Pols Banjans ir milzu mežstrādnieks amerikāņu folklorā. Viņa varoņdarbi atrodami vietējo amerikāņu ieceļotāju pasakās, stāstot par viņa pārcilvēcīgajām spējām. Tā kā viņu var dēvēt par visu Amerikas supervaroņu ciltstēvu. Tēls radās mutvārdu tradīcijā Ziemeļamerikas balto amerikāņu vidū un vēlāk tika popularizēts ārštata rakstnieka Viljama B. Logheda (William B. Laughead, 1882-1958) darbos. 20. gadsimtā viņa popularitāte aug un tagad visā Ziemeļamerikā var redzēt viņa statujas.
Taču stāsts ir par hodagu (vārds veidots, apvienojot vienā divus angļu vārdus: "zirgs" un "suns").
1893. gadā avīzes ziņoja par hodaga atklāšanu Reinlendsitijā, Viskonsīnā. Tas bija "kaut kas līdzīgs vardei ar seju kā zilonim, milzīgiem nagiem kā dinozauram un garu asti ar šķēpiem galā". Pirmais par reālu zvēru ziņoja vietējais mērnieks un kokmateriālu vedējs Eižens Šepards, kurš it kā bija saticis šo briesmoni, pastaigājoties pa mežu.
Ar vietējo iedzīvotāju grupu viņam it kā izdevās nomedīt zvēru. Izmantojot dinamītu. Tomēr, ažiotāža pamazām noplok un pēc pāris gadiem par zvēru aizmirst.
Taču 1896. gadā, pirmajā Oneidas gadatirgū Šepards uzslej telti un tās pustumsā sāk rādīt krātiņu ar dzīvu notvertu hodagu. Tūkstošiem cilvēku ierodas, lai apskatītu briesmoni, kas it kā ticis notverts izmantojot iemidzinošas vielas. Radījums ir tik kustīgs, ka piespiež skatītājus bailēs bēgt.
Sākumā par dzīvnieku raksta vietējā prese, pēc tam arī nacionālā. Lieta kļūst nopietna, kad neliela zinātnieku grupa no Smitsona institūta Vašingtonā, nolemj ierasties uz vietas, lai izpētītu dzīvnieku. Rezultātā atklājas viltojums. Šepards ar draugiem no koka, kas apvilkts ar ādu, bija izgatavojuši nezvēra lelli, bet īpaša aukliņu sistēma panāca efektu, ka zvērs kustās. Pustumsā tās nevarēja redzēt.
Tomēr krāpniekam viņa lieta izdevās, vietējā pilsētiņa, kas bija sākusi iet postā, tūristu pieplūduma dēļ atdzimst, bet hodags kļūst par pilsētiņas simbolu, kā arī par talismanu vidusskolas sporta komandai. Vietējie mākslinieki veido hodaga skulptūras. Pie Reinlenderas ledus halles ir pat figūra, kurai iedegas sarkanās acis un no tās nāk dūmi. Saskaņā ar indiāņu leģendām. Firmas izmanto zvēra vārdu savos nosaukumos, bet katru gadu notiek mūzikas festivāls "Hodag Country Festival", ko sponsorē festivāla radio WHDG. Bez šaubām, viltnieka Šeparda ideja ir izdevusies. Tūristu takas pa apkārtni ir cilvēku pilnas un - varbūt kāds cer ieraudzīt īstu hodagu, lai gan tas ir bīstami, jo pēc leģendām zvērs savu upuri cenšas noslīcināt.
Fakti no Vikipēdijas un dokumentāla raidījuma "Muzeju noslēpumi", un citiem interneta resursiem.
http://en.wikipedia.org/wiki/Hodag
http://www.roadsideamerica.com/story/11962
http://www.explorerhinelander.com/things-to-do/
Videostāsts.
http://video.wpt.org/video/1627468606/
Izjokošanas arhīvi.
Šepards, lai atjaunotu interesi par savu novadu, izmanto senas indiāņu leģendas par līdzīgu zvēru - mišipešu, tā attēli pat atrodami starp alu laikmeta zīmējumiem uz klintīm.
Vai vēl viena liecība, ka senie cilvēki satapuši dinozaurus?