Vispār jau "Periodisko sistēmu" pirmais sapnī redzēja Puškins, tikai Aleksandrs Sergejevičs no tās ne velna nesaprata.

Policija apcietinājusi kādu vīru, kurš sācis ar maizi barot gulbjus. Tāpēc nācies pārtraukt baletu.

Tolkina sieva nikni jautājusi vīram, kur palicis viņa laulības gredzens. Tolkins atbildējis: "Dārgā, tu neticēsi!" Tā radusies "Gredzena pavēlnieka" triloģija.

Kaimiņš, redzot, ka Hemingvejs atlaidies šūpuļtīklā, jautā: - Vai atpūties? - Nē, strādāju, - Hemingvejs atbild. Vakarā kaimiņš redz, ka Hemingvejs rušinās pa dobi, un atkal jautā: - Vai tu strādā? - Nē, atpūšos, - Hemingvejs atbild.

Sanktpēterburgā policija apcietināja divus studentus, kuri ievainoja taksistu, stāstot viņam par Gumiļova agrīno daiļradi.

- Sveiki, es gribētu kaut ko no Dikensa? - Vai precīzāk nevar? - No Čārlza Džona Hafema, dzimuša 1812. gada 7. februārī.

- Kāpēc vilcienam klaudz riteņi, viņi taču ir apaļi? -Kāds ir apļa laukums? - Pī er kvadrātā! - Redzi, tas kvadrāts arī klaudz!

 Nomirst trīs draudzenes-blondīnes. Grib nokļūt paradīzē. Tur ir mūzika, uguņošana, jautras balsis. Taču vārtus sargā apustulis Pēteris. Skatās uz viņām un nopūšas.

- Es redzu, ka neesat ļaunas, dzīvojušas pasaulē, kā nevainīgi putniņi. Taču kaut kādas kristiešu pamatlietas jums tomēr ir jāzina. Uzdošu vienu vienkāršu jautājumu. Ja pareizi atbildēsiet, paradīzē ielaidīšu. Vēršas pie pirmās: - Kas ir Lieldienas? - Tas ir tad, kad eglīti izpušķo, dod dāvanas un šampānieti dzer. - Lasies prom ar tādām zināšanām! - Apustulis pievēršas nākamajai: - Un, ko tu teiksi? - Lieldienas ir tad, kad visi pārģērbjas par spokiem un baida viens otru. Lieliski svētki, dievinu! Pēteris aizdzen arī otro un jautā trešajai to pašu.

- Lieldienas ir pavasarī... - tā piesardzīgi saka. - Jā. - Katru gadu citā datumā... - Lieliski. Tālāk...

- Visi uzpošas, iet uz svēto kalnu, kur apglabāts Jēzus Kristus. Alā, aiz liela akmens. - Nu, pieņemsim. Kas tālāk? - Atbīda nost akmeni. Jēzus iznāk laukā. Un, ja viņš neierauga savu ēnu, tad būs agrs pavasaris.

Blondīne kazino spēlē ruleti. Liek visu uz 22 un vinnē. Viņai izsniedz vinnestu, viņa atkal liek uz to pašu lauciņu un atkal vinnē. Apkārt kliedzieni, trokšnis, visi sanākuš skatīties tādus brīnumus. Blundīne atkal grasās visu savu vinnestu likt uz to pašu lauciņu - 22. Viņai no visām pusēm kliedz: - Padomā ar galvu! Trešo reizi uz to pašu ciparu nekad neuzkritīs! Vai tad par varbūtības teoriju jūs neesat dzirdējusi? - Kam man jūsu teorija? Es uz šejieni atbraucu 7. datumā. Viesnīcā man iedeva septīto numuru. Un šis galdiņš no durvīm arī ir septītais. Tāpēc es trīs reizes likšu uz 22. Grieziet! Vinnē arī trešo reizi. Visi burtiski spiedz. Uzvarētājai jautā: - Kāpēc tomēr 22? - Jūsuprāt, cik tad ir trīs reiz septiņi?

Sieva lasa Bībeli un nepiegriež uzmanību vīram. Vīrs atriebīgi: - Slepkava ir Jūda Iskariots!

Pūlis grib nomētāt Mariju Magdalēnu ar akmeņiem. To ierauga Jēzus sāk viņu aizstāvēt: - Kurš ir bez grēka, lai met ar akmeni man. Te pēkšņi viņš sajūt, ka kāds viņam ar akmeni ir trāpījis pa muguru. Jēzus apgriežas: - Vai, māt, es nemanīju, ka tu arī esi te!

Kādam vecam ebrejam dēls bija nolēmis kļūt par kristieti. Lai kā tēvs centās dēlu pierunāt, nu nekādi... Vecais iet pie rabīna un lūdzas, vai tas nevar parunāt ar Visaugstāko, ko darīt! Rabīns ar mieru. Otrā dienā vecais ebrejs atkal klāt, jautā: - Ko Dievs teicis? Rabīns atbild: - Redzi, Visaugstākais man sacīja, ka arī viņam ir bijusi tāda pati problēma...

Atved pie ārsta māte savu piecpadsmit gadus veco meitu. Viņai ar veselību problēmas. Ārsts paskatās un saka: - Māt, jums meita jau grūtniecības piektajā mēnesī. Māte šokā: - Kā tas var būt? Man meita ir nevainīga! Arī meita dievojas: - Es pat ne ar vienu skūpstījusies neesmu! Ko jūs iedomājieties! Ārsts pieiet pie loga un veras debesīs! Māte jautā: - Dakter, ko jūs darāt! - Redziet! Pēdējo reizi, kad tas notika, pie debesīm spīdēja Betlēmes zvaigzne.

Jaunavai Marijai jautā, kāpēc viņa vienmēr tik bēdīga. Viņai taču ir tik lielisks dēls, visi viņu mīl! Nu, jā, bet mēs ar Jāzepu gribējām meitenīti...

Kāds vecs ebrejs bija ļoti liels lasītājs. Grāmatu veikalā viņš jau bija izlasījis visas grāmatas un lūdzās pārdevējam, vai tiešām neviena grāmata vairs nav palikusi, ko lasīt. - Ir viena, varu pārdot par 10 rubļiem, ar atlaidi, taču tā ir ļoti bīstama. Tu nekādā ziņā nedrīksti lasīt tās pēdējo lapaspusi, citādi nomirsi. Labi, vecais ebrejs nopirka arī šo grāmatu, lasīja un nepāršķīra pēdējo lapaspusi. Taču, jo ilgāks laiks pagāja, jo lielāka ziņkārība viņu mocīja. Pēdīgi viņš neizturēja, pāršķīra pēdējo lapaspusi un ieraudzīja, ka tur rakstīts: "Grāmatas cena 5 rubļi". Kā izlasīja, tā nomira.

Mozus ilgi kalnā runājās ar Dievu, līdz beidzot nonāca lejā pie tautas ar desmit baušļiem, Stāsta: -Grūti gan man gāja, tāpēc man ir divas ziņas, viena laba, otra slikta: labā ir tā, ka man izdevās lielu daļu no baušļiem noraidīt, palika tikai desmit. Sliktā ziņa, ka bausli "Tev nebūs laulību pārkāpt!" Dievs tomēr atstāja.

Reiz viens čečens noķēra zelta zivtiņu un gribēja jau tai galvu cirst, lai apēstu. Zivtiņa sāka lūgties, neēd mani, izpildīši jebkuru tavu vēlēšanos. Ilgi domāja čečens, beidzot sacīja; "Vispirms pastāsti, ko citi no tevis prasījuši?" "Nu, piemēram, viwnam gruzīnam es iedevu miljons rubļu, ko viņš man prasīja!" "Tad es zinu, ko gribu. Iedod man viņa adresi!"

Uz Tveras bulvāra pie pulicista pienāk čukča un saka: "Man sieva pazudusi. Palīdzi atrast!" Policists jautā: "Kādas ir jūsu sievas pazīmes?" "Ko-a?", čukča nesaprot. "Āriene kāda?" "Ko-a?" "Aprakstiet, kāda viņa izskatās! Piemēram, mana sieva ir slaida blondīne ar lielām krūtīm un garām kājām... kāda ir jūsējā?" Čukča padomā: "Vai zini, labāk meklēsim tavu sievu!"

Notiek jauna rabīna vēlēšanas. - Mēs visi jau sen zinām Rabinoviču kā godīgu cilvēku, piedāvāju ievēlēt viņu! Ebreji korī: - Jā ievēlam viņu!  Pieceļas Izja: - Nu, jā. Bet vai jūs ziniet, ka Rabinovičam meita ir prostitūte! Nav labi kaut kā! Ebreji korī: - Jā, tas nav labi. Pieceļas Rabinovičs: - Kā tad tā! Jūs taču mani pazīstat jau no bērnības. Man ir trīs dēli un nekad nav bijusi meita! Ebreji korī: - Patiešām. Izja, ko tu tur muldi? Ichaks parausta plecus:  - Es tikai izsacīju savu viedokli, bet jālemj ir jums...

Odesas ostā nolēma pārkrāsot tvaikoni. Izziņoja tenderi. Tenderi vinnēja ebreju brigāde. Noslēdza ar viņiem līgumu. Viņi atbrauca, nokrāsoja, saņema samaksu un aizbrauca. Tvaikonis izbrauca no ostas, pagriezās uz otru pusi un visi ieraudzīja, ka tur krāsa tāda pati noplukusi un rūsa spiežas cauri.  Zvana ebrejiem: - Kā tad tā? Mēs taču naudu samaksājām. Mums ir līgums!

Ebreji atbild: - Tieši tā, līgums. Vai tad to Puškins lasīs? Tīrā krievu valodā rakstīts: "Ebreju brigāde no VIENAS PUSES un Odesas osta no OTRAS PUSES sarunā nokrāsot tvaikoni! Mēs savu pusi esam nokrāsojuši!

Atnāk ebrejs pie rabīna un lūdz atļauju apprecēties ar neebrejieti. Rabīns aizliedz, jo likums neļauj. Nāk ebrejs otro reizi, ļoti esot iemīlējies! Rabīns neļauj. Nāk ebrejs trešo treizi pie rabīna un ierauga pa logu, ka rabīns cūkgaļu ēd. Saka rabīnam: - Jūs pats likumu pārkāpjat, bet man precēties neļaujat! Uz to rabīns atbild: - Jā, bet es jau nevienam atļauju neprasu!

Vilciena kupejā sēž advokāts un blondīne, degunu pūderē. Advokātam paliek garlaicīgi, viņš ceļabiedrei saka: - Izklaidēsimies! Uzspēlēsim vienu spēli: ar jautājumiem. Ja jūs uz manējo nevarēsiet atbildēt, no jums pieci dolāri. Ja es uz jūsējo nevarēšu atbildēt, es jums došu 500 dolārus. Blondīne ar mieru. - Kāds ir attālums no Mēness līdz Zemei? Blondīne nopūšas un atdod advokātam 5 dolārus. - Tagad mana kārta. Kam uz pieres ir trīs ragi un aizmugurē četras astes?

Advokāts atvainojas, ka viņam uz tualeti jāaiziet. Tur ielien internetā, atbildes nav. Zvana pašiem gudrākajiem draugiem, arī viņi nezina. Klusēdams atgriežas kupejā un atdod blondīnei piecus simtus dolāru. Saka: - Tagad atkal mana kārta. Pie velna, kas tas tāds, kuram uz pieres ir trīs ragi, bet aizmugurē četras astes? Blondīne parausta plecus un iedod advokātam piecus dolārus.

Es jau pusgadsimtu gaidu, kad beidzot satikšu savā dzīves ceļā sīnusu, kosīnusu, tangensu un kotangensu, kuri sabojāja manu bērnību.

Paraugmāte savai draudzenei: - Laikam man vajadzēs savam puisītim pastāstīt par stīgu teoriju. Lai viņš par to neuzzina no pagalma puikām.

Uzdevums: trīs vardes sēž un ūdensrozes lapas, viena nolemj ielekt ūdenī. Cik vardes paliek uz lapas? Atbilde: nevar zināt, jo nolemt nav izdarīt.

Kas ir komēdija? Kad ir ar kādu, ir ar ko, bet nav kur. Kas ir drāma? Kad ir kur, ir ar ko, bet neviena cita nav. Kas ir traģēdija? Kad ir kur, kāds arī ir, bet nav ar ko. Kas ir krievu inteliģences traģēdija? Kad ir kur. ir ar ko, kāds arī ir, bet priekš kam?

- Kā zināms, Kutuzovam nebija vienas acs... - Beidziet te jūsu rusofobiju! Lielajam francūžu uzvarētājam, ģenerālfeldmaršalam Mihailam Ilarionovičam Kutuzovam-Smoļenskim BIJA viena acs!

Sēž divas meitenes uz žoga. Viena slikta, otra laba. Sliktā ierosina spļaut uz garāmgājējiem. Rezultātā sliktā trāpija sešas reizes, bet labā - astoņas. Jo labais vienmēr uzvar slikto.

Daudzas krievu filologu paaudzes ir mocījis jautājums, kāpēc lāsteku sauc par "sosuļku", bet konfekti, ko jāsūkā, par "ledeni".

Anglis, francūzis un krievs lielās par pareizrakstības grūtībām savās valodās. Anglis saka: - Mūsu spellingu saprast nav iespējams: "Mēs izrunājam "inaf', bet rakstām "enough". Francūzis pamāj: - Tas jau nav nekas. Mēs izrunājam "boku", bet rakstām "beaucoup". Krievs iemaisās: - Tie visi ir sīkumi! Mēs rakstām: "Lūdzu, atkārtojiet vēlreiz!", bet izrunājam: "Čo?"

Tulūzs-Lotreks apsēžas blakus no skata vieglas uzvedības jaunkundzei. - Ea esmu Anrī Tulūzs-Lotreks, tas pats. Viņa lepni atbild: - Bet es esmu Pikaso nodele. - Redziet, cik daudz kas mūs saista - murrā Tulūzs-Lotreks un lien viņai zem svārkiem.  - Es taču jums teicu, ka esmu Pikaso modele. - Tāpēc jau es esmu tik drosmīgs. Mēs abi esam m;ākslas cilvēki, brīvi no aizspriedumiem. Viņa roka taustās augstāk. Jaunkundze atkal atkārto, kā ar trulu runājot: - Es esmu Pikaso modele. Tas, ko jūs meklējat, man atrodas aiz kreisās auss!

Ienāk cilvēks bārā. Apsēžas pie letes. Desmit minūtes klusējot sēž. Pagriežas uz loga pusi, vēl desmit minūtes sēž, klusē. Pasauc bārmeni, neko nesaka, tikai skatās viņam acīs, bārmenis arī skatās, neko nesaka. Beidzot pēc pusstundas cilvēks saka: "Glāzi ūdens". Bārmenis atkārto: "Glāzi ūdens". Lēni-lēni aiziet. Ielej ūdeni. Atnes. Cilvēks skatās uz glāzi. Iebāž glāzē pirkstu, ilgi maisa ūdeni. Pieceļas, iet uz izeju. Vēl minūtes četrdesmit skatās uz cilvēkiem, it kā gribētu teikt kaut ko svarīgu. Taču nesaka, aiziet. Visi pavada viņu ar goda pilniem skatieniem. Bārmenis čukst: - Lai ko arī nerunātu. Tarkovskis ir ģēnijs.

Atved inteliģenta vecmāmiņa savu mazdēlu - briļļainīti - pierakstīt īpaši apdāvināto bērnu skolā. Mīļš puisēns, tāpēc pieņemšanas komisija nolemj uzdot viņam kādu vienkāršāku jautājumu.

- Tevi kā sauc? - Inokentijs. - Saki Kešeņka, cik tu zini Gadalaikus? Bērns kādu laiku padomā un tad nepārliecināts saka: - Laikam sešus... - Padomā vēl, nesteidzies. - Precīzi, sešus... Visi nopūšas, vecmāmiņa galīgi nosarkusi, sarkana. Komisija līdzjūtīgi parausta plecus, diemžēl skolai tāds mazulis tomēr nav piemērots. Pat tik vienkāršas lietas nezina. Galīgi sašauta, vecmāmiņa izved mazo koridorā. Iesaucas: - Inokentij, kā tu varēji? - Nu, kā tad! - Inokentijs sāk skaitīt uz pirkstiem: - "Gadalaiki" ir Vivaldi, Haidnam, Pjacollam, Čaikovskim, Glazunovam un Gavriļinam. Sanāk seši! Vai tad tā nav? Vecmāmiņa traģiski čukst: - Septiņi! Tu aizmirsi Žaku Lusjē.

Gerasims noķēra zelta zivtiņu. Palūdza pusi caristes un cara meitu par sievu, bet dabūja divas govis.

Noķēra vecītis zelta zivtiņu. Tā lūdzās: - Atlaid mani, izpildīšu visu, ko vēlies, bet vēlēšanās tikai viena. Vecītis domā, vajadzību tik daudz un arī sievai abra ieplīsusi. Beidzot izdomā, saka: - Izdari tā, lai man viss jau ir bijis! Zivtiņa ar mieru, tā arī izdarīja, ka vecītim viss jau bija bijis.

Noķēra armēnis zelta zivtiņu. Kā nākas, vēlēšanās. Zivtiņa apsola. Tad armēnis saka: - Izdari tā, lai Armēnija atkal ir tik varena, kā Tigrana Lielā laikā. Zivtiņa minstinās: - Paklau, ir problēmas. Būs jāatņem citām valstīm viņu teritorijas. Ka tikai nesākas liels karš! Varbūt vari vēlēties kaut ko citu? Domā armēnis, tad saka: - Labi, izdari tā, lai mana sieva būtu skaistule! Zivtiņa jautā, vai armēnis nevar parādīt sievas foto? Šis parāda. Zivtiņa tā domīgi: - Paklau, kā tur bija ar tavu pirmo vēlēšanos?

- Dakter, es esmu ļoti uztraucies? Uzzināju, ka sieva mani krāpj, bet ragi man neaug. - Ko jūs! Tas jau tikai tāds izteiciens, apmānītiem vīriem ragi neaug! - Paldies, dakter! Citādi es jau domāju, ka man ir kalcija deficīts!

Britu zinātnieki sarīkoja konferenci, lai noskaidrotu, kas ir labāk: Alcheimera vai Pārkinsona slimība? Beidzot nolēma, ka labāka ir Pārkinsona slimība, jo labāk ir aplieties ar nedaudz viskija, nekā aizmirst, kur esi paslēpis pudeli.

- Vai jums ir kālija jodīts? - Nē tikai ciānkālijs! - Kāda starpība? - Ciānkālijs ir par 19 rubļiem dārgāks.

- Vai jums ir acetilsalicilskābe? - Ē, vai jūs par aspirīnu? - Jā, visu laiku aizmirstu šo nosaukumu.

Pie angļu lorda ieskrien kalpotājs un kliedz: - Plūdi, Temza izgājusi no krastiem! - Kas par kliegšanu? - lords sašutumā iesaucas. - Dženkins, es jūs nepazīstu. Tūlūt ejiet laukā un ienāciet, kā pieklājas. Kalps iziet, pieklauvē pie durvīm, sagaida atļauju ienākt, ienāk. Kungs jautā: - Kas noticis, Dženkins! - Pie jums Temza, sēr!

Iet jauneklis pa ledu un meklē, kur āliņģi iztaisīt, lai pabļitkotu. Taisa vienā vietā sekls, taisa otrā arī. Te ap viņu iedegas gaismas aplis un kāda balss no augšas sauc: - Jaunekli, te zivis nav! Jauneklis sauc pretī: - Paldies tev, Dievs! - Es neesmu Dievs, es esmu hokeja halles direktors!

Lielā franču revolūcija. Cērt galvas visādiem tautas ienaidniekiem - sapuvušai inteliģencei. Atved filozofu: vžik-vžik, galva grozā. Atved ķīmiķi: čik-čirik - gatavs. Astronomu: vžik! Dzejnieku: vžik!

Atved garīdznieku, iestutē viņa galvu giljotīnā. Garīdznieks čukst: "Dievs, glāb mani! Dievs, glāb mani!" Nolaiž sviru, amenis iestrēgst! Nolaiž otro reizi - iestrēgst! Tāpat arī trešo reizi! Vairāk nedrīkst - jālaiž vaļā! Vairāk par trīs reizēm nav pieņemts! Tāda ir augstākā griba. Palaiž garīdznieku, atved inženieri. Nolaiž sviru, iestrēgst, nolaiž otrreiz - arī. Inženieris ierunājas: "Pagaidiet, es paskatīšos. Ā, redzu, jums vadula saliekusies. vai jums skrūvgriezis ir?