Ilgu laiku jūru spīdēšana tumšā laikā zinātniekiem bija viena no noslēpumainākajām mīklām. Izrādījās, ka dažiem jūras organismiem piemīt luminiscences īpašības. Piemēram, Melnajā jūrā tādas ir aļģes ar nosaukumu "naktsspīdes".

Katrs Izraēlas Nāves jūras ūdens litrs satur 275 gramus kālija, nātrija, broma, magnija un kalcija sālis. Minerālās izejvielas jūrā sastāda 43 miljardus tonnu. Nāves jūrā nevar noslīgt: sāļu pilnais, blīvais ūdens notur cilvēka ķermeni virs ūdens virsmas. Ja no Jordānas upes jūrā iepeld kāda zivs, tā minūtes laikā iet bojā.

Herakleona bija Senās Ēģiptes pilsēta, kas Vidusjūrā noslīka pirms apmēram 1200 gadiem, pilsētu no jauna atklāja 2000. gadā.

Sarkanā jūra ir pati karstākā un sāļākā jūra uz planētas. (Nāves jūra ir tikai ezers.) No tās virsmas notiek visaktīvākā jūras ūdens iztvaikošana, salīdzinot ar citām jūrām. Interesanti, ka šajā jūrā neietek neviena upe.

Viduslaiku kartēs jūras monstrus zīmēja tāpēc, lai norādītu nezināmās teritorijas.

Raksturīgākā Melnās jūras īpatnība ir tā, ka tās dziļumā, kas lielāks par 150-200 metriem, izņemot dažas baktērijas, vispār nav dzīvība. Tas ir tāpēc, ka Melnās jūras dziļie ūdeņi ir piesūkušies ar sērūdeņradi.

Lielās, baltās haizivis pulcējas noteiktā Klusā okeāna rajonā, kur ir maz citu zivju, kas kalpotu par haizivju barību. Pētnieki salīdzina šo rajonu ar tuksnesi, joprojām neviens nezina, kāpēc haizivis to dara.

Ja no pasaules okeāna izvilktu laukā visu zeltu, tad katram cilvēkam uz Zemes pienāktos saņemt 4 kg šī metāla.

Pēc ANO datiem okeānu dibenā guļ ap 3 miljoniem noslīkušu kuģu.

Klusais okeāns platākā vietā ir lielāks par 5 Mēness diametriem.

Pavisam nesen zinātnieki 20 gadu laikā ar pētījumiem pierādīja, ka ģeoloģiskie dati liecina, ka uz Zemes ir vēl viens kontinents, ko nosauca par Zēlandiju (tāpēc ka tā lielākā daļa atrodas zem ūdens, bet virs jūras līmeņa ir praktiski tikai Jaunzēlandes salas). Jau iepriekš tika noteikts, ka Antarktīdu ietver Dienvidu okeāns.

Vienīgā jūra pasaulē, kurai nav sauszemes krastu, ir Sargasu jūra. To no visām pusēm ietver okeāna straumes. Pasaules okeānā ir daudz tādu okeāna rajonu, taču tie nav izpelnījušies īpašus nosaukumus. Sargasu jūra pazīstama ar savām, specifiskām aļģēm.

Ūdens ir aktīvs gaismas izkliedētājs. 10 centimetru dziļumā nonāk tikai 80% no gaismas stariem, kas krīt uz tā virsmu. Ūdens slānī 100 dziļumā iespiežas tikai 2 tūkstošdaļas procenta no gaismas, bet dziļāk ir mūžīgās tumsas valstība.

Jūras ūdens atdzesējot kļūst blīvāks, sasalšanas temperatūra -1,9^oC, tajā pašā laikā saldūdens ir blīvāks temperatūrā +4^oC, sasalšanas temperatūra 0^oC. Vidējā okeāna ūdens temperatūra uz Zemes ir +3,5^oC.

Pati straujākā jūras straume ir Soltfjordas straume. Tās ārtums sasniedz 30 kilometrus stundā.

Jūrās un okeānos koraļļu rifi aizņem 28 miljonu kvadrātkilometru lielu laukumu. Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē atrodas pasaules lielākais koraļļu rifs, tā kopgarums ir 22 000 kilometri.

Visaugstākais paisums ir novērots Fandi līcī, Kanādas piekrastē, dažādos gadalaikos starpība starp paisumu un bēgumu ir 16,3 m. Tas ir augstāk par trīsstāvu ēku.

Uz Zemes ir sekojoši okeāni:

- Klusais okeāns: 168,723,000 km², 46.6% (no Pasaules okeāna);

- Atlantijas okeāns: 85,133,000 km², 23.5%;

- Indijas okeāns: 70,560,000 km², 19.5%;

- Dienvidu okeāns; 21,960,000 km², 6.1%;

- Ziemeļu Ledus jeb Arktiskais okeāns: 15,558,000 km², 4.3%.

Kluso okeānu iedala Ziemeļu Klusajā okeānā un Dienvidu Klusajā okeānā, robeža ir ekvators (ar diviem izņēmumiem: Galapagu un Gilberta salas pieskaita Dienvidu Klusajam okeānam). Agrāk Kluso okeānu dēvēja arī par Lielo okeānu.

Arī Atlantijas okeānu iedala Ziemeļu Atlantijas okeānā un Dienvidu Atlantijas okeānā. Tos robežo Ekvatoriālā pretstraume uz 8^oN ziemeļu paralēles.

Dienvidu okeāna robeža ir 60^oS dienvidu paralēle. Kādreiz to sauca arī par Antarktisko vai Austrālo (Dienvidu) okeānu. Pārējie nosaukumi 2000. gada balsošanā zaudēja. Kādreiz, kad vēl nebija pazīstams Antarktīdas kontinents, šo rajonu dēvēja par Dienvidu Ledus okeānu. Pēc tam šis nosaukums no kartēm pazuda. Pāsreizējo okeānu "apstiprināja" tikai 2002. gadā.

Daži okeanogrāfi Ziemeļu Ledus okeānu sauc par Arktisko Vidusjūru vai Arktisko jūru, pievienojot Atlantijas okeānam, jo Islandes rajonā tiešām robeža starp tiem ir visai nenoteikta.

No https://ok.ru/tutlinklin/topic/68469819356526 - papildinot.