Drūmās atvadas
Fināla II sērija uz ekrāniem tiek solīta 2011. gada jūlijā. Taču neceriet, ka pat atvadas no desmit gadu veselai skatītāju paaudzei ieilgušās "laimīgās kinobērnības" noritēs tik vienkārši - ar grandiozu fināla filmu, kurā mūžīgi labais beidzot uzvarēs mūžīgi ļauno. Džoanas Roulingas romāns Harijs Poters un nāves dāvesti apjomīguma dēļ, protams, prasīja vismaz piecu stundu garu ekranizāciju, tādēļ filmu vienkārši sašķērēja uz pusēm. Bet. HP un ND - I ir bēru ceremonijas priekšspēle, turpretim grande finale būs vienīgā poteriānas filma ar oriģināliem 3D specefektiem, bet pārējām septiņām agrākajām filmām jau uz 2012. gadu tiek meistarots "specizdevums", kur šie trīsdimensiju triki tiks sacerēti no jauna.
Turklāt pati rakstniece darbaholiķe Roulinga, šķiet, nolēmusi no savas zelta govs izžmiegt pēdējo pilīti piena: tā tikai paviršam cilvēkam šķita, ka 2007. gadā ekskluzīvos septiņos eksemplāros rokrakstā Roulingas izdotā Dziedoņa Bīdla pasakas/The Tales of Beedle the Bard vai Harija Potera prīkvels (2008) ir rakstnieces mākslinieciskās kaprīzes - grāmatiņas nieciņi. Nekā nebija!
2009. gada nogalē Roulinga paziņoja, ka joprojām apsver ideju par poteriādes turpināšanu (uz šo ziņu gan filmaktieru trio Harijs - Daniels Redklifs, Hermione - Emma Votsone un Rons - Rūperts Grints solidāri un kategoriski iebrēcās - nē, nekad mūžā!) un ka tagad aktīvi izstrādā Potera sāgas enciklopēdiju, kurā tad nu pa plauktiem saklasificēs un sanumurēs visas fantastiskās būtnes, burvjus, magus un citus cilvēkveidīgos un necilvēcīgos mošķus. Cerams, entuziasmētajai rakstniecei biznesmenei un bagātākajai sievietei Anglijā Roulingai pietiks prāta, lai neatkārtotu asprātīgā ģēnija Horhes Luisa Borhesa pieredzi "dzīvo radību klasifikācijā", kura, kā zināms, beidzās ar šo smieklīgo sarakstu (citēju pēc Borhesa stāsta Džona Vilkinsa analītiskās valodas): "dzīvās būtnes sadalās sekojoši -- a) imperatora īpašums, b) iebalzamētie, c) pieradinātie, d) zīdītāji jeb puplaižas, e) sirēnas, f) pasaku radības, g) daži suņi, h) šajā klasifikācijā iekļautie, k) skraidelējoši kā ārprātīgie, j) nesaskaitāmie, k) ar smalku kamieļvilnas otiņu uzgleznotie, l) citi, m) ziedu trauku saplēsušie, n) iztālēm mušām līdzīgie". Bet, nē, protams, ka Roulingas sarakstā nebūs borhesiska absurda elementu - viss racionāli un izskaidrojami.
Prāta konstrukcija
Taču tieši šajā - racionalitātes un loģikas - aspektā slēpjas Džoanas Roulingas grāmatu un vēl jo vairāk filmu vājais, ievainojamais punkts. Viņas grāmatas atšķirībā no pasakām nav dzīvas, tās ir, jā, iespējams, ļoti izsmalcināta prāta radītas eklektiskas konstrukcijas. Jā, tajās iespējams sameklēt gan kulturoloģiskas atsauces uz britu XVIII-XIX gadsimta "audzināšanas romāniem", postmodernām paralēlēm par "ideālā varoņa" meklējumu tēmu, gan parodiju par strupceļa literatūru eksistenciālismu, gan pasakas subversiju (klasiskajās pasakās nokļuvušie varoņi tradicionāli visu "pasakaino pasauli" sajauc kājām vēkšpēdus, Roulingas varoņi Cūkkārpas skolā pakļaujas slēgtās mācību iestādes diktātam un tiek audzināti būt perfekti likumpaklausīgi pilsoņi), gan lingvistiskas rotaļas un vēl daudz ko citu, tikai ne sirsnīgu pasaciņu mazuļiem laba miega nodrošināšanai. Un, lai gan saprotama ir rakstnieces ideja "uzrakstīt romānu sāgu, kuras lasītāji augtu līdzi varoņiem", pēdējās divas grāmatas nudien ir detalizēti asiņains, drūms, bezcerīgs horrors/šausmene, ne pasaka. Varbūt, ka Roulinga radījusi jaunu žanru - bērnu romānu pieaugušajiem?
OK, globālās preses pārsvarā skābās atsauksmes par filmu (slavētas tiek divas trīs vizuāli efektīgas ainas un, tradicionāli, aktieru spēle) taču netraucēs miljoniem fanu doties uz HP - VII. Galu galā - līķis taču nevar palikt neaprakts.
http://diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_arhivs/harijs-poters-un-naves-davesti-pirma-dala
[Vēl dažas piezīmes.]
Dita Rietuma
Lai kaut ko iemīlētu tā kā Hariju Poteru, acīmredzot ir jābūt viņa vienaudzim un Roulingas teksti jāzina no galvas - tad garantēts gan emocionālās līdzdalības efekts, gan priekšrocība novērtēt, cik adekvāti "svētie raksti" ir pārlikti kustīgās bildēs. Tā kā nepiederu ne pie vieniem, ne otriem, jāatzīstas "grēkā" - mani šis literatūras fenomens dzen izmisumā. Savukārt filmas, ko poteriādē veido Deivids Jeitss, ir izdreijāti, tirgus pieprasīti produkti. Faniem patiks.
Normunds Naumanis
Es varētu likt vienu vai piecas zvaigznes, poteriādes fanu miljonus jelkāds vērtējums neapstādinās. Vien gribētos ielūkoties nākotnē un redzēt, kas no šiem septiņiem gigantomānisku specefektu un līdz banalitātei primitīva ilustratīvisma (kā dzīvas grāmatas bildes) opusiem būs palicis kinovēsturē. Varu derēt - nekas. Perfekts produkts vienreizējai lietošanai - kā salūta hlopuška.