Kad Agate Kristi sēdās pie kārtējā darba rakstīšanas, uz viņas galda stāvēja krūzīte ar kumelīšu tēju, kas bija pagatavota pēc receptes: viena karote stipruma un litru ūdens. „Tā ir tieši tā deva, kas nepieciešama, lai aprakstītu izsmalcinātu slepkavību” viņa teica.
Bēthovens uzskatīja, ka skūšanās atņem viņam iedvesmu un tādēļ nekad neskuvās uzsākot darbu. Tā vietā viņš izlēja sev uz galvas spaini auksta ūdens, par cik uzskatīja, ka tas piespiež smadzenēm strādāt ar pilnu jaudu.
Laikam jau visi zina epizodi ar Van Goga ausi. Nomazgātu no asinīm auss gabaliņu Vinsents ielika aploksnē un iedeva savai nemainīgajai draudzenei – vieglas uzvedības sievietei Rašelei ar vārdiem: „Par piemiņu no manis.”
„Mani pievelk nāves neredzamā roka,” bieži teica Čarlzs Dikenss. Viņš mīlēja apmeklēt pilsētas morgu un pavadīt tur visu dienu vērojot, kā atved nelaiķu ķermeņus, bet sanitāri tos gatavo pēdējai gaitai.
Izcilais dzejnieks Bairons bija izteikti mīlas pārpilns. Viņam bija pārsteidzoša personiskā kolekcija – matu šķipsnas, kas nogrieztas no mīļoto sieviešu pierēm. Šķipsnas glabājās aploksnēs, uz kurām bija romantiski uzrakstīti īpašnieču vārdi.