1860. gadā netālu no Ēģiptes pilsētas Benihasanas arheologi atrada kaķu kapsētu ar 180 000 mirušiem dzīvniekiem, daudzi no tiem gulēja sudraba sarkofāgos, kas bija rotāti ar dārgakmeņiem. Kad Ēģiptē ieviešas islams, kaķus turpina cienīt. Pats pravietis Muhameds ļoti mīlēja kaķus.Reiz viens no tiem bija aizmidzis uz viņa halāta malas, bet viņam vajadzēja doties prom svarīgās darīšanās. Muhameds nogrieza halāta malu, uz kuras gulēja kaķis, lai nepatraucētu tā miegu. Muhamedam bija daudz titulu un sauca viņu arī par "kaķu tēvu". Muhameda ticības piekritējs, sultāns El-Dahers Bibarss, kas valdīja Ēģiptē XIII gadsimtā, Kairas tuvumā veltīja kaķiem milzīgu augļu dārzu... Senajā Romā kaķis bija neatkarības simbols un tā attēls vienmēr bija bija blakus Brīvības dievietes Libertas attēlam. Tāpēc kaķis esot bijis arī uz Spartaka karoga.
Senajiem vikingiem arī kaķis bija svēts. Norvēģijas meža kaķis tiek minēts starp dzīvniekiem, kurus turēja uz kuģiem.
Mājas kaķi sāka izplatīties citās zemēs no Ēģiptes - kopā ar tirgotāju karavānām un karaspēku. Apmēram pirms 3000 gadien tos ieved Babilonijā, pēc tam Indijā, no turienes - Ķīnā. Eiropā kaķi nokļūst diezgan vēlu - tikai mūsu ēras I gadsimtā. Līdz pat X-XI gadsimtam kaķi Rietumeiropā joprojām bija retums.
Viduslaiki pārvēršas kaķiem par īstu murgu. Kristīgie tumsoņas, uzskatīdami, ka kaķi ir Sātana kalpi, dedzināja tos kopā ar ķeceriem.
Parīzē, 23. jūnijā, Svētā Jāņa dienā, staba galā sadedzināja maisu ar diviem dučiem kaķu, bet visi Ludviķi, no XI līdz XV, ar baudu uz to skatījās. Taisnību sakot Ludviķis XIII jaunībā panāca no sava tēva, karaļa Anrī IV kaķu apžēlošanu. Taču pats, tikko uzkāpa tronī, turpināja šīs eksekūcijas. Acīmredzot, eiropiešiem nācās pašiem par šo savu "kaķnīšanu" ciest. Viens no milzīgo mēra epidēmiju iemesliem bija arī tas, ka viņi pārāk uzcītīgi iznīcināja tos, kas būtu pasargājuši viņus no inficēto žurku iebrukuma.
Un "kaķis" aizbēga uz Ameriku, kur pirmās ziņas par to, kā rakstīts enciklopēdijās, atrodamas ap 1626. gadu. Šeit to visai augstu vērtēja.
Paragvajā, piemēram, pirmie kaķi maksāja veselu mārciņu zelta, tāpēc ka žurkas ar pelēm Amerikā bija ieradušās ātrāk un bija pamatīgi savairojušās. Viena no pašām vērtīgākajām dāvanām, ko indiāņi ieguva no baltajiem, arī bija kaķis - to huroniem uzdāvināja franču misionāri Kanādas kolonizācijas laikā.

Viņi arī kalpo Dzimtenei.

Šodien kaķu spēja nežēlīgi iznīcināt žurkas un peles mums nav tik aktuāla. Taču tas, ka šie dzīvnieki ir četrkājaino ekstrasensu topā, arī nav apšaubāms.
XX gadsimtā zinātnieku prātus stipri vien ieinteresē kaķu noslēpumi un tagad viņi ir pārliecināti: kaķiem vispārākajā pakāpē piemīt ārsajūtu uztvere - tas, ko sauc par "trešo aci". Vēl 1930-tajos gados ārsajūtu uztveres pionieris, doktors Džozefs Venks Rains nodibina Djūkas universitātē (Kalifornijā) pasaulē pirmo parapsiholoģijas laboratoriju. Ilgstošu pētījumu rezultātā zinātnieks nāk pie secinājumiem, ka kaķiem piemīt paranormālas spējas - paredzēšana un telepātija. Tie iepriekš jūt briesmu tuvošanos un no attāluma uzzina par nepatikšanām vai saimnieka nāvi. Vēlāk citi pētnieki - Nobela prēmijas laureāts, holandietis Niko Tinbergens un viņa kolēģis Roberts Moriss - atklāja, ka kaķi spēj izmantot arī psihokinēzi un gaišredzību.
Vairāk kā pusgadsimtu šie kaķu "psi" tika cītīgi pētīti Eiropā, Amerikā un bijušajā PSRS. Kaķu spēja paredzēt briesmu tuvošanos sen jau nevienu nepārsteidz. Vēl vairāk, to plaši izmanto cilvēki. Kaķus ņem līdzi uz kuģiem, zemūdenēm. [Interesanti, kāpēc tad tik daudz kaķu iet bojā uz ceļiem? man liekas, ka galvenais ir mājības sajūta, ko vienmēr rada kaķis. - ila piez.]
Piemēram, Vezuvam tuvējās pilsētās un ciemos Neapoles līča austrumu krastā nav nevienas mājas un ģimenes, kurai nebūtu kaķi. Ilgajos gadsimtos cilvēki ir paraduši paļauities uz tiem vairāk, nekā uz zinātnieku prognozēm. Sajūtot izvirdumu sākumu, kaķi skrienot tālāk no briesmām.
Arī 2. pasaules kara laikā kaķi nereti glāba savus saimniekus no briesmām. Kamēr akustiskās iekārtas zondēja debesis, meklējot pazīmes, ka tuvojas bumbvedēji, pilsētnieki vēroja savus kaķus. Tikko tie sāka kļūt nemierīgi, to saimnieki jau skrēja uz bumbu patvertnēm, paķerot līdzi arī savus četrkājainos "sargkareivjus". Eiropā pat nodibināja speciālu medaļu, uz kuras ir iegravēti vārdi : "Mēs arī kalpojam Dzimtenei". Medaļas pasniedza kaķiem, kas bija izglābuši visvairāk cilvēku.

Češīras spoks.

Zinātnieki uzskata, ka kaķi ir vienojošs posms starp cilvēku un apgabalu, kas atrodas ārpus parastās cilvēka uztveres un, kuru mēs varam tikai nedaudz apjaust.

Dažas šo apbrīnojamo radījumu spējas ir radušas zinātnisku izskaidrojumu. Slavenais vācu bioķīmiķis Helmūts Tribučs izskaidro kaķu paredzēšanas spējas ar to, ka tie spēj fiksēt atmosfērā pozitīvu lādētus jonus un atomus, spēj uztvert ļoti vāju augsnes trīcēšanu, apkārtējā magnētiskā lauka izmaiņas un skaņas, kas ir tālu aiz cilvēka uztveres diapazona. [Taču man liekas, ka tāpat kā starp cilvēkiem, arī starp kaķiem ir gudri un muļķi, vieni spēj saprast pēc šīm pazīmēm, kas notiek, citi - nespēj. - ila piez.]

Turklāt kaķiem vēl ir unikāls maņu orgāns - Jakobsona orgāns. Šī „trešā acs" atrodas tiem rīkles pamatnē. Lai to lietotu, kaķim jāpārtrauc jebkura darbība un dziļi jāievelk elpa. Tie, kuriem ir kaķi, būs pamanījuši, kā reizēm kaķi sastingst ar pavērtu muti un it kā kaut ko klausās.

Ir daudzi nostāsti par kaķiem - dziedniekiem, kaķiem - atriebējiem, kaķiem - pareģiem un pat kaķiem - spokiem. Pēdējie sastopami ne tikai spoku dzimtenē Anglijā. Kaut arī pats slavenākais kaķis - spoks nāk tieši no turienes.

Šis radījums „pazuda lēnām, sākot no astes galiņa un beidzot ar smaidu, kas palika, kad pārējais kaķis jau bija pazudis."
Tas ir tas pats Češīras kaķis no „Alises Brīnumzemē".

Lūiss Kerols, viņš arī Čārlzs Dodžsons, nāk no Dārsberijas Češīrā, kas atrodas netālu no Kongltonas. Šeit vēl XX gadsimta sākumā vecās abatijas drupās it kā mitis liela, balta kaķa spoks.Dzīves laikā tas bija misis Vindžas - abatijas uzraudzes mīlulis. Taču reiz kaķis nav atgriezies mājās, taču drīz sieviete ir sadzirdējusi pazīstamo skrāpēšanos pie durvīm: kaķis sēdēja uz sliekšņa, taču mājās ienākt atteicies, bet pēc mirkļa izzudis, it kā iztvaikojis gaisā.

Kongltonas abatijas kaķa spoku redzējuši 50 gadus simtiem cilvēku. Tūristi speciāli braukuši uz šo abatiju.

Mūsu dienās arī gadās, kad saimnieki, ilgojoties pēc sava mirušā vai aizgājušā mīluļa, daudzreiz, vai arī tikai vienu reizi redz savu mīluli, kad tas atnāk atvadīties. Turklāt, cilvēki apliecina, ka kaķi spēj redzēt mirušo ģimenes locekļu spokus, vai pat sekot tiem pa pēdām.

Kaķuterapija.

Un cik svarīga ir kaķu spēja izdziedēt cilvēkus!
Šodien, lai ārstētu dažādas slimības, tajā skaitā smagas psihiskas kaites, kaķus atlasa pēc šķirnēm, temperamenta, individuālām īpašībām un pat pēc prāta spēju koeficienta, tāpēc ka neparastās īpašības vairāk ir izteiktas gudrākiem dzīvniekiem.
Lielbritānijā šos dzīvniekus pārdod aptiekās līdzās moderniem preparātiem! [Kaut kā neticas! Bet - lai nu paliek. - ila piez.]
Praktiski katrs, kas tur mājās kaķi, ir pēc pieredzes pārliecinājies, kad jums kaut kas sāp, dzīvnieks uzguļas sāpošai vietai un uzņem jūsu negatīvo bioenerģētiku, tādējādi attīrot enerģētiskos kanālus. Pēc tam jūsu organisms no citiem avotiem var bez šķēršļiem uzņemt tīru enerģiju.
Mediķi ir pierādījuši, ka kaķi var samazināt nogurumu, stresu, migrēnu, asinsspiedienu, ārstēt reimatismu un kuņģa čūlu. Turklāt, katrai šķirnei ir sava „specializācija". Pūkainie kaķi ātri tiek galā ar neiralģiju, bezmiegu, osteohondrozi, īsspalvainie - ar nieru kolikām un sāpēm aknās.
Ārstēšana ar kaķu palīdzību ir izpētīta un pārbaudīta mūsdienu medicīnas praksē. „Kaķuterapijas" pamatā ir divu dzīvu būtņu bioenerģētiskais kontakts, kura iedarbība ir daudzveidīga.
„Kad cilvēks glauda kaķi, tā vilnā rodas elektrostatisks spriegums, kas ietekmē delnu pirkstgalu nervu galus. Impulsi iet uz smadzeņu garozu, stabilizējot, gan psihisko, gan fizisko stāvokli,"- apliecina Tatjana Djačuka, šķirnes felinoloģiskā centra „Pan Kockij" prezidente, kas ir arī Vispasaules kaķu mīļotāju federācijas starptautiskas kategorijas eksperte. - Kaķi ir arī lieliski masāžisti: mīņājoties ar ķepām no vienas vietas uz otru, tie uzlabo asins cirkulāciju tajā ķermeņa daļā, kur mēs izjūtam diskomfortu."
Aiz robežām jau sen ar panākumiem kaķus izmanto slimnīcās un hospisos. Dzīvnieki vienkārši dzīvo šajās medicīnas iestādēs, atvieglojot likteni bezcerīgi slimajiem. Pateicoties kaķiem, vecie ļaudis aiziet aizsaulē mierīgāki, apskaidrotāki, bet bērniem, kas slimo ar cerebrālo trieku, atjaunojas kustību aktivitāte.
Zinātnieku grupa no Minesotas universitātes ASV noskaidroja, ka cilvēkiem, kas tur mājās kaķus, risks nomirt no sirdstriekas samazinās par 30%, salīdzinot ar tiem, kuriem mājās dzīvnieku nav.
Tādu secinājumu veica daudzu gadu pētījumu rezultātā, kurā tika novēroti vairāk par 4000 amerikāņu vecumā no 30 līdz 75 gadiem. Zinātnisku izskaidrojumu zinātnieki nesniedza, taču iespējams, ka atrodoties dzīvnieku tuvumā, dzīvē samazinās stresa situācijas.
Bet Virdžīnijas pavalsts universitātes Alerģijas un astmas centra pētnieki noskaidroja, ka gadījumā, ja bērnam nav izteiktas alerģijas pret kaķiem, kaķa esamība mājās, veicina imūnreakciju nostiprināšanos, kas kavē astmas attīstību.
Bērna organismā izstrādājas antiķermenīši, kas aizsargā to pret kaķa alergēniem un kopā ar to, arī pret astmu.
Bez tam, Ziemeļkarolīnas dzīvnieku aprūpes institūta zinātnieki konstatējuši, ka kaķa murrāšana palīdz sadziedēt rētas un stiprina kaulus. Ievainoti kaķi - gan savvaļā, gan mājās, murrā, izlaizot rētas un varbūt tādēļ izdzīvo pat pēc kritiena no liela augstuma. Murrāšana iedarbina sadziedēšanas mehānismu, kas atgādina mūsu ārstēšanu ar ultraskaņu.

Tagad zinātnieki cenšas izmantot kaķu „ārstniecību", lai apstādinātu osteoporozes izplatību. Lai atjaunotu kaulu augšanas mehānismu sievietēm pēc menopauzes.
Cilvēka skelets prasa patstāvīgu barošanu un stimulēšanu, citādi tas sāk zaudēt kalciju un kļūst vājš. Murrāšana palīdz kaķiem ārstēt un pastiprināt savus kaulus.Tagad notiek eksperimenti, kas var palīdzēt apstādināt osteoporozi ar murrāšanas palīdzību.

Poltergeista mednieki.

„Lai gan no zinātnes viedokļa lietas, kas sāk notikt mājās, kad tur parādās kaķi, nav izskaidrojamas," - Tatjana Djačuka stāsta. - „Neviens no zinātniekiem nav spējis izskaidrot kā šie dzīvnieki „ārstē" visa dzīvokļa auru. Tomēr, cilvēki, kas tur dzīvo, kļūst labvēlīgāki, mazāk agresīvi. Ar vienu vārdu sakot, kaķis ir veselības, ģimenes un mājas sargs.
Patiesībā, runa nav par kaķa altruismu un mīlestību pret saimnieku. Kaķiem, atšķirībā no mums ir nepieciešama negatīvā enerģija. Viņi jūt cilvēka biolauku, bez pūlēm nosaka un uzņem sevī visu negatīvo enerģiju, kas bieži arī rada mūsu slimības, bailes, depresijas. Ne velti, pirms ievākties jaunās mājās, tur pa priekšu ielaiž kaķi un reizēm novieto gultu tajā vietā, kur tas ir apgūlies"...
„Kaķi paņem no mūsu organisma negatīvo enerģiju - viņiem tā ir nepieciešama dzīvei kā gaiss," - saka bioenergoinformoterapeite Irina Rudenko. - „Tāpēc tie tā mīl gulēt uz televizora, veļas mazgājamās mašīnas, ledusskapja.
Bet iekārtojoties mums rokās, tie izlīdzina mūsu deformēto bioenerģētisko lauku.
Taču kaķis guļ uz cilvēka sāpošās vietas tikai tik ilgi, kamēr no tās var kaut ko paņemt. Kad negatīvā enerģija pazūd, dzīvnieks aiziet un jūs to nenoturēsiet. Piespiest kaķus ārstēt nevar, tiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva"...
Bioenerģētiķi liecina, ka šie dzīvnieki cīnās ar tā saucamajām elementārajām būtnēm, kuras sauc par poltergeistiem [Rietumos] vai „barabaškām" [Austrumos] un kas reizēm iemājo mūsu dzīvokļos. To dēļ mums sāk mājās notikt neizskaidrojamas lietas: te visa ģimene nepārtraukti guļ pa slimnīcām, te visiem rādās murgi, vai vispār sabrūk personīgā dzīve.
„Mājās, kur ir pūkainie zvēriņi, „nelabie gari" neieviešas - kaķis ātri tiek ar tiem galā, jo barojas no to negatīvās enerģijas," - Rudenko piebilst. - „Laikam daudzi ir ievērjuši, kā mūsu muri palecās gaisā un ar ķepām ķer kaut ko neredzamu. Kaķi nepavisam nespēlējās. Tā viņi iznīcina negatīvi lādētās enerģijas sabiezinājumus - negatīvās radības."
Visi bez izņēmuma maģijas un parapsiholoģijas speciālisti vienā balsī brīdina: neapvainojiet kaķenes un runčus! Apzināta kaķa vai kaķenes nogalināšana novedīs pie tā, ka septiņas paaudzes ģimene izcietīs šo grēku ar onkoloģijas problēmām.
Dzīvnieku nogalināšana tikai izpriecas dēļ ved pie tā paša - onkoloģija, smags alkoholisms vai autokatastrofa.

Melns kaķis - uz veiksmi.

Amerikāņu tautas gudrība no XIX gadsimta māca: „kaut arī uzskata, ka melni kaķi atnes nelaimi, klaiņojošs kaķis, īpaši - melns - noteikti vēsta par veiksmi. Ja melns kaķis atnāk pie jūsu durvīm, ielaidiet to un esiet pret to laipns."
Droši, ka to var teikt arī par visu citu krāsu kaķiem. Taču, diemžēl, mēs - cilvēki - esam nepateicīgi un cietsirdīgi radījumi. Kā tad savādāk varētu notikt, ka šodien uz ielām klīst tik daudz kaķu un kaķeņu bez mājām, kuriem mēs aizejam garām vienaldzīgi, aizņemti ar savām darīšanām?
Tagadējā civilizētajā Eiropā šos nabadziņus ievieto labi aprīkotās patversmēs un pēc iespējas ātrāk sameklē tiem jaunas ģimenes.
Vācija ir kļuvusi par pirmo Eiropas valsti, kuras konstitūcijā ir atspoguļotas dzīvnieku tiesības. Pēc konstitūcijas labojumu autoru domām, tas būs šķērslis dzīvnieku izmantošanā zinātniskiem vai kulta mērķiem.
Taču galvenais, visās attīstītajās valstīs pārlieku lielais dzīvnieku skaits tiek regulēts ar sterilizācijas palīdzību.
Vajag saprast, ja kaķeni atstās savā vaļā, tad tā ikkatrus četrus mēnešus dzemdēs 3 līdz 7 kaķēnus. Kaķu pāris un to pēcnācēji septiņu gadu laikā var dzemdēt 420 000 kaķēnus! Tāpēc kaķi ir jāsterilizē.
Vēl vairāk. Labā aprūpē kaķis var nodzīvot 20 gadus un vairāk. Parastais kaķa dzīves ilgums ir 14 gadi - sterilizācija pagarina to par 2-3 gadiem.
Taču Krievijā ir vienkāršāk savairot un izmest kaķus uz ielas, nekā risināt to vairošanās problēmas. Arī patversmes pie mums nekādi nelīdzinās Eiropas līmenim. Pārpildītas, neapkurinātas, burtiski piebāztas ar dzīvniekiem, kas tiek turēti antisanitāros apstākļos, tās bieži nav vis glābšanas vietas, bet īstas kaķu koncentrācijas nometnes - kā bēdīgi slavenā Pēterburgas „Iljinka".
Atliek tikai cerēt, ka kādreiz arī mūsu līdzpilsoņi sapratīs savu atbildību par tiem, kas dzīvo mums līdzās, glābj, ārstē un mīl, neko neprasot pretī, izņemot trauciņu ar pienu un siltu midziņu.
[Kā jau jūs sapratāt sākumā, tas ir raksts no Krievijas preses. - ila piez.]