Tomēr izrādās, ka NASAi ir plāns, pat divi plāni, kā cilvēci izglābt. Vecais profesors Brands pavēsta Makkonehijam, ka viņiem ir kuģis, ar kuru doties izpētīt trīs planētas otrpus mīklainai tārpejai (pārējai uz citu galaktiku), kurp jau pirms gadiem nosūtīti pētnieku kuģi un nule ir pienākusi tagad vai nekad situācija. Gadījumā, ja zemiešiem neizdosies rast risinājumu, kā evakuēt lielu daudzumu cilvēku, tad Makkonehijam un viņa komandai līdzi būs gana bagātīgs komplekts "mēģeņu mazuļu" radīšanai, saglābjot cilvēci šādā veidā.
Filmas slavētāji nebeidz sumināt to, cik reālistiski (man gan to, protams, nav īsti iespēju novērtēt - pārāk maz bāzes informācijas) te atainotas tārpejas, melnie caurumi utt. Kritiķi tikām aizrāda, ka zinātniskums tur esot tāds sākumskolnieku līmenī un loģikas caurumi arī ir tādi, ka tiem cauri kosmosa kuģis varētu mierīgi izlīst. Bet filma jau nav tik ļoti par kosmosu, kā par cilvēkiem, uzupurēšanos, mīlestību, meliem, nodevību. Par laimi Kristofers Nolans gana labi apzinās, ka tehnoloģiju jūsmotāji un ņerkstētāji ir pietiekami neliela auditorijas daļa, lai viņi nebūtu tie, gandarījuma kuriem sagādāšana būtu prioritāte. Un man kā "normālam cilvēkam" filma gandrīz līdz pat pašām beigām ļoti patika. Nobeigums gan bija diezgan vājš - kamē lielās atklāsmes aina bija forša un vēl pieņemama, tas, kas tai sekoja, gan vairs tik ļoti ok man nešķita - nevajadzēja tur ne sentimentālās, ne laimīgās beigas, tas bija pilnīgi lieki un nevietā. Visādi citādi, skaidrs, ka filma ir tīrais baudījums acīm, ne jau velti daļa tās ir filmēta Islandē. Jā, vispār interesanti, ka šeit tieši tāpat kā "Putnucilvēkā" holivudiskās beigas bišķi sabojā iespaidu, jo līdz tam biju, ja ne stāvā sajūsmā, tad tomēr vēl pozitīvāk kā šobrīd noskaņots. Lai gan arī šobrīd neesmu ne kritisks, ne skeptisks, tikai miegains.