Šāda piramīdu reputācija pārdzīvoja daudzus gadsimtus pateicoties ģeometriem-pitagoriešiem, Viduslaiku magiem un filozofiem, kā arī dažādiem dziedniekiem un pareģiem, kas izmantoja maziņas piramīdas, lai ārstētu slimības un pareģotu nākotni. Labi pazīstama pēdējā šāda veida būve – slavenā, apgrieztā stikla piramīda pie ieejas Luvrā. Iespējams, ka tā simbolizē apakšzemes ceļu, kas ved pie hermētiskajiem simboliem – lielajiem mākslas darbiem. Tas ir, izpilda to pašu lomu, ko arī grāmata, ko lasītājs tur rokās.

 Faraonu radītā.

No piramīdām, kas ir saglabājušās līdz mūsu dienām, par visiespaidīgāko, noslēpumaināko un izcilāko uzskata Heopsa piramīdu, kas uzcelta Gizas ielejā. Šis faraons no autokrātiskās IV dinastijas, ko dibināja viņa tēvs Snefru, valdīja no 2604. līdz 2581. gadam p.m.ē. Par viņu ir zināms tikai tas, ka viņa laikos Ēģipte sasniedza savu uzplaukumu, kā arī, protams, tas, ka pēc viņa pavēles tika uzbūvēta milzīga piramīda. Saskaņā ar leģendu, visa tauta būvēja milzīgo celtni un faraons pat pārdeva verdzībā savu meitu, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus.

Celtniecība ilga apmēram 20 gadus un tajā piedalījās pēc dažādiem aprēķiniem no 100 000 līdz 350 000 cilvēku.  Projektēšana un būvdarbu vadīšana tika uzticēta arhitektam Hemiunam, faraona radiniekam.

Piramīdas izmēri ir kolosāli: 147 metri augstumā, kas ir tā laika arhitektūras lielākais sasniegums, piramīdas kopējais laukums – nedaudz virs 53 000 m3 [Grāmatā drukas kļūda, šeit runa tiešām ir par laukumu, tilpums piramīdai ir apmēram 2 600 000 m3 – t.p.], pamatnes vienas šķautnes garums 230,38 m. Pēc aptuveniem aprēķiniem būvē tika izmantoti 2,5 miljoni akmens bloku ar vidējo svaru divas tonnas, turklāt atsevišķi bloki sver sešdesmit tonnas. Šie četrstūrveida akmeņi ir tik perfekti salikti viens uz otra, ka tūristi nespēj iebāzt to šuvēs pat kredītkartes. Kad piramīda tika uzbūvēta, tās trīsstūrveida sienas tika apšūtas ar 25 tūkstošiem balta akmens plātnēm, kas tagad ir zudušas, bet tajos laikos spīdēja ar saules atstaroto gaismu.

Kolosālā konstrukcija ir izvietota praktiski precīzi uz 30., ziemeļu paralēles krustojuma ar 31., austrumu meridiānu. Starp piramīdas malām saglabāta proporcija 3 pret 4 pret 5, kas sastāda “maģisko trijstūri”, kura noslēpumus esot atklājuši atlanti un kurus vēlāk savā ezotēriskajā ģeometrijā izmantoja Pitagors. Apokrifiskie avoti liecina, ka lielā piramīda esot tikusi uzcelta vēl pirms Heopsa valdīšanas sākuma un, ka viņa vienīgais sasniegums esot tikai tas, ka viņš pavēlējis sevi tajā apglabāt. Ja tas patiesi ir tā, tad faraonam būtu vajadzējis iebūvēt piramīdā vismaz sarkofāga zāli, kā arī citas piederošās telpas, jo katram faraonam, kas sevi ciena, bija pašam sev jāceļ kapenes, lai izbēgtu no likteņa, kļūt par mūžīgu klaidoni mirušo valstībā. Paraša, ievietot faraona kapenes piramīdas iekšienē, bija saistīta ar ēģiptiešu kultu nekrofiliju. Pāreja no dzīves uz nāvi tika saistīta ar veselu rituālu rindu, starp kuriem bija mumifikācija un paradums novietot sarkofāgā daudz ceļojumam nepieciešamu priekšmetu. [Ne jau sarkofāgā, bet speciālā telpā! - t.p.] Valdniekiem ceļš uz debesīm bija nedaudz vieglāks, jo valdnieka dvēsele varēja pacelties līdz piramīdas virsotnei, kur tā satikās ar sauli jeb Amonu-Ra, ēģiptiešu teogonijas augstāko dievību, kas pavadīja viņu dvēseles uz viņu mūžīgā miera vietu.

Heopsa piramīda glabā sevī visas Senās Ēģiptes slepenās zināšanas un atrodas savam tūkstošu gadu vecumam pārsteidzoši labā stāvoklī, iespējams , tāpēc ka, kā stāsta tūristiem ēģiptiešu gidi, “laiks pieveic visu, taču Heopsa piramīda pieveic laiku”.

Pagaidām nav pārliecinošu skaidrojumu tam, kā senajiem ēģiptiešiem viena gadsimta laikā izdevās veikt lēcienu no māla, koka un salmu, visai necilu izmēru piramīdām līdz tik sarežģītai un iespaidīgai konstrukcijai. Nav skaidrs, kā viņiem izdevās nogādāt akmeņus uz būves vietu, jo viņi nepazina riteni, kā viņi izcirta no akmeņiem blokus, kā tos pacēla vairāk nekā simts metru augstumā un stingri nostiprināja tos,  ja viņiem nebija, ne ceļamkrānu, ne vinču. [Nu, tik nevarīgi jau ēģiptieši nebija! - t.p.] Un beidzot, kā viņiem izdevās izvietot trīs Gizas ielejas piramīdas tieši pēc tādiem pašiem leņķiem, kādos atrodas trīs galvenās zvaigznes Oriona zvaigznājā.

 Pasaules dvēsele.

Heopsa piramīda piesaistīja ļoti daudzu astronomu, ģeometru, parapsihologu, astrologu un, protams, arī visu sugu okultistu uzmanību, kuri pētīja tās proporcijas, iekšējās telpas, Zemes koordinātes un saistību ar debess spīdekļiem. Piramīda izrādījās, ne vien materiālās kultūras mākslas darbs, bet sava veida nekustīgs organisms, kas saviem apmeklētājiem rada neparastas psihiskas un fiziskas reakcijas un izdod noslēpumainas svārstības. Šīs parādības ir tikušas pētītas ar zinātniskajiem aparātiem un tās ir apliecinājuši cilvēki, kuriem piemīt neapšaubāmas ezoteriskas zināšanas. Ieejot iekštelpās, daži apmeklētāji sajūt elpas trūkumu, nelabumu vai pat zaudē samaņu. Zinātnieki pieraksta šīs reakcijas slēgtu telpu efektam un gaisa retinājumam, taču viņu pretinieki uzskata, ka nevienā citā vidē ar līdzīgu raksturojumu šie efekti neizpaužas tik krasi un neved pie dzirdes halucinācijām, tajā pat laikā eksistē daudzas liecības, ka Heopsa piramīdas galerijās ir dzirdamas dīvainas skaņas un necilvēciskas izcelsmes balsis.

Pirmais zinātnieks, kas ziņoja par lielās piramīdas pārdabisko spēku, bija franču arheologs Andrē de Bovī, kas atrada apbedīšanas kamerā kaķi, kas bija pilnīgi mumificējies dabiskā ceļā. Pētnieks paziņoja, ka eksperimenta dēļ viņš novietoja tajā pašā vietā citu tikko mirušu kaķi un pēc pāris nedēļām atrada to tieši tādā pat stāvoklī kā pirmo. Viņš atkārtoja eksperimentus ar citiem mugurkaulniekiem, tajā skaitā, zivīm un pārliecinājās, ka neskatoties uz telpas pastiprināto mitrumu, piramīda izgaroja kaut ko, kas pretojās organisko audu sadalīšanās procesam. Apmēram tādu pašu efektu var novērot ledājos un augstu kalnu virsotnēs. Pēc baumām, tieši tāds pat efekts ir novērots arī Meksikas Teotihuakanas piramīdā, ko varētu izskaidrot ar elektromagnētisko efektu, kas rodas piramīdveida konstrukcijās. Saskaņā ar šo teoriju, elektromagnētiskais lauks mijiedarbojas ar pazemes telūriskajām svārstībām un rada intensīvus viļņus, kas spēj ātri mumificēt mirušos ķermeņus.

Tā kā šie viļņi atbilst negatīvajai, zaļajai spektra krāsai, tās pirmatklājēji nosauca to par “zaļo staru”. Zinātnieki atklāja arī to, ka hieroglifu zīmēs var atrast pieminētu kaut kādu “zaļganu spēku”, bet tas runā par to, ka ēģiptiešu priesteri-demiurgi jau zināja par elektromagnētisma efekta eksistenci un varbūt pazina arī elektrību, kurai tika iedalīta vienīgi  mistiska loma. [Te jāatceras hipotēze par to, kā tika apgaismotas kapenes, kaut vai Karaļu ielejā, pilnīgi tumšas telpas ar zīmējumiem uz sienām, bet bez sodreju pēdām no lāpām vai citādas uguns, ko varēja lietot kapeņu apgleznotāji... - t.p.] Pirmo reizi par to sāka runāt pēc tam, kad virs tukša sarkofāga faraona kapenēs tika atklāta ietaise, kas atgādināja bišu stropu, kas sastāv no četrām daļām. Tika izteikts pieņēmums, ka tā ir spēcīga baterija, kas izstaro negatīvos zaļos viļņus.

Nopietni zinātnieki nekomentē šos faktus, uzskatot, ka šodien mēs varam apgalvot tikai to, ka senajiem ēģiptiešiem Heopsa piramīda bija vienlaikus templis, panteons, mumificēšanas darbnīca un observatorija. Tajā Zeme saistījās ar kosmosu, tajā notika mistiska pārdzimšana. Priesteri un astrologi to sauca par “pasaules dvēseli”.

[Pavisam Ēgiptē līdz 2008. gadam bija atklātas 138 piramīdas. Vecākā no tām ir Džosera piramīda, kas celta III dinastijas laikā. Heopsa piramīdu citā hieroglifu lasījumā sauc arī par Hufu piramīdu. Paši senie ēģiptieši piramīdas sauca par “mer”, vārds “piramīda” nāk no sengrieķu valodas - “piramis” - t.p.]