Diagnoze: Asinis un asaras.
Anime simboliski grafiskā valoda ļauj ar dažām zīmēm izteikt emocijas, garastāvokli, personāžu savstarpējās attiecības, kā arī situācijas, kur viņi nonākuši, zemtekstu.
Zibens no acīm vai pie deniņiem - varonis ir dusmīgs.
Liesmu ugunis vai vētraini viļņi - varonis ir nikns vai ļoti dusmīgs.
Spirāles acīs vai ap acīm - apmierinājums, sajūsma un prieks.
Ģībonis - emociju pārpilnība.
Asinis no deguna - seksuāls uzbudinājums.
Šķīst asinis un asins plankumi - personāžs tiek nodots.
Viens vai vairāki sviedru pilieni - varonis uztraucas.
Negaidītas šķavas - kāds par personāžu ir iedomājies.
Asaru strauti no acīm - izliekas, ka ir sarūgtināts.
Vientuļas asaru stīdziņas - spēcīgas un dziļas jūtas.
Baltas spalvas vai ziedlapiņas - kādam pret personāžu ir maigas jūtas.
Personāžu acis vienmēr ir balts atspīdums – ja tāda nav, tas nozīmē, ka personāžs ir nozombēts, atrodas kāda kontrolē vai viņam nav dvēsele, ir sajucis prātā un neuztver realitāti (uz laiku vai pastāvīgi). Dažreiz tā attēlo aklu personāžu.
Acis nav redzamas, tās aizsedz ēna, matu cirtas, platmale, tumšas brilles utt. – 1) personāžs negrib parādīt savas īstās jūtas (nevēlas raudāt, slēpj niknumu, cenšas attaisnoties – parasti seko emociju sprādziens); 2) personāžam ir slepeni nodomi, lai iejauktos citu varoņu dzīvē – labi vai slikti.
Uz sejas plata, melna svītra, kas pilnībā aizsedz acis un sejas augšdaļu – personāžs ir uz kādu nikns, tomēr cenšas savaldīties. Nereti to pastiprina atņirgti zobi, iekostas lūpas, pirksti kulakā utt.
Uz sejas plata, tumši vai gaiši zila ēna (nereti – vertikāli iesvītrota), kas aizsedz acis un sejas daļu – 1) samulsums; 2) apjukums; 3) bailes.
Acu lielums un to spīduma intensitāte – varoņa vecuma rādītājs, viņa atklātība pasaulei. Jo lielākas acis, jo jaunāks personāžs. Arī – pozitīvāks varonis, cīnītājs ar dažādiem mošķiem.
Varonis tiek attēlots kā karikatūra - mazs – pazīme, ka personāžs uzvedas bērnišķīgi, kaprīzi. Parasti izmanto negatīvā nozīmē, parādot, ka varoni nevar uztvert nopietni. Japānā tādu tēlu sauc par „tibi” jeb „čibi”.
Personāžam nav iezīmēta seja, tikai ar punktiņiem – acis, dažreiz – ar svītriņu – mute – galējs pārsteigums, apjukums.
Personāžam cilvēka veidolā, mutē ir nelieli ilknīši, kas atgādina vampīru, taču viņš nav vampīrs – dēmona vai ļoti spēcīga melnā maga zīme. Dažreiz tas nozīmē, ka varonis ir nikns, bieži ap personāžu attēli liesmu mēles.
Personāžam cilvēka veidolā ir kaķa (dažreiz suņa, lapsas utt.) ausis un aste – simbolizē rotaļīgumu, naivumu, bērnišķību. Arī var apzīmēt tīru, uzticīgu dvēseli. Arī seksuālu pievilcību, retāk – norāda to, ka personāžs ir kādā iemīlējies.
Personāža augums – jo garāks, jo varenāks, iespaidīgāks, spēcīgāks, taču viss atkarīgs tikai no konteksta.
Ādas krāsa – atkarībā no konteksta: 1)jo tumšāka, jo zemāks sociālais statuss attiecībā pret citiem; 2) jo tumšāka, jo nepareizāk rīkojas attiecībās pret citiem personāžiem; 3) ja tumša krāsa reāli nozīmē citu rasi, tad iepriekš teiktajam nav nozīme, simboliskas nozīmes tai nav.
Personāža apģērbs.
Matērijas gabals, uzģērbts kā lakata un sasiets zem zoda – simbols, ka personāžs gatavojas izdarīt kaut ko pretlikumīgu (analogs padomju-krievu detektīvu zeķei uz galvas vai eiropiešu pusmaskai – brillēm). Mangā un anime tā bieži maskējas puiši, kas vēlas palūrēt uz kailām meitenēm (caur logu, karstajos avotos utt.), vai pusaudži (pēc smadzenēm, nevis – pases), kuri vēlas kaut ko nočiept (tās pašas meiteņu apakšbiksītes).
Marles maska uz sejas – izmanto cīņai ar gripu un aukstumu. Reizēm – lai maskētos. Parasti, tikai etniskās kultūras īpatnība.
Apsējs ap vienu aci – personāžam ir slepeni motīvi, domas un vēlmes, kas uz laiku ir apslēptas no visiem. No tāda personāža var gaidīt kaut ko neparastu un dīvainu, ārpus loģikas, tas parādīsies visnegaidītākā brīdī. Apsējs var būt arī traumas dēļ, taču tā nozīme saglabājas.
Brilles – tām ir daudzas nozīmes atkarībā no zīmējuma rakstura. Optiskās brilles ar baltām, necaurspīdīgām lēcām – personāžs sava naivuma vai izklaidības dēļ nepamana lietas vai notikumus, ko redz visi apkārtējie. Pirmkārt, tāds aklums ir attiecībā pret pretējo dzimumu. Var būt arī lietišķās attiecībās. Optiskās brilles, uz kurām uzzīmēta spirāle – varonis izklaidības vai truluma dēļ nepamana notikumu gaitu, kas citiem ir skaidra. Brilles ar parastām, optiskām lēcām, taču to spīdums neļauj saskatīt acis – personāžs ir gudrs, viltīgs, noslēgts, dažreiz nodevīgs, viņam vienmēr ir tāli ejoši nodomi, to intriga pakāpeniski atklāsies darba gaitā. Brilles ar parastām, optiskām lēcām, caurspīdīgas, varoņa acis ir labi redzamas – personāžs ir izglītotāks par citiem, meistarīgāks, informētāks, audzinātāks. Ja tomēr uz lēcām parādās bliki, kādu viltību vai intrigu viņš tomēr ir iecerējis.
Tumšas saulesbrilles – personāžam ir kāds noslēpums, kas darbā nospēlēs kādu lomu. Dažreiz tas nozīmē „tumšu dvēseli”, slēptus nodomus. Tas nenozīmē viennozīmīgi ko sliktu. Var nozīmēt tikai kādu noslēpumu. Liktenīgu, pēkšņu rīcību.
Uzlocītas piedurknes – gatavība tūlītējai darbībai, kādai rīcībai.
Apģērbs zem aizpogātām virsdrēbēm – personāžs slēpj no apkārtējiem kādu svarīgu noslēpumu, vai arī skatītājiem atgādina, ka varonim ir kāds noslēpums, kas darba gaitā tiks atklāts.
Piekari, kuloni, aproces – kāds apslēpts spēks, spēja.
Oranžs apģērbs – radoša enerģija, cenšanās pēc harmonijas, mierīgi nodomi. Oranžs ir svēta krāsa budismā.
Sarkans apģērbs – eksplozīvs raksturs, enerģija, nevadāmība.
Balta apkaklīte, balts krekls, blūze – ja tā nav forma, tad simbolizē garīgu tīrību, stingrus morālus principus, cenšanos pēc harmonijas un saskaņas ar apkārtējiem.
Balts apmetnis, tērps, jaka – aukstums, egoisms. Bieži baltā ir tērpti ļaundari. Dienvidaustrumāzijā – baltā krāsa ir sēru, nāves, tukšuma krāsa. Lai gan mūsu dienās, ienākot Rietumu kultūrai, to tā neievēro. Piemēram, arī tur ir baltas kāzu kleitas.
Apsējs uz vēdera - tradicionālajā Austrumāzijas medicīnā vēdera turēšana siltumā tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, lai uzturētu veselību. Etnokulturāla parādība, simboliskas nozīmes nav.
Dažādi priekšmeti un to izmantošana. Dzīvnieki un dabas parādības.
Balta lentīte ap galvu – pilnas koncentrācijas simbols savam darbam, kad personāžam viss pārējais zaudē jēgu un nozīmi. Japānā šādu lenti sauc par „hatimaki”.
Papīra strēmele ar uzrakstu – tā kā hieroglifu rakstība prasa laiku un prasmi, tad Viduslaikos pats rakstīšanas process tika uzskatīts par maģisku vai svētu ceremoniju. Pat tēlotājas mākslas paveidu. Turklāt austrumu rakstībā daudzi vārdi ir līdzīgi skanoši, saprast tos var tikai pēc konteksta. Toties hieroglifikā katram vārdam ir savs simbols. Sajaukt nav iespējams. Viduslaikos bija ticējums, ka uzrakstot uz papīra gabala „ej prom”, „pazūdi”, „izgaisti” utt., ir iespējams padzīt vai iznīcināt ļauno garu ne sliktāk kā ar īpašu rituālu. Nabadzīgākos tempļos papīra strēmele ar dievības vārdu aizstāja (un arī tagad aizstāj) altāri ar skulptūru. Mūsu laikos ir saglabājusies paraša izkārt papīra strēmeles ar labiem vārdiem „veselība”, „bagātība”, „veiksme” utt., dzīvojamās un biroja telpās, bet svētkos krāsainus papīrus ar tādiem vārdiem izbārstīt uz ielām.
Krauklis, kraukļi – atkarībā no konteksta var nozīmēt: 1) milzīgs niknums varoņu starpā; 2) stingra nostāja personāžam paveikt iecerēto; 3) baisa zīme, ka nākotnē draud briesmas; 4) ja krauklis, kraukļi ir varoņa pavadoņi, mājdzīvnieki, kaimiņi, tad tas nozīmē cītīgumu, bezkompromisa raksturu. Personāžs var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.
Ēdiens kārbiņā – īpaši domāts tiem, kuri ir spiesti ēst ārpus mājām. Tiek pārdoti veikalos vai tos gatavo sievas, mātes, draudzenes utt. Japānā tāds iesaiņots ēdiens tiek saukts par „bento”. Mangā un anime tāds skaisti noformēts ēdiens nozīmē, ka personāžam ir mīloša un gādīga „otrā pusīte” vai arī mīloša māte, kas nedaudz lutina savu bērnu. Arī skolā, ja meitene uzdāvina zēnam cepumu, kas taisīts darbmācības stundā, no viņas puses tā būs aplidošana.
Zvaniņi (piekariņi uz ielas, pie durvīm vai istabā) – uz plāksnītēm vai papīra lentām, kas stiprinās pie tiem, tiek rakstīti citāti no klasiskās dzejas vai laba vēlējumi. Pēc austrumu ticējumiem, zvaniņu skaņas atbaida ļaunos garus, pievilina veiksmi, kā arī harmonizē mītnes enerģētiku. Japānā tos sauc par „furin”. Parasti – etnokulturāla īpatnība bez simboliskas nozīmes. Taču dažreiz tie simbolizē mājīgumu vai tieši viņu skaņas brīdina par briesmām. Viss atkarīgs no konteksta.
Kaķis – tradicionāls veiksmes simbols. Bieži kaķa statuja atrodas tempļu vai māju priekšā, veikalu vitrīnās tiek izlikti „aicinošie kaķi” (plakāti, statujas, mehāniskas rotaļlietas utt.), pircēju pievilināšanai. Kaķa figūriņas ir gandrīz katrā birojā kā talismans, kas nodrošina karjeru. Anime un mangā, ja personāžs paņem klaiņojošu kaķi, tā ir zīme, ka viņu gaida kāds laimīgs gadījums, vēlēšanās piepildīšanās, kardinālas pārmaiņas dzīvē uz labo pusi... Ja sižetā jau no sākuma figurē kāds mājas kaķis, tad tas izrādās varoņiem „ceļvedis” uz veiksmi, noslēpuma atklājējs, neparastu notikumu vēsts.
Suns – nozīme analoga kā kaķim, tikai sastopams retāk.
Sarkans pavediens – „likteņa pavediens”. Zīme, ka divu (vai vairāku) personāžu liktenis ir nesaraujami saistīts.
Kabatlakatiņi – pieklājīgā sabiedrībā - nekad netiek izmantoti, lai šņauktu degunu, tikai lai noslaucītu sviedrus vai rokas. Anime un mangā – norāda vai personāžs ir kulturāls vai nē.
Piekārta laterna ar hieroglifiem – Viduslaikos vienkārši gaismeklis, mūsdienu austrumu zemēs tiek izmantots kā talismans, gaisma atbaida ļaunumu un pievilina veiksmi. Hieroglifi parasti norāda iestādes nosaukumu, pie kuras atrodas laterna, vai arī tādus pat labus vārdus, ko kar pie zvaniņiem. Arī mangā un anime parasti ir etnokulturāla īpatnība. Tomēr atkal dažreiz, atkarībā no konteksta, tāda pati nozīme kā zvaniņiem.
Deja ar vēdekļiem – Viduslaikos bija karavīru kastas tradīcija, kā uzvaras deja vai cīnītāju uzmundrināšana pirms sacensībām. Mūsdienās to izmanto atbalsta grupas (analogs pušķiem rietumos). Anime un mangā nozīmē varoņa prieku par paveikto.
Skaitļi – tāpat kā Eiropas valstīs, Dienvidaustrumāzijā ir māņticība, kas saistīta ar skaitļiem. Īpaši nelaimīgs ir skaitlis 4, tā kā viņa izruna ir līdzīga kā vārdam nāve: 四 - si četri un 死 - si nāve (jap.); 四 - sì četri un 死 - sĭ nāve (ķīn.). Ķīnā laimīgi ir skaitļi 9 un 8. Bet Japānā 8 tiek uzskatīts kā nelaimīgs skaitlis, tāpat kā visi pārskaitļi. [Kaut kā jāprecizē, jo esmu lasījis, ka Japānā jādāvina pārskatļa puķes, jo nepāris nozīmē, ka nav pāra, tas ir, vientulība – t. p.]
Lido ziedlapiņas – paredzams kāds labs notikums. Ja tās pavada vai sagaida kādu personāžu, tas nozīmē tīrus nodomus.
No kokiem krīt lapas – paredzams kāds negatīvs notikums. Ja tas pavada kāda personāža atnākšanu vai aiziešanu, tas nozīmē: 1) viņa vientulību; 2) nolemtību vai nepatikšanas; 3) paredzamas nepatikšanas. Tomēr, ja lapas ir zaļas vai ļoti svaigas, var nozīmēt to pašu, ko ziedlapiņas.
Pēkšņi sāk līt vai snigt – simbolizē kādas sarežģītas situācijas atrisināšanos. Visu grūtību un bijušo raižu „aizskalošanu”, ko personāžs ir izturējis. Dažreiz nozīmē to, ka grūtības vēl priekšā.
Divi vai vairāki personāži gatavojas sākt cīņu (cīnās) un - līst lietus vai snieg – nesamierināms naids starp personāžiem vai arī konflikts ir tik nopietns, ka kļūst svarīgāks par personiskām attiecībām.
Personāža darbība. No otrā avota (var atkārtot kaut ko no sadaļas „Diagnoze” – pirmais avots, to papildinot).
Apkārt personāžam parādās tumšas liesmas vai melna migla ar taustekļiem, tas viss lēni un biedējoši kustas viņam aiz muguras (bieži acīs iedegas uguns) – personāžs gatavojas izdarīt kaut ko ļoti sliktu vai arī viņa dvēseli ir sagrābis kāds ļauns spēks. Tas var nozīmēt arī to, ka personāžs pārzina melno maģiju. Dažreiz tas nozīmē, ka personāžs īstenībā ir dēmons, kas uzdodas par cilvēku. Variants – personāžs vienkārši stāsta ko šausmīgu, lai nobiedētu klausītāju.
Apkārt personāžam parādās uguns liesmas vai vētraini ūdeņi – personāžs vienkārši ir ļoti dusmīgs.
Apkārt personāžam lido baltas spalvas vai gaišu, plaukstošu ziedu pumpuri – 1) kādam pret viņu ir maigas jūtas, parasti – mīlestība; 2) izmanto, lai uzsvērtu personāža trauslumu vai viņa emocionālo dvēseli; 3) personāžs gatavojas izdarīt kaut ko ļoti labu. Konkrēta jēga – pēc satura.
Apkārt personāžam lido melnas spalvas vai tumšu, plaukstošu ziedu pumpuri – 1) kāds pret viņu jūt negatīvas jūtas; 2) personāžā mostas viņa „tumšā puse”; 3) personāžs gatavojas paveikt kaut ko sliktu. Konkrēta jēga – pēc satura.
Apkārt personāžam plaukst gaiši ziedi vai spīguļo kalnu kristāls, dažreiz zvaigznītes – personāžam pret kādu ir maigas, parasti mīlas jūtas. Ziedu vai kristālu krāšņums liecina par jūtu stiprumu. Ja ziedi ietver divus, tad jūtas ir abpusējas.
Apkārt personāžam parādās spirālītes – personāžs jūt spēcīgu baudu, prieku utt. Līdz tam var zaudēt samaņu.
Apkārt personāžam parādās spirālītes ar trīs vai četrām vertikālām svītriņām, līdzīgām izsaukuma zīmēm – apdullums no kritiena, sāpju šoks, vai kāda ļoti nepatīkama sajūta no kaut kā slikta, smakas utt.
Apkārt personāžam parādās asins šļakatas vai plankumi, lai gan pēc sižeta nekas tāds nevarētu būt – pret personāžu grasās vai izdara kaut kādu vardarbību, spēcīgu emociju: naida, dusmu vai seksuālas kaisles iespaidā.
Personāža kustības pavada iepriekš minētie efekti – nozīmē to pašu, tikai no tā personāža puses, kurš to veic.
Personāžam uz galvas parādās it kā antenas, kas līdzinās matiem, kas sacēlušies stāvus – niknums, naids, aizkaitinājums. Jo vairāk mati saceļas stāvus, jo jūtas spēcīgākas. „Antenas” var būt taisnas vai spirāliskas.
Piliens (pilieni), kā sviedri uz pakauša vai galvas vidū – personāžs uztraucas vai baidās. Var nozīmēt arī pārsteigumu par muļķīgu situāciju vai repliku: „Tu nu gan dod! Nezinu pat ko sacīt?” dažreiz var nozīmēt kādas spēcīgas emocijas, viss no konteksta.
Asinis no deguna – jaunieša samulsums par seksuālu ainu vai kailu meiteni.
Viegls, mirgojošs oreols ap varoni – personāžs salijis.
Personāžs negaidot nogāžas – reakcija uz kāda izteikto muļķību.
Apslacināšana ar ūdeni – sens austrumu paņēmiens attīrīt priekšmetus un mājas no ļauniem gariem. Arī apsmidzināt mājas vārtus katru vakaru un rītu. Etnokulturāls rituāls, bez simboliskas nozīmes, ko sauc par „misogi”.
Matu nogriešana – personāžs kardināli maina savu dzīvi. It kā nomirst savā iepriekšējā vidē un aiziet uz „jaunu pasauli”, lai nekad neatgrieztos pie vecā.
Personāžs paņem sev miruša radinieka vai drauga vārdu – vēlēšanās pabeigt mirušā iesākto. Kā parasti, bez vārda maiņas, personāžs zvēr arī atriebties par mirušo. Simboliskas nozīmes nav, etnokulturāla īpatnība. Reālas, vietējās tradīcijas.
Asaru straumes – ironijas zīme, kas rāda, ka sarūgtinājuma iemesls nav tik būtisks, jo skumjas nav tik dziļas, kā to demonstrē personāžs. No īstām asarām atšķiras ar to, ka tās nav telpiskas, ir bez spīduma.
Īstas asaras uz plakstiņiem vai šauras asaru tērcītes vai viena, līdz pat zodam – spēcīgu un dziļu jūtu parādīšana, līdz dvēseles dziļumiem.
Personāžam uz galvas vai virs galvas parādās zīme no četriem (dažreiz trīs) uz āru vērstiem ķeksīšiem – personāžs ir dusmīgs, saniknots vai aizkaitināts.
Personāžam uz rokas, muguras vai vēdera parādās tāda pat zīme – galējs muskuļu sasprindzinājums.
Personāžam cilvēka veidolā pēkšņi parādās kaķa (suņa, lapsas uc.) ausis un aste, taču darbs nav par vilkati – personāžs grib pakalpot kādam sev dārgam cilvēkam, vai arī viņu pārpilda prieks no tā, ko otrs ir izdarījis, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš pats nevar šīs sajūtas otram izstāstīt. Viss no konteksta.
Strīda laikā, tā vietā, lai pateiktu: „Aizveries!”, „Aizrijies!”, „Pat neceri!”, viens no personāžiem to neizsaka vārdos, bet uzraksta uz papīra – rakstīts vārds tiek uzskatīts par svarīgāku, nekā izteikts. Etnokulturāli vairāk izplatīts Ķīnā, bet sastopams arī Korejā un Japānā.
Nikna reakcija par rētu, zilumu, skrambu vai dziļš pārdzīvojums, ka kāds tādu ieguvis – Dienvidaustrumāzijā sejas skaistumam ir ļoti liela nozīme. Frāze „Tev ir ļoti skaista sejas āda!” ir viens no spēcīgākajiem komplimentiem. Etnokulturāla īpatnība, bez simboliskas nozīmes.
**********************
Avoti: Darjas Kareļinas
http://www.vokrugsveta.ru/article/244008/
un Vladas Voronovas raksts.