1972. gadā Mariner 9 uzņēmumos bija redzamas tādas kā kalnu kores, grēdas, kas savā starpā krustojās un pacēlās virs slāņaina materiāla netālu no dienvidu pola. Savādie veidojumi tika nosaukti par Inku pilsētu. Tās izcelsme un uzbūve joprojām ir miglā tīta.
"Tas ir iespējams, ka šis zīmējums atspoguļoļoti sena meteorīta krātera veidošanos, kad trieciena rezultātā virsmā radās plaisas, kas pamazām ir aizbirušas, smilši apraktas un tagad daļēji atklātas," stāsta Malinas kosmosa zinātnes centra zinātnieki, kas vada šo kameru. "Bet iespējams, ka mēs kļūdamies."
Marss tiešām ir noslēpumaina planēta.
Ūdens erozijas liecinieki
Noslēpumainās Marsa ainavas veinmēr ir šķitušas interesantas un izpētes vērtas. Pēdējo gadu laikā zinātnieki ir centušies atrast pierādījumus ūdens darbībai un esamībai uz Marsa.
Divi no jaunākajiem fotouzņēmumiem rāda ļoti detalizētus gravu zīmējumus, kas varētu būt spēcīgs arguments ūdens straumēm uz Marsa - varbūt ne gluži vakar, bet nesenā pagātnē (ģeoloģiskos mērogos) gan.
Fotogrāfijas rāda iesapidīgas gravas divu krāteru sienās, kas radušies sen atpakaļ asteroīdu vai komētu trieciena rezultātā. Abi krāteri atrodas Ņūtona baseinā, Sirēnu zemes reģionā. Viena no fotogrāfijām ir ar visaugstāko izšķiršanu, kāda jebkad iegūta visā Marsa izpētes vēsturē. Tā atklāj 1,5 metrus virsmas uz vienu pikseli. Zinātnieki stāsta, ka objekts parasta skolas autobusa lielumā nepaliktu nepamanīts, bet viņi 'paskaidro, ka pagaidām šādu transporta līdzekli viņi gan nav atraduši.
Interesants fakts ir tas, ka visas šīs gravas sākas viena klinšu slāņa līmenī. Tas varētu liecināt par pagātnē notikušu pazemes ūdeņu izplūšanu virszemē. Arī otrā attēlā ir redzamas gravas, bet tur vēl ir saskatāma sarma uz krātera sienām un tumšas nokrāsas smilšu kāpas krātera dibenā.
Lūkojoties nākotnē
Marsa Globālais Topogrāfs startēja 1996. gada 7. novembrī un riņķo ap Marsu kopš 1997. gada 12. septembra. Ekspedīcijas ievaros tiek pētīta Marsa virsma, atmosfēra un arī visējie ieži. Kopumā iegūti jau 112 218 attēli. Zinātnieki apgalvo, ka MGS ir ieguvis vairāk datu par Marsu nekā visas pārējās ekspedīcijas kopumā. Un tomēr - tagad un nākotnē - būs ekspedīcijas, lai iegūtu datus, kurus MGS nespēj.
Kā liecība tam ir ironiskais fakts, ka pēc visa milzīgā un laikietilpīgā MGS (un arī Vikinga ekspedīcijas) pētījuma, kas rāda, ka ūdens iespējams senāk ir tecējis pa Marsa virsmu, orbitālā stacija Odisejs pēc dažu nedēļu darba atrada pierādījumus ūdens ledus eksistencei tuvu Marsa virskārtai.
2004. gadā tiek plānota divu visurgājēju ekspedīcija uz Sarkano planētu. To ģeoloģiskie instrumenti ļaus atbildēt uz daudziem, svarīgiem jautājumiem par Marsa virskārtas sastāvu. Un ja tur būs pierādījumi kādreiz eksistējušai dzīvībai, tie visticamāk tiks atrasti, pārliecināti apgalvo zinātnieki.
Raksts savā laikā ņemts no: