Dzīvesgājums
Dzimis 1933. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 30. pamatskolā, Rīgas būvniecības tehnikumā, Rīgas Republikāniskajā neklātienes vidusskolā. 1968. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būves un automatizācijas fakultātes vakara nodaļu.
No 1962. līdz 1970. gadam Eniņš bija inženieris Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, no 1971. līdz 1991. gadam strādāja par inženieri Veselības aizsardzības ministrijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Kopš 1975. gada apsekoja Latvijas dabas pieminekļus. No 1991. līdz 1993. gadam bija Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības padomnieks, nodibināja atklāto sabiedrības fondu "Dabas retumu krātuve", 1998. gadā kļuva par fonda vadītāju.
1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās Eniņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu no Tautas kustības "Latvijai" saraksta. Saeimas sasaukuma laikā mainīja frakcijas. 2001. gadā kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta, tomēr netika ievēlēts. Par deputātu kļuva 2002. gadā. Vēlāk bija arī 9. Saeimas deputāts uz laiku, kamēr partijas biedrs pildīja ministra pienākumus.
Darbi
Eniņš ir apzinājis un aprakstījis vairāk nekā 900 dižkoku, Latvijas PSR laikā viņš panāca dižkoku spridzināšanas aizliegšanu. Viņš nodarbojās arī ar dižakmeņu, kultakmeņu, alu, pazemes ezeru pētīšanu, atklāja vairākus pilskalnus. Publicējis vairāk nekā 600 rakstu, ir vairāku grāmatu autors vai līdzautors.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Guntis_Eni%C5%86%C5%A1
Vienā no viņa agrīnām grāmatām ir pāris tēlojumu, ko mierīgi var pievienot fantāzijas žanram.
Koki mājas nepamet
Guntis Eniņš šajā grāmatā ir apkopojis ne tikai Latvijas dižos un svētos kokus, kas gadu gaitā kļuvuši tikai varenāki. Autors ir vērsis savu skatu arvien plašāk un dziļāk – līdz koku “sakņu saknēm”, cilvēkiem, kas nākotnē varenos kokus reiz ir ielaiduši savu māju pagalmā, kas kopuši kokus, uzlūkojuši, kā tie kļūst arvien augstāki un viedāki, vai bijuši spiesti tos pamest līdz ar dzimtajām mājām.
Nu arī tie slaveno vai mazāk zināmo, bet Latvijai nozīmīgo dzimtu pārstāvji, kas bija prom, atgriezušies pie dzimtajiem kokiem, kādreiz bijušajām mājām. Šī grāmata ir apliecinājums dabas un cilvēka mūžīgajai saiknei.
Nataļjas Kugajevskas vāka noformējums un dizains.