Taču viss sākās tieši ar Hariju Poteru. Sākumā vēl nebija pat kādu laiku aktīvās Kurbijkurnes, galvenās HP fanu lapas. Es, diemžēl, nekad neesmu atšķīries par pārlieku pedantismu terminos, un man vienmēr licies, ka latviskojumi Roulingas romānos bija lieki: kāpēc kvidičs pārvērtās par kalambolu, magli par vientiešiem, tāpat arī varoņu uzvārdi utt. Taču Kurbijkurnes vadība strikti iestājās par to. Sūtīja man "draudu vēstules" norādot uz kļūdām, pat, ja es kaut kur biju kādu komatu aizmirsis. Protams, jāatzīmē, ka es tolaik arī slikti tulkoju tekstus no angļu valodas. Vispār man tas apnika, ka man aizrāda gandrīs 3 reizes jaunāks par mani... Tāpat jau bija jāpaiet zināmam laikam, lai pierādītu, ka arī ir daudzi pieaugušie, kuriem HP patīk un tas nav "perversi".

Taču rezultātā es atradu draugus LFFB un tagad esmu pārslēdzies uz šo biedrību. Arī ne bez problēmām, jo nebeidz beigties ķibeles ar mūsu mājas lapu. Arī biedrība ir zaudējusi kādreizējo kuplo biedru skaitu, profesionālo rakstnieķu (rakstnieču), izdevēju interesi un praktiski, bez jauniem spēkiem, cik tad ilgi mēs vēl vilksim uz tīru entuziasmu. Kas, protams, netrūkst, jo sastāda lielu manas dzīves daļu. Tāpēc beidzu ar cerībām uz nākotni. Kā saka, cerības mirst pēdējās...