumiem par cietu ķermeņu iespiešanās spējām dziļi gruntī, ja tie lido ar lielu ātrumu. Tas tika darīts pēc armijnieku pasūtījuma, jo viņus interesēja, kā uzvedīsies balistisko raķešu galviņas triecoties pret virsmu. Tāpēc tad, kad mēs ieguvām neparastā Patomas krātera foto un visus izmērus, tad nolēmām ar savu iestrādņu palīdzību pārbaudīt, vai tas varēja rasties, krītot kādam ķermenim.

Mēs radījām modeli, ņemot vērā divus priekšnoteikumus. Trieciens pa sopku ir bijis ar ļoti blīvu un izturīgu ķermeni tieši cilindra formā.Tas ir bijis cilindrisks, jo lodveida objekts nespētu iekļūt tik dziļi zemē un tāpēc virszemē tiktu izsviests milzīgs grunts daudzums. Zināmā dziļumā objekts ir apstājies, sasniedzis pazemes tukšumus, kas pildīti ar liela spiediena gāzi — tādas lēcas ģeologiem ir zināmas. Gāze kā virzulis izspieda mūsu objekta samaltu grunti virszemē.

Mēs izgatavojām matemātisku modeli un aprēķini apstiprināja mūsu pieņēmumu realitāti. Vēl vairāk, laboratorijā mēs veicām divus eksperimentus, kuros Patomas krātera kaļķakmens grunts vietā izmatojām upes smiltis un granīta šķembas. Abos gadījumos tika iegūti krāteri pēc formas un izmēriem gandrīz ideāli proporcijās, kā krāterim dabā.

Mūsu aprēķini rāda, ka objekta garums aptuveni ir 6 — 16 metri, diametrs pie cilindra pamatnes apmēram trīs metri. Precīzāk pateikt nav iespējams, jo nav zināms ātrums ar kādu tas ir ietriecies sopkā. Pilnīgi skaidrs, ka sprādziena nav bijis. Par to liecina krātera forma. Grunts gabali nav haotiski izsvaidīti lielā teritorijā, bet akurāti, iespējams, ļoti lēni, izspiesti no zemes dzīlēm.

Stāsta KZA Mehānikas problēmu institūta Viļņu dinamikas laboratorijas vadītājs,  fizikas-matemātikas zinātņu doktors Igors Simonovs.

Neoficiālās sarunās speciālisti izvirza vēl vienu versiju. Tomēr, neviens nevēlējās publiski paziņot par to, tāpēc ka tā izklausās daudz fantastiskāka, nekā hipotēze par superblīvu meteorītu. Patomas krāteris var būt zemes virspusē iznākusi jauna ''kimberlīta caurulīte'' — īpašs ģeoloģisks ķermenis, kas veidojas, kad gāzes izlaužas caur zemes garozu. Tikai tādās caurulītēs var atrast dimantus!

Uzskata, ka uz mūsu planētas visas kimberlīta caurulītes ir radušās pirms miljardiem gadu. Ja pieņem, ka šādi procesi Zemes dzīlēs notiek arī tagad, tad nāktos mainīt visu mūsu planētas izveidošanās teoriju. Ja pa Mišina Goras (meteorīta krāteris Pleskavas apgabalā) meridiānu ''nolaižas'' uz Dienvidu puslodi, tad mēs nokļūstam DĀR kimberlīta cauruļu rajonā. Tajos pašos platuma grādos, kur atrodas Dienvidāfrikas dimantu raktuves, kimberlīta caurulītes koncentrējas arī Austrālijā, bet šis rajons atrodas tieši uz tiem pašiem garuma grādiem kā Patomas krāteris. Izveidojas gandrīz ideāls kvadrāts.

Iespējams, ka Zemes dzīlēs ir noticis kāds sprādziens un plaisas ir radušās, ejot uz četrām pusēm, perpendikulāri viena otrai. Starp citu, Patomas krāteris jau arī atrodas nosacīti netālu no Jakutijas kimberlīta caurulītēm.

Vēl viena teorija saka, ka krāteris nav nekas cits, kā vieta, kur izplūdis no planētas dzīlēm nākušais ūdeņradis. Vēl akadēmiķis Vernadskis uzskatīja, ka Zemes kodolā atrodas milzīgs ūdeņraža daudzums. Un daudzos procesos, kas notiek dzīlēs, piemēram, magmas veidošanās vai rūdu atradņu formēšanās rezultātā, tas izdalās tīrā veidā. Un tiecas nokļūt atmosfērā. Kā likums, ūdeņradis Zemes virsmu sasniedz strūklu veidā, izvēloties virzienus, kam gāze visvieglāk tiek cauri. Tieši tāda, ''elpojoša'' caurulīte ir arī Patomas krāteris.

Pirmkārt, ne velti vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc ''Ugunīgā ērgļa ligzda'' un baidās to apmeklēt. Negaisa laikā, kad ir liela ūdeņraža koncentrācija un tas sajaucas ar metānu, virs krātera no zibens, iespējams, tas uzliesmo. Kā uguns lodes vai lāpas.

Otrkārt, tas izskaidrotu anomāli zemo radiācijas līmeni krātera sedlienā. Ūdeņradis, kas nāk no Zemes dzīlēm, izskalo rādioaktīvās gāzes no grunts, kas samazina krātera radioaktīvo fonu.

Šī versija tikai pirmā acu uzmetienā liekas pretrunā ar pieņēmumu, ka krāteris ir veidojies, nokrītot ''viesim no kosmosa''. Jo arī KZA Mehānikas problēmu institūta doktora Simonova teorijā noslēpumainais objekts dziļumā ir uzdūries vietai, kurā atradusies zem liela spiediena esoša gāze. Kāpēc nepieņemt, ka tas tieši ir ūdeņradis, kas nāk no planētas dzīlēm. [Skat. grāmatu par dzīvi uz pulvermucas, liekas ka par to ne tik sen rakstīju — t.p.]

Jaunākās analīzes tomēr rāda, ka krāteris diezin vai veidojies meteorīta krišanas rezultātā.

Vēl iepriekšējās ekspedīcijas noskaidroja, ka iebrukums no kosmosa nav noticis. Patomas krāteris izskatās kā uzbērts konuss. Meteorīti parasti atstāj plakanas ieplakas. Iespējams, ka krāteris ir jauns vulkāns, kas katrā laikā var pamosties.

Saka KZA Sibīrijas nodaļas profesors Viktors Antipins.

Plašāks raksts: http://www.tainoe.ru/anomalia/zoni/ano-zoni-Ru-potam.htm

Hipotēze par superblīvu cilindrisku objektu: http://mustagclub.ru/myths/5.html