Laikabiedri atzīmē, ka rakstniekam ir bijušas neticamas darba spējas – viņš pie rakstāmgalda varējis atrasties 14-15 stundas diennaktī. Tas nav brīnums: autora romāni bija ļoti populāri, tāpēc izdevniecības bieži steidzināja autoru. Žilu Vernu bieži sauc par „kabineta” rakstnieku, apvainojot par to, ka savu varoņu piedzīvojumus viņš aprakstījis, sēžot pie galda. Tas neatbilst patiesībai: Žils Verns savas dzīves laikā ir daudz ceļojis, pabijis vairums Eiropas valstīs, kā arī ASV un Alžīrā. Jau 11 gadu vecumā Žils gribēja nokļūt uz kuģa par jungu un doties uz Indiju, taču jauno ceļotāju noķēra un pārveda mājās.
Žils Verns daudz ceļoja pa pasauli, tajā skaitā arī ar savām jahtām „Saint-Michel I”, „Saint-Michel II” un „Saint-Michel III”.
Pirmās jahtas zīmējums, ko zīmējis pats Žils Verns. Otrās jahtas replika. Trešā jahta.
1859. gadā viņš veica ceļojumu uz Angliju un Skotiju., 1861. gadā – uz Skandināviju. 1867. gadā Verns veica transatlantisku kruīzu tvaikonī „Great Eastern” uz Savienotajām Valstīm. Viņš apmeklēja Ņujorku un Niagāras ūdenskritumu.
Ar savām pirmajām jahtām Verns kuģo pa Lamanšu un Francijas piekrasti, piestājot arī Anglijā.
1878. gadā Žils Verns veic lielu ceļojumu ar jahtu „Saint-Michel III” pa Vidusjūru, apmeklējot Lisabonu, Tanžēru, Gibraltāru un Alžīru. 1879. gadā ar to pašu jahtu Žils Verns atkal apmeklē Angliju un Skotiju. 1881. gadā ar jahtu aizkuģo uz Nīderlandi, Vāciju un Dāniju. Tad pat viņš plāno kuģot tālāk līdz Sanktpēterburgai, taču spēcīga vētra plānus izjauc.
1884. gadā Žils Verns veic savu pēdējo lielo ceļojumu. Ar jahtu „Saint-Michel III” viņš aizkuģo uz Alžīru, Maltu, Itāliju un citām Vidusjūras valstīm.
[Pēc nostāstiem, Žilu Vernu, lai uzrakstītu romānu „Karpatu pils” esot iedvesmojušas Devinas pilsdrupas pie Bratislavas. Man ir arī stāstīts, ka īstās esot šīs pilsdrupas Aizkarpatos – t.p.]
1886. gada 9. martā Žils Verns gūst smagu potītes ievainojumu, jo viņu ar revolveri sašauj psihiski slimais brāļadēls Gastons Verns. Par ceļojumiem nākas aizmirst uz visiem laikiem.
Savu pirmo līgumu ar izdevējiem Žils Verns paraksta 1863. gadā. Kontrakts paredz, ka rakstniekam ir jāsagatavo vismaz trīs darbi gadā, par katru no tiem viņš saņems 1900 frankus. Jau pēc 8 gadiem Verna ienākumi jūtami pieauga – par katru romānu viņš saņēma jau 6000 frankus. Krievijas impērijā ilgu laiku bija aizliegts Žila Verna romāns „Ceļojums uz Zemes centru”. Izskaidrojums bija tāds, ka romānā tika saskatīti antireliģiozi motīvi. Toties Padomju Savienībā rakstnieka darbi bija neiedomājami populāri: padomju varas laikā autora darbu kopējā tirāža pārsniedza 50 miljonus eksemplāru.
Pie romāna „Apkārt pasaulei 80 dienās” autors ķērās pēc tam, kad vienā avīzē bija izlasījis piezīmi, ka tā laika transportlīdzekļi ļautu apbraukt apkārt pasaulei tieši šādā laikā. Daudzi aviokonstruktori un kosmonauti atzinās, ka bērnībā burtiski aizlasījās ar franču rakstnieka darbiem. Žils Verns mira 1905. gadā no cukura diabēta. Neilgi pirms nāves autors kļuva akls, taču nepadevās – viņš diktēja savus darbus palīgiem.
http://i-fakt.ru/interesnye-fakty-o-zhyule-verne/
Papildināts ar Vikipēdijas datiem.
Žila Verna māja.
http://www.visit-somme.com/amiens-and-other-tales/jules-verne-somme