1980. gados Rīgā rādīja arī Maskavas kinofestivāla filmas, kad festivāls jau bija beidzies. Dzelzs priekškara dēļ, rietumu filmas pie mums nonāca superreti. Festivāla filmām bija tikai pa seansam. Japāņu fantastiku rādīja kinoteātrī "Maskava", kas, protams, atradās Ķengaragā, Maskavas ielā. Tagad vairs nav ne kino, ne pašas ēkas.
Protams, sapratu, ka man ir iespējas dabūt biļeti tikai iepriekšpārdošanas kasē. Uz dotās dienas seansiem viss jau būs izpirkts. Izbraucu, domādams, laicīgi. Kino kasu telpa bija stāvgrūdām pilna. Rindas pie visām kasēm. Protams, bez rindas varēja iet atsevišķas iedzīvotāju grupas: kara veterāni, tālbraucēji jūrnieki, vēl kādi, taču bez rindas nekaunīgi lauzās arī jauniešu kompānijas, kas vienkārši atstūma rindu no kases un iepirkās, neviens lielu traci necēla - "Maskačka" taču - norautos. Tā nu bezcerībā nonīku līdzx astoņiem vakarā, kad visas kases slēdza ciet. Cilvēki ārā negāja, prasīja, lai atļauj vēl pirkt. Protams, ka neatļāva. Uzradās apsargs ar suni un izdzina visus laukā. Nosolījos nekad vairs tādā ārprātā nepiedalīties.
Tagad par filmu.
Tā ir japāņu režisora Micumasi Saito fantastiska filma, kas par kādas japāņu karavīru grupas gaitām pagātnē. Ceļā uz mācībām, dažādu karaspēku vienību karavīri kopā ar kara tehniku: tanku, bruņutransportieri, patruļkuteri un helikopteru, iegāžas laika caurumā un nonāk pagātnē, Sengoku periodā un atklāj, ka viņiem uzbrūk samuraju armija. Grupas komandieris Josiaki Iba, iepazīstas ar vietējo daimē - militāro feodāli - Nagao Kagetora (pazīstams arī kā Uesugi Kensins) un apvieno spēkus ar viņu. Ieraudzījis darbībā kara tehniku, Kagetora pārliecina Ubu, lai tas palīdz viņam kaujās par varu Japānā.
Tajā pašā laikā karavīri skumst pēc mājām, grib atgriezties savā laikā. Vieni aizbēg, vēloties nokļūt vietā, kur viņus "iesūca" pagātnē, citi ceļ dumpi, jo nav pieraduši pie pagātnes kārtības, trešie kontaktējas ar vietējiem. Viens no karavīriem, Mimura, pat atrod sev mīļoto. No 21 cilvēka grupas paliek tikai 11. Ibam izdodas pārliecināt palikušos, ka viņu karošana var radīt viļņošanos laikā un atvērt jaunu plaisu, pa kuru viņi spēs nokļūt savā laikā - mājās. karavīri piekrīt cīnīties samuraju kaujās Nagao Kagetoras pusē. Galu galā viņi sastop sava kunga galveno pretinieku Takedu Singenu. Taču tas katru reizi ieņem izdevīgāku pozīciju, Ibas grupa pazaudē piecus cilvēkus, visus transporta līdzekļus un savus graujošākos ieročus. Iba niknumā un izmisumā ielaužas Singena komandpunktā un cīnās ar viņu ar zobeniem. Protams, ka vietējais karavadonis ir meistarīgāks, taču Iba cīņas beigās liek lietā pistoli.
Iba un viņa ļaužu paliekas dodas uz Kioto, lai tur pievienotos Kagetore. Feodālis atrodas sarežģītā situācijā: viņa klana vecākie un sjoguns Asikaga Josiaki pārliecina viņu tikt vaļā no Ibas. Negribīgi piekritis, viņš sarīko slēpni vecā templī un nogalina leitnantu Ibu. Pārējos karavīrus nošauj loka šāvēji. Kagetora apglabā kritušos ar militāru godu. Galu galā no visas grupas, kas nokļūst pagātnē, dzīvs paliek tikai viens vienīgs karavīrs, kurš bija pametis savējos, lai parūpētos par zēnu, kura tēvs ir ticis nogalināts.
Filma balstās uz populāra japāņu fantasta Rjo Hanmuras (Ryō Hanmura: 1933-2002) tāda paša nosaukuma romānu (1974).