Pasaulē ir tikuši radīti visdažādākie transporta veidi. Daudz ir arī tādi, kas tā arī nav spējuši sevi nostiprināt par tādiem. To vidū ir arī zirgspēku lokomotīve, kas uz mirkli pārspējusi tvaika lokomotīves, pēc īsa brīža jau neglābjami tām zaudēja un pazuda no vēstures skatuves.
Impulsorijas uzbūve bija visai vienkārša. Četri zirgi skrēja pa savdabīgu eskalatoru, kas bija uzstādīts uz lieliem riteņiem, kustinot sastāvu no dažiem vagoniem. Kustīgā platforma - eskalators bija nosaukta par "pedivella". Ar trīšu un citu mehānismu sistēmu pedivella bija savienota ar riteņiem. Līdzīgi kā tvaika lokomotīves iekārta, varēja kustēties gan uz priekšu, gan atpakaļ, turklāt zirgi vienmēr kustējās uz priekšu. Ja zirgi pēkšņi apstātos, tas neapstādinātu pedivellu, turklāt ja vadītājs nolemtu apstāties, tad padivellu varētu apturēt bez zirgu līdzdalības. Tas ir, zirgi varēja kustēties, bet pedivella būtu atslēgta un vairs negrieztu riteņus, kustoties tukšgaitā. Transportlīdzeklim bija pat ātrumu kārba, kas palīdzēja palielināt vai samazināt ātrumu. Izmēģinājumu laikā impulsorija spēja sasniegt ātrumu līdz 7 jūdzes stundā un paredzēja, ka maksimālais ātrums, ko tā spēs sasniegt pat 15-20 jūdzes stundā. Lietderības koeficients konstrukcijai bija augstāks par tā laika tvaika lokomotīvēm. Būve un ekspluatācija - daudz lētāka: tikai divi šiliņi dienā katram zirgam. taču drīz vien tika radītas daudz jaudīgākās tvaika lokomotīves un impulsorijas aizmirsa.
Impulsoriju uzbūvēja 1850. gadā un tika pārbaudīta, kad Mazerano to pārveda no Pinjerolas (Pignerol) Itālijā uz Angliju. To novietoja uz ceļa, kas Londonu savienoja ar Dienvidrietumu dzelzceļu (kas darbojās no 1838. līdz 1922. gadam), Nine Elms Lane dzelzceļa stacijā. Te ierīce sekmīgi izturēja pārbaudi uz ceļa, kas veda kalnā. Lokomotīve vilka 30 vagonu sastāvu. Impulsorija tika izrādīta 1951. gada Vispasaules izstādē.
Ideja nebija jauna, līdzīgas sistēmas centās uzbūvēt iepriekš: Anglijā, Francijā, Spānijā - taču tās nebija sekmīgas.
Impulsorijas uzbūve bija visai vienkārša. Četri zirgi skrēja pa savdabīgu eskalatoru, kas bija uzstādīts uz lieliem riteņiem, kustinot sastāvu no dažiem vagoniem. Transportlīdzeklim bija pat ātrumu kārba, kas palīdzēja palielināt vai samazināt ātrumu. Izmēģinājumu laikā impulsorija spēja sasniegt ātrumu līdz 7 jūdzes stundā un paredzēja, ka maksimālais ātrums, ko tā spēs sasniegt pat 15-20 jūdzes stundā. Lietderības koeficients konstrukcijai bija augstāks par tā laika tvaika lokomotīvēm. Būve un ekspluatācija - daudz lētāka: tikai divi šiliņi dienā katram zirgam. taču drīz vien tika radītas daudz jaudīgākās tvaika lokomotīves un impulsorijas aizmirsa.
https://en.wikipedia.org/wiki/Impulsoria
No "Taini XX veka", 2016. gada 25. numura.