Tiek izvirzītas hipotēzes, ka amerikāņu Stounhendžu 2000.gadā pirms mūsu ēras varētu būtu uzcēluši ieceļotāji no Eiropas, tas ir, - tūkstošiem gadu pirms pirmās dokumentētās vikingu ierašanās Ziemeļamerikā. Arheologu viedokļi dalās. Daži uzskata, ka šai teorijai ir pārāk maz pierādījumu, taču ir arī tādi, kas apgalvo, ka šī vieta nemaz nav tik sena.

No Meinas līdz Konektikutai atrodas vairākas līdzīgas arheoloģiskas vietas, taču Hilla mistērija ir vislielākā. Lūk, ko saka dažādi eksperti.

Ķelti?

Simboli uz akmeņiem ir līdzīgi senajai īru valodas rakstībai, taču nevienu no uzrakstiem neizdevās ticami atšifrēt.

No astronomiskās orientācijas viedokļa, megalīti iezīmē pirmās ceturkšņu dienas. Šos datumus atzīmēja tikai ķelti, kā stāsta astronoms Alans Hills. Daži šos megalītus salīdzina ar Stounhendžu.

“Radioūdeņraža analīzes laiks sakrīt ar ķeltu masu migrācijas datumiem,” teikts grāmatā “Amerika Stounhendža: Hilla mistērija no leduslaikmeta līdz akmens laikmetam” (American Stounhenge: The History os Mystery Hill from the Ice Age to the Stone Age), ko sarakstījuši Deivida Gudvards un Roberts Stouns. Stouns šo vietu pagājušā gadsimta 50.gados nopirka un atvēra to apmeklējumiem un izpētei. Gudsvards un Stouns rakstīja: “Keltibērieši (cilvēki no Pireneju pussalas, kas runāja ķeltu valodās) kontaktējās ar kartāgiešiem, kuri bija pietiekami attīstīti, lai šķērsotu Atlantijas okeānu. Bet uz akmeņiem nav ķeltiem raksturīgu ornamentu”.

Indiāņi?

Arheologi šajā vietā atklāja senus indiāņu artefaktus, kas ir vairāk nekā 1000 gadus veci.

Indiāņiem ir raksturīga akmens instrumentu izmantošana.

Ķeltu rakstība?

Ogham rakstība ir sena īru rakstības sistēma, ko izmantoja 5. – 6.gadsimtā, un tā sastāv no līnijām, kas krustojas. Tiek uzskatīts, ka uz akmeņiem atrastās zīmes ir oghama rakstības piemēri.

Kārena Raita, žurnāla “Discovery” raksta autore, kas tika uzrakstīts pēc Hilla mistērijas apmeklējuma, par apšaubāmajiem atšifrējumiem izteica savu viedokli: “Daudzi autori ir snieguši savas interpretācijas, pamatojoties uz dažādām valodām, sākot no ogham un beidzot ar krievu valodu. Visdīvainākais atšifrējums, pamatojoties uz ibēriešu/kartāgiešu valodu, ir trīs paralēlu rievu tulkojums, kā “Veltīts Bālam kanaāniešu vārdā”.

Vecuma noteikšana ar radiooglekļa metodi

1969.gadā arheologs Džeimss Vitalls šajā vietā atklāja akmens darbarīkus, uz kuriem bija kokogļu pēdas, kas ar radiooglekļa metodi ļāva noteikt to vecumu. Dati liecināja, ka tie ir radīti ap 1000 gadu pirms mūsu ēras, tā raksts Gudsvarts un Stouns.

Arheoloģiskajā vietā no dažādiem objektiem Vitalls savāca kokogļu paraugus, un analīze parādīja, ka to vecums variē no 2000.gada pirms mūsu ēras līdz 400 gadam pirms mūsu ēras.

Vecuma noteikšana pēc astronomiskās orientācijas

Astronoms, doktors Luiss Vinklers, viens no galvenajiem zinātniekiem, kas pētīja šo vietu, atklāja, ka dažu akmeņu novietojums sakrīt ar zvaigžņu un citu astronomisku objektu pozīcijām, kādas bija pirms 2000 gadiem. Viņš veica arī radiooglekļa analīzi un aprēķinus ar lāzerteodolīta palīdzību, lai pierādītu to, ka būves ir celtas bronzas laikmetā (2000.-1500.g.p.m.ē.)

Savukārt antropologs Bobs Gudbijs no Ņūhempšīras Arheoloģijas biedrības uzskata, ka astronomiskā orientācija ir “sakritība”.

“Tur ir tik daudz akmeņu, ka nebūs grūti atrast tādus, kas atbilst debess ķermeņu novietojumam,” intervijā žurnālam “Boston University Bridge” sacīja Gudbijs. Šī nav vienīgā “sakritība”, ko minējuši seneiropiešu izcelsmes struktūru kritiķi, ne arī vienīgais fakts, ko šīs teorijas piekritēji uzskata par pārāk aizdomīgu, lai tā būtu nejaušība.

Piemēram, kritiķis Ričards Boisverts, arheologs no Ņīhempšīras, uzskata, ka konstrukcija ir līdzīga seno Eiropas megalītu būvēm, taču viņš uzskata, ka tā ir tikai sakritība.

Alans Hills, Ņūhempšīras tehnoloģiju universitātes astronomijas profesors, sacīja, ka astronomiskā orientācija neizskatās pēc nejaušības. Intervijā laikrakstam “New York Times” viņš teica, ka megalīti iezīmē pirmās ceturkšņu dienas, viduspunktus starp saulgriežiem un ekvinokciju. Viņš saka, ka ķelti bija vienīgie, kas atzīmēja šīs dienas. Hills nepiekrīt teorijai, ka šīs konstrukcijas patiesībā ir šķūņi un celtas tikai pirms dažiem gadsimtiem, jo ejas nav pietiekami platas, lai pa tam iekļūtu ar rokas ratiņiem.

Vietējais jurists un mistisku stāstu autors Deivida Brodijs intervijā laikrakstam “New York Times” sacīja, ka šajā reģionā atrodas pārāk daudz līdzīgu akmens konstrukciju, lai to uzskatītu par vienkāršu sakritību.

Apdare ar akmens instrumentu palīdzību

Visticamāk, celtnieki izmantoja akmens, nevis metāla instrumentus. Boisverta priekšnieks, Ņūhempšīras galvenais arheologs Gerijs Hums, izdevuma “Discovery” reportieriem pastāstīja, ka apdare ar akmens darbarīku palīdzību ir ļoti līdzīga tai, kādu radīja indiāņi. Viņš neuzdrošinājās viennozīmīgi apgalvot, ka megalītu vecums ir 4000 gadu, taču šādu iespēju neizslēdza. Viņš sacīja, ka neapstrīdēs “divu cienījamu zinātnieku apgalvojumus par astronomisko orientāciju”.

Indiāņi un ķelti nav vienīgie iespējamie celtnieki. Daži uzskata, ka tie varēja būt feniķieši, senas Vidusjūras piekrastes valsts iedzīvotāji. “Akmeņu izvietojums atbilst zvaigznes Tuban, feniķiešu ēras polarisa, novietojumam,” stāsta Raits.

Kurpnieks Džonatans Patijs un viņa pēcnācēji šajā vietā dzīvoja gandrīz visu 19.gadsimtu. Daudzi apgalvo, ka būves uzcēla viņš un viņa radinieki. Deniss Stouns, Roberta Stouna dēls un pašreizējais vietas īpašnieks, atklāja, ka dažas no konstrukcijām, visticamāk, ir uzbūvējis Patijs, bet ne gluži visas.

Šīs hipotēzes pretinieki uzskata, ka Patija ģimene nebūtu spējusi izveidot tik sarežģītas būves ar astronomisku orientāciju, un viņi būtu izmantojuši metāla instrumentus, nevis akmens instrumentus.

Gudbijs un citi būvju senās izcelsmes teorijas kritiķi saka, ka, ja šī vieta patiesi būtu sena, tad arheologi būtu atraduši liecības par tuvumā esošām apmetnēm un apbedījumiem. Viņu skatījumā “upurakmens” patiesībā ir ziepju vārīšanas vieta, ko cilvēki ir radījuši salīdzinoši nesenā laikmetā.

Lai kā arī būtu, šī vieta ir izpētes vērta, kā atzīmē Gudvards un Stouns: “Pēdējo četru gadu tūkstošu laikā ir bijis tik daudz postījumu, ka neatkarīgi no tā, kādai teorijai jūs piekrītat, pietiek vien ar taustāmiem pierādījumiem, lai organizētu detalizētu izpēti. Šī vieta ir radījusi daudzas hipotēzes, tik plašas kā senās debesis, kuras bija vai nebija fiksētas ar seno megalītu palīdzību”.