Zviedru rakstniecei Astrīdai Lindgrēnai ideju, uzrakstīt "Karlsonu, kas dzīvo uz jumta" netieši rosināja viņas meita. Kādu reizi Astrīda izdzirdēja meitas stāstu par to, ka reizēm viņas istabā ielido mazs, jautrs cilvēciņš, kas paslēpjas aiz gleznas, kad istabā ienāk pieaugušie. Tā dienas gaismu ieraudzīja Karlsons - mēreni apaļīgs vīriņš pašos spēka gados. Interesanti, ka Lindgrēnas darbos nekur nav minēts, ka karlsonam ļoti patīk ievārījums. [Vecajā padomju multenē tas parādās - t.p.] Zviedru rakstnieces grāmatās paši mīļākie Karlsona ēdieni ir gaļas tefteļi un putukrējuma torte. [Te man pēkšņi radās asociācijas ar savu bērnību. Protams, arī man ir bijis savs iedomu draugs. Atcerējos savus robotus. Lai gan, fantāzijas pietrūka izdomāt pašam. Pusaudža gados man ļiti patika krievu fantastikas filma "Vētru planēta" un tajā parādītais amerikāņu robots, vēlāk, kad lasīju romānu, kas bija ilustrēts un robots bija pilnīgi savādāks, tad man sanāca - divi roboti. Protams, tos biju būvējis es. Ak, sapņi! Tā arī nekļuvu par robotehniķi, jo tajos laikos pat tādas profesijas Latvijā diez vai bija un es jau biju absolūts humanitārs, pieaugot robotu vietā sapņus aizpildīja meitenes, taču tas ir pavisam cits stāsts. Tomēr, ja runājam par meitenēm, man ir hipotēze: vai tikai animācijas vikingu sāgā "Kā pieradināt pūķi" tās veidotāji nav iekļāvuši skaisto vikingu meiteni Astrīdu, domājot, ka Skandināvijā bija ļoti slavena rakstniece ar tādu pašu vārdu? t.p.]
Muļķu zelts.
Pirīts jeb māņu zelts pēc krāsas ir visai līdzīgs zeltam. Vēl konkistadoru laikos tas ieguva nosaukumu "muļķu zelts". Spāņu iekarotāji nogalināja un aplaupīja Amerikas indiāņus, kuri izmantoja pirītu kopā ar zeltu, uzskatot to par svētu akmeni. Spāņi veda pirīta izstrādājumus uz mājām, uz Spāniju, kur juvelieri-vērtētāji viņus izsmēja.
Taksometrs ar bļodu.
Interesanti, ka pirmie taksometri parādījās jau Senajā Romā. Tie bija parastie tā laika rati, ar kuriem varēja doties savās darīšanās, samaksājot naudu (taksi). Rati bija apgādāti ar savdabīgu "skaitītāju". Uz ratu ass bija piestiprināta parasta bļoda, kurā pēc katras stādijas (apmēram 200 metri) iekrita akmentiņš. Brauciena beigās akmeņus saskaitīja un pēc skaita veica brauciena apmaksu.
No izdevuma "Taini XX veka", 2014. gada 35. numura.