Šī ir viduslaiku Francija, kur atdzīvojas pašas tumšākās leģendas un tradīcijas. Šeit ir katedrāles, kuras pa parastajām ielām nevar aizsniegt, Karkasonā gaida, kad zvērs nāks no bezdibeņa, pilsētas tiek apsēstas ar dzīvajiem mirušajiem, un jūrā ir kaut kas tāds, kas ikvienu cilvēku var padarīt traku. Šeit elle ir īsta, brīnumi ir ierasti, īsti dēmoni, eņģeļi un monstri klīst pa ielām un mežiem, un tumšo stāstu labirinti rada laikmetu, kurā ir daudz šausmu, māņticību, mīklu un groteskas. Fransuā Vijons, nolādētais dzejnieks, zaglis un bijušais kanoniķis, kurš notiesāts par priestera nogalināšanu, šeit meklē patiesību. Laipni lūdzam citā 15. gadsimta Eiropā, kur murgi, kaislības un cilvēku grēki nav atdalāmi, un mīti un vēsture ir savijušies ciešā mezglā, kuru nevar salauzt pat ar savas dzīvības rēķinu.
Poļu fantasts Jaceks Komuda
Jaceks Ļehs Komuda (Jacek Lech Komuda) – poļu rakstnieks, raksta vēsturiskus romānus ar fantāzijas un mistikas elementiem.
Dzimis 1972. gada 23. jūnijā, vēsturnieks pēc izglītības. Sarmatu Polijas un Zaporožjes kazaku vēstures zinātājs.
Debija 1991. gadā ar stāstu «Czarna Cytadela» («Melnā citadele»), ko publicē žurnāls «Nowa Fantastyka» (№ 5), taču īstā rakstnieka karjera sākās 1999. gadā ar vēsturisku garstāstu un stāstu krājumu «Opowieści z Dzikich Pól» («Mežonīgo Lauku teiksmas»), ko 2004. gadā izdod no jauna ar citu nosaukumu, jo arī krājumā tika veiktas izmaiņas. Viņš ir regulārs poļu periodisko izdevumu un antoloģiju autors. Uz šo dienu ir publicēts ap pussimts Jaceka Komudas vēsturisko īso un garo stāstu, kas ierasti ir bagātināti ar lielu mistikas devu.
No 2002. gada Komuda ir cieši saistīts ar Ļubļinas izdevniecību «Fabryka Słów», kur parasti iznāk viņa grāmatas. Pašreiz ir izdotas ap 20 grāmatas, bieži sarakstītas kā vēsturiski romāni un fantāzija, ar jūtamu mistikas elementu. Savā daiļradē visbiežāk pievēršas Žečpospoļitas vēsturei, taču autoram ir darbi, kas veltīti Viduslaikiem (cikls par Fransuā Vijonu), kā arī «pirātu» stāstu krājums «Czarna bandera» («Melnais karogs»). Vispazīstamākais Komudas pēdējo gadu darbs ir tetraloģija «Samozwaniec» («Viltvārdis»), tās darbība notiek Juku laikā, kad poļi bija ieguvuši kontroli pār Maskavu. Vēsturnieka izglītība, ko autors ir ieguvis, ļauj viņam, ne vien brīvi orientēties, ne viens Viduslaikos un Jaunajos laikos, bet arī šo vēsturisko laikmetu cilvēku psiholoģijas īpatnībās.
2009. gadā Komuda iegūst Leonīda Teligas (poļu burātāja) prēmiju par romānu «Galeony wojny» («Kara galeoni»). Romāns «Diabeł Lańcucki» («Sātans no Laņcutas») tika nominēts Ježija Žulavska prēmijai.
Komuda ir līdzautors lomu spēles scenārijam «Dzikie Pola» un datorspēļu «Wiedźmin» un «Earth 2160» scenārijiem. Viņš ir bijis datorspēļu ikmēneša izdevumam «Gamestar», sadarbojies ar žurnālu «Click!» un «Komputer Świat Gry» redakcijām. Publicējis vēsturiskas esejas, scenārijus un materiālus spēlei «Dzikie Pola» žurnālā “Magia i Miecz”.
Oficiālā mājaslapa.
http://valkiria.net/index.php?area=23
Minētā grāmata.
«Pat, ja Vijons neeksistētu, tad es viņu radītu savu grāmatu lapaspusēs» Jaceks Komuda.
Viņš tik meistarīgi rada Viduslaiku atmosfēru un kolorītu, ka Jaceks Komuda ir līdzīgs Umberto Eko un viņa šedevram «Rozes vārds».
Neparasti kolorīts ir arī stāstu krājums par Fransuā Vijona likteni — kurš bijis viens no lielākajiem Viduslaiku Francijas dzejniekiem, tajā pašā laikā, arī: uzdzīvotājs, noziedznieks un avantūrists.
Cikls "Fransuā Vijons".