Raganas vienmēr ir bijušas starp mums, gan sabiedrībā, gan folklorā visā pasaulē jau tūkstošiem gadu. No Circejas līdz Hermionei, no Morganas le Fei līdz Marijai Lavo – ragana jau sen pastāv pasakās, kurās mēs stāstām par dāmām ar dīvainām spējām, kuras var sāpināt vai dziedināt. Un, lai gan par raganām tika uzskatīti visu dzimumu cilvēki, tagad šis vārds parasti asociējas ar sievietēm.

Attieksme pret raganu senatnē

Gandrīz visā cilvēces pastāvēšanas laikā ragana ir bijusi kaut kas tāds, no kā it jābaidās, pārdabiska, “citāda”, kas ir apdraudējusi cienījamu pilsoņu drošību vai manipulējusi ar realitāti, lai sasniegtu savus merkantīlos mērķus.

Viņa ir atstumta un persona non grata jebkurā kultūrā. Lai gan viņa bieži tiek uzskatīta par destruktīvu būtni, patiesībā sieviete-ragana vēsturiski ir bijusi drīzāk vardarbības upuris nekā vardarbības vaininieks.

Tāpat kā citi “briesmīgie” autsaideri, kultūras apziņā viņa ieņem paradoksālu lomu, būdama gan ļauns agresors, gan neaizsargāts laupījums.

Raganas tēla transformācija

Tomēr pēdējo 150 gadu laikā ragana ir veikusi vēl vienu burvju triku, no briesmoņa pārvēršoties par iedvesmas figūru.

Tagad viņa var būt gan jūsu iecienītākā televīzijas šova varone, gan nelietis. Viņa var parādīties kā pagānu dieviete vai iecienīts mūziķis, kurš videomateriālā vai uz skatuves izstaro maģiskas vibrācijas.

Varbūt viņa esat jūs, un jūsu iekšienē esošā “ragana” ir personība, kuru dažādu iemeslu dēļ esat sev piesaistījis: sirsnīga vai vieglprātīga, publiska vai intīma.

Raganas ceļš

Mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk sievietes tiešā vai simboliskā nozīmē izvēlas raganas ceļu.

Viņas tērpušās melnās drēbēs, iet pa podestiem un ietvēm, rotājušās ar pentagrammām un kristāliem, un izraisa cienīgu sociālo tīklu uzmanību.

Viņas viena ar otru apvienojas, lai veiktu rituālus, apspriestos ar taro kārtīm un izteiktu liktenīgus lēmumus.

Daudzās valstīs sievietes pat organizē gājienus un mītiņus, lai cīnoties par savām tiesībām patriarhālā sabiedrībā.

Gadu no gada plašsaziņas līdzekļos parādās virsraksti: “Šis ir raganu laiks!”, un žurnālisti cenšas izprast pieaugošo “tendenci attiecībā uz interesi par raganām”.

Tas viss liek domāt: kāpēc?

Kāpēc raganas ir nozīmīgas? Kāpēc viņas tagad ir gandrīz visur? Ko īsti viņas pārstāv? Un kāpēc viņas neiet prom?

Raganām ir nozīme

Patiesībā, jo vairāk iedziļinās tēmā “Ragana”, jo tā kļūst sarežģītāka. Viņa ir slidens gars: pamēģiniet viņu piespiest pie sienas, un viņa tikai atkāpsies vēl vairāk dziļā, tumšā mežā.

“Parādiet man savas raganas, un es jums parādīšu jūsu attieksmi pret sievietēm. Fakts, ka feminisma atdzimšana un raganas popularitāte pieaug vienlaikus, nav nejaušība: abas ir viena otras spoguļattēli,” saka Pema Grosmena, grāmatas “Raganas pamošanās: pārdomas par sievietēm, maģiju un spēku” (“Awakening the Witch: Reflections om Women, Magic and Power”) autore.

Bez tam pašreizējais “Raganu vilnis” nav nekas jauns. Pietiek atcerēties deviņdesmitos gadus, kad jauno Krieviju pārņēma aizraušanās ar mistiku, un katrā televīzijas kanālā varēja dzirdēt, redzēt kādu ekstrasensu.

Tūkstošgades beigās no popkultūras praktiski pazūd dēmonizētais vientuļās raganas tēls un parādās tādas filmas kā “Bafija – vampīru slepkava” (“Buffu the Vampire Slayer”), “Apburtais un burvestība” (“Charmed and Witchcraft”), “Praktiskā maģija” (“Practical magic”), nemaz nerunājot par “dumpiniecēm” un trešā viļņa feministēm, kuras mācīja, ka sievietes spēks var būt dažādās krāsās un seksualitātē.

Dīvainais intereses uzplūds par mistiku izgaisa tikpat pēkšņi, kā tas sākās.

Raganu atdzimšana

Šoreiz maģija atkal ir atgriezusies masveidīgā, bet, protams, progresīvākā formātā.

Mūsdienu sievietes var sevi identificēt gan kā raganu, gan kā raganas arhetipu kopumā. Jebkurā brīdī viņas var lietot vārdu “ragana”, lai atsauktos uz savu garīgo pārliecību, pārdabiskajām interesēm vai uz savu kā dinamiskas sievietes lomu pasaulē.

Lai būtu skaidrs, jums nav noteikti jāpraktizē buršanās vai kāds cits alternatīvs garīguma veids, lai pamodinātu savu iekšējo raganu. Jūs variet izjust aizraušanos ar viņas simboliku, viņas stilu vai stāstiem, taču jūs nesteidzaties pirkt katlu vai dziedāt debesu dziesmas.

Raganas koncepcija joprojām saglabājas, jo tā iziet ārpus pieņemtajiem rāmjiem un tāpēc, ka tajā ir tik daudz tumšu un dzirkstošu lietu, kas nenoliedzami piesaista.

Daudzi cilvēki ir apsēsti ar “patiesību” par raganu, un daudzas lieliskas vēstures grāmatas mēģina aplūkot šo tēmu no tā saucamā faktoloģijas skatu punkta.

Vai cilvēki tiešām ticēja maģijai? Neapšaubāmi, viņi ticēja un turpina ticēt.

Vai tiešām bija tūkstošiem upuru, kas tika nogalināti raganu medībās 16. un 17.gadsimtā? vai to patiešām izdarīja raganas? Visticamāk, nē.

Vai raganas patiešām pastāv? Pastāv, bet ne burtiskā nozīmē.

Citiem vārdiem sakot, fakti un izdomājumi par raganu ir nesaraujami saistīti. Tie abi informē par viens otru, un tā tas ir bijis vienmēr. Viens arhetips var ietvert neierobežotu skaitu dažādu aspektu.

Ragana ir sabiedrības atspulgs

Ragana ir bēdīgi slavena ar to, ka spēj mainīt savu veidolu un izpausties dažādos veidos:

Ragana ar smailu cepuri galvā, neprātīgi ķiķinoties, katlā vāra kaulus.

Pavedinātāja ar sarkanām lūpām, kura pielej dziru sava mīļotā, kurš neko nenojauš, dzērienam.

Pārģērbies franču revolucionārs, kurš dzird eņģeļu un svēto balsis.

Piepilsētas mājsaimniece ar skaistu frizūru, kura rausta degunu, lai neskatoties uz vīra protestiem, mainītu apstākļus atbilstoši savām vēlmēm.

Sieviete, kura ar kādu no kopienas dejo meža pļavā, lai atzīmētu gadalaiku maiņu vai jauno Mēness fāzi.

Raganai ir zaļa seja un vesela sikspārņu flote. Viņa valkā šalles, ādas mēteli un mežģīnes.

Viņa dzīvo Āfrikā, tornī, būdā uz vistas kājām, draudīgā alā un pasakainos mežos.

Viņa slēpjas zeltītos attēlu rāmjos, mistisku romānu sižeta līnijās vai starp spokainu blūza dziesmu stieņiem.

Viņa nav neprecējusies vai ir kopienas locekle.

Dažreiz viņa ir viņš.

Viņa ir satriecoša, viņa ir pretīga, viņa ir mānīga, viņa ir visuresoša.

Viņa ir mūsu nāve. Viņa ir mūsu glābšana.

Mūsu raganas par mums runā tikpat daudz, cik par visu pārējo – gan par labu, gan par sliktu.

Tomēr, galvenokārt, ragana ir mirdzošs un ēnains sievietes varas un spēka simbols, kas spēj iznīcināt status quo. Neatkarīgi no tā, kādu veidolu viņa pieņem, viņa paliek maģiskā uzbudinājuma elektriskais avots, kuram mēs visi varam pieslēgties tad, kad mums ir nepieciešams augstsprieguma lādiņš.

Viņa ir arī trauks, kurā glabājas mūsu pretrunīgās jūtas saistībā ar sievietes spēku: mūsu bailes no viņas, mūsu tiekšanās un mūsu cerība, ka viņa var kļūt stiprāka, neskatoties uz liesmām, kurās viņu iemet.

Raganas filozofija

Neatkarīgi no tā, vai ragana tiek attēlota kā neliete vai laba burve, tā vienmēr simbolizē brīvību – gan tās zaudējumu, gan tās ieguvumu. Tas, diemžēl, ir vienīgais neatkarīgais un pastāvīgais sievietes arhetips.

Jaunavas, vieglas uzvedības sievietes, meitas, mātes, sievas – patriarhālā sabiedrībā katru no tām nosaka tas, ar ko viņa guļ vai neguļ, rūpes, kādas viņa izrāda vai kādas izrāda viņai, vai kāds simbolisks parāds, kuri viņai beigu beigās ir jāatmaksā.

Ragana nevienam neko nav parādā! Tieši tas viņu padara par bīstamu, un tieši tas viņu padara par dievišķu.

Raganām pieder vara pēc pašas noteikumiem. Viņas rada. Viņas slavē. Viņas brīvi un bez starpniekiem sazinās ar garīgo pasauli.

Viņas ir metamorfozes, un viņas liek lietām notikt tā, kā vajag viņām. Viņas ir pārmaiņu aģenti, kuru galvenais mērķis ir pārveidot pasauli no tādas, kāda tā ir, uz pasauli, kādu vēlas redzēt viņas.

Tāpēc saukties par raganu un saukt sevi par raganu parasti ir divas pilnīgi atšķirīgas pieredzes. Pirmajā gadījumā tas bieži vien ir degradācijas akts, uzbrukums iespējamiem draudiem. Otrajā gadījumā tas ir atjaunošanas akts, autonomijas un lepnuma izpausme. Svarīgi ir prātā paturēta abus šos arhetipa aspektus. Tie var šķist pretrunīgi, taču no viņu mijiedarbības var daudz mācīties.

Ragana ir augstākā feminisma ikona, jo viņa ir pilnīgs sieviešu apspiešanas un atbrīvošanās simbols. Viņa mums rāda, kā izmantot mūsu pašu spēku un maģiju, neskatoties uz to, ka daudzi mēģina mums šo spēku atņemt.

Tagad mums ragana ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk…