Nomedītā dzīvnieka kuņģī atrastas stirnas paliekas, un tas liecina, ka iegūts ir savvaļas dzīvnieks, kas pats sevi spēj uzturēt, nevis kāds bēglis no zooloģiskā dārza vai citas nebrīves. Tāpat kā Igaunijā, arī Jelgavas apkārtnē nomedītā šakāļu mātīte nav vientuļniece, jo mednieks apgalvo, ka blakus nolūkotajam medījumam redzējis vēl otru tādu eksemplāru.
“Nekas nav neiespējams,” uz jautājumu, kā ziemeļzemju ekosistēmai svešā suga nonākusi Latvijā un Igaunijā, atbild J. Ozoliņš. Zeltainie šakāļi pirms dažiem gadiem konstatēti Polijā, Rietumukrainā, un, kā vēsta krievu zinātnieku grāmatas, jau kopš 20. gadsimta tie apdzīvo Kaukāzu un Priekškaukāzu. Mūsdienās dzīvnieku kustībai uz ziemeļiem palīdz ceļmalas ar nobrauktajiem dzīvniekiem, kā arī atkritumu izgāztuves, jo zināms, ka šakāļi pārtiek no maitas un sīkiem medījumiem. Par veicinošu faktoru zoologs nosauc arī globālās sasilšanas procesu. Turklāt šakāļiem ieņemt jaunas teritorijas palīdz arī vilku izmedīšana. Lai gan vilki ar šakāļiem var pastāvēt vienā teritorijā, viņi tomēr ir konkurenti, uzsver J. Ozoliņš.
Latvijas faunai neparastais eksemplārs nonācis taksidermista Jāņa Granāta rokās – trofejas īpašnieks lūdzis viņam izgatavot dzīvnieka izbāzni. Taksidermists nešaubās par to, ka nomedīts ir šakālis, un gatavojas pasūtīt attiecīgu formu.
http://www.la.lv/iespejams-ari-latvija-paradijusies-sakali/#comment-329589