Šo ideju apstiprinājusi konkrēta datormodelēšana, kurā pētnieki izveidoja ļoti agrīna Visuma dzīvi, faktiski tūlīt pat pēc Lielā sprādziena, aplūkojot laiktelpas kvantu vienības, kas ir mazākas par subatomārajām daļiņām, un to, kā tās Visuma attīstības gaitā formē īpašu tīklojumu. Un pētnieki konstatēja, ka modelēšana ir citu tīklu spoguļattēls – atsevišķas saites atarp analoģiskiem mezgliem bija ierobežota pieauguma rezultāts, kamēr citas darbojas kā mezgli visiem citiem iespējamiem sakariem. Piemēram, daži savienojumi ir ierobežoti un ir līdzīgi cilvēkam, kuram patīk sports vai arī viņš bieži apmeklēt tīmekļa lapas, kas veltītas sportam, un daži no šiem Visuma savienojumiem ir ļoti lieli un savieno visdažādākos tīklus.

Izrādās, pastāv savdabīga “dabiskā pieauguma dinamika” jeb sistēmu attīstības ceļš – viens un tas pats dažādiem tīklu veidiem, vienalga, vai tas ir tīmeklis, cilvēka smadzenes vai kopumā viss Visums. Pētnieki pauž, ka tādas izveidojušās sistēmas ir ļoti dažādas, taču visas attīstījušās ļoti līdzīgā veidā, tāpēc ir iespējams apgalvot, ka Visums patiešām attīstās gluži kā smadzenes.

Tostarp ir pilnīgi iespējams, ka Visums ir tikai kaut kāda supercivilizāciju spēle. Noskatījies kinofilmu “Matrica”, Oksfordas universitātes filosofijas profesors Niks Bēstrēms guva tādu ierosmi, ka nepilna mēneša laikā uzrakstīja grāmatu “Vai mēs dzīvojam datorsimulācijā?” Viņš apgalvo, ka ir vismaz 25% varbūtiba, ka mūsu pasaule patiešām ir tikai matrica jeb tātad datorsimulācija attiecībā pret īstenību. Proti, runa ir par programmu, kas modelē viena vai vairāku, vai pat vispār visas cilvēces apziņu. Un šādu simulāciju radījusi tā devētā postcilvēku civilizācija, ko veido mūsdienu cilvēku pēcteči, kuri iekšēji ir tik ļoti izmainījušies, ka viņus pat lāgā nav iespējams dēvēt par cilvēkiem.

Filosofs šīs superbūtnes uzskata par “īstenās cilvēces” pārstāvjiem, piešķirot viņiem ļoti neparastas spējas, piemēram, skaitļošanas jomā, kas iemantotas, pateicoties tam, ka smadzenes saaugušas kopā ar superdatoriem. Un tādiem īsteniem kiborgiem absolūti nav bijis sarežģīti izveidot virtuālu pasauli. Bērstrēms pat piedāvā variantu: kam tas šīm būtnēm vajadzīgs? Raugi, lai iespējami labāk izpētītu paši savu pagātni. Mūsu pēcteči sastapušies ar savas īstās vēstures izzināšanas problēmām, tāpēc nolēmuši aizpildīt robus savās zināšanās, izveidojot programmu ar lielu daudzumu uzmodelētu personu, proti, mūs visiem...

Tiesa, šī versija abslūti nemazina versijas par Visumu kā domājošām smadzenēm spēku. Interesanti, un ko gan šis Visums tur “domā savā somā”?