«Jaunais vilnis» - Kremļa elites un spiegu saiets
Divus gadu desmitus pēc tam, kad Latvija pasludinājusi neatkarību no PSRS, 2004.gadā pievienojusies Eiropas Savienībai un NATO, Krievijas ietekme Latvijā atkal aug, brīdina laikraksts. Vislabāk tas esot novērojams skaistajā kūrortpilsētā Jūrmalā - katru gadu Krievijas superbagātie tur pulcējas uz popa festivālu «Jaunais vilnis», kur notiekot tikšanās, socializēšanās un ballēšanās. «The Guardian» uzsver, ka galdiņš festivāla VIP sektorā maksā 25 000 britu mārciņu un nereti tiekot jokots, ka sanākušie Krievijas miljonāri rocībā pārspēj visu Latvijas budžetu.
«Jaunā viļņa» viesu vidū esot Putina Krievijas elite - oligarhi, deputāti, šovbiznesa darboņi un spiegi. «The Guardian» apraksta, kā pirms diviem gadiem Jūrmalā «piestājis» Romāns Abramovičs, lai pastaigātos Jūrmalas pludmalē. Vēl citu vasaru viesu vidū bija Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Akhmetovs, Krievijas miljardieris Mihails Fridmans. Pagājušajā gadā viesojies arī Krievijas ietekmīgās spiegu aģentūras FDD vadītāja vietnieks Vladimirs Proničevs un atbildīgais par Krievijas robežu sargāšanu.
Saskaņā ar žurnālista Leonīda Jākobsona teikto, Jūrmalā apgrozoties arī Krievijas mafija, - pagājušajā gadā, kopā ar 24 gadus veco draudzeni atgriežoties no pludmales, tika nošauts Krievijas uzņēmējs Nikolajs Krilovs. Pastāv viedoklis, ka viņš iesaistīts kontrabandā. Kā bieži šādos gadījumos, vainīgais nav noķerts, piebilst raksta autors.
2010.gadā uz Jūrmalu pārcēlās Krievijā par gangsteru uzskatītais Vjačeslavs Šestakovs. Tiek uzskatīts, ka viņš cieši saistīts ar pazīstamo mafijas darboni Aslanu Usojanu, pazīstamu arī kā vectēvu Hasanu, kurš tika nošauts pagājušajā nedēļā, kad pameta savu iecienīto Maskavas restorānu. Pagājušajā mēnesī Latvijas varas iestādes pasludināja Šestakovu par valstī un Eiropas Savienībā nevēlamu personu.
«Jūrmalā patiesībā nenotiek mūzikas festivāls. Jūs nedodaties uz Latviju, lai klausītos Krievijas popzvaigznes. To jūs varat darīt Krievijā.
Realitātē Jūrmalā notiek svarīga lieta - Krievijas mafija un Krievijas valdība atrodas kopā vienā vietā.
Viņi diskutē par kopīgām problēmām, globālām problēmām un to, kā caur Baltijas valstīm virzīt savu naudu,» saka Jākobsons.
Latvija kļūst promaskaviska - ļoti reāla iespēja
Žurnālists Jākobsons un citi ir pārliecināti, ka Kremļa mērķis Latvijā ir pamazām novirzīt valsti no prorietumnieciskās ass uz promaskavisko, un tas neesot vis tik neiespējami, kā varētu likties. «The Guardian» uzsver Ukrainas, Kirgizstānas un daļēji arī Gruzijas piemēru - valstis, kuras pēc neveiksmīgām revolūcijām būtībā atgriezušās Krievijas ģeopolitiskajā tvērienā.
Latvijā no Baltijas valstīm ir lielākā etnisko krievu proporcija - aptuveni 25% iedzīvotāju. Krievu kā primāro valodu lietojot 37% iedzīvotāju, kas ir lielākais šāds rādītājs Eiropas Savienībā.
Bet galvaspilsētu Rīgu droši varot uzskatīt par bilingvālu pilsētu.
Pie tam arvien vairāk pierādījumu liecinot par to, ka Latvija kļuvusi par vietu šaubīgai naudai no Krievijas. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija slavēja Latvija ekonomisko atlabšanu. Tomēr, kā raksta «The Guardian», Latvijas varasiestādes nav darījušas pietiekoši, lai novērstu to, ka Latvijas banku sistēma tiek izmantota sarežģītos ekonomiskos, finanšu, naudas atmazgāšanas un nodokļu krāpniecības noziegumos. Pēdējos mēnešos daudzi turīgi Krievijas pilsoņi pametuši ES finansiālo palīdzību lūgušo Kipru un savas kompānijas pārcēluši uz Latviju.
Puse no Latvijas aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtajām investīcijām nākušas no nerezidentiem, un to lielākā daļa dzīvo Krievijā un citās postpadomju valstīs, kā Ukraina, Kazahstāna un Turkmenistāna.
Par to, ka šāda paļaušanās uz naudu no ārpuses rada «sistemātiskas naudas atmazgāšanas risku», brīdinājis arī ASV Valsts departaments.
«Izskatās, ka Latvija ir pirmā vieta, kur vērsties naudas atmazgātājiem, lai dabūtu naudu Eiropas Savienībā. Tiklīdz nauda ir ES, var izmantot ES ciešo banku tīklu un naudu var pārvietot gluži viegli. Latvija ir viens no galvenajiem šādiem centriem. Tas ir vājais ķēdes posms,» saka «Global Witness» pārstāvis Toms Meins.
Latvija neredz bažām pamatu
Latvijas finanšu regulatori apgalvo, ka ieviesuši stingras regulas, lai naudas atmazgāšanu un aizdomīgas transakcijas apkarotu. Viņi saka, ka Latvijas lielā finanšu pakalpojumu joma nav vienīgā Eiropā, kas sadarbojas ar Krieviju. «Eiropas Savienība joprojām iegādājas gāzi no Krievijas. Mēs esam daļa no Rietumiem,» saka Latvijas banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.
Taču daudzi Latvijā redz pierādījumus Krievijas maigās varas politikai.
Žurnālista Jākobsona portāla darbība esot viņam radījusi ne mazums ienaidnieku. «The Guardian» atgādina, ka pagājušajā gadā viņam mājas kāpņutelpā tika uzbrukts un ar nazi sagriezta seja. Tiek uzsvērts, ka žurnālists publicējis epastus, kas it kā parāda, ka Krievijas ārējās izlūkošanas aģentūra 2009.gadā slepeni finansējusi tagadējā Rīgas mēra Nila Ušakova priekšvēlēšanu kampaņu. Ušakovs epastu autentiskumu nenoliedzot, taču policija žurnālistu divas dienas pratinājusi par iespējamo epastu zādzību.
«The Guardian» Ušakovu raksturo kā jaunu un enerģisku bijušo žurnālistu, etnisko krievu un piemin to, ka viņam ir nedalīts Latvijas etnisko krievu vēlētāju atbalsts. Laikraksts norāda: lai gan Latvijas skarbo taupības programmu slavē Starptautiskais Valūtas fonds, daudzus Latvijas iedzīvotājus tā no varas atgrūdusi, tāpēc populistiskajam Saskaņas Centram varētu būt būtiska loma arī nākamajās parlamenta vēlēšanās un valdošajā koalīcijā. Etniskie latvieši uz partijas uzplaukumu savukārt raugoties ar bažām, tā kā daudzi redz tās saistību ar Maskavas uzņēmējdarbību un politiskajām interesēm.
Vēl lielākas bažas izraisījis Saskaņas centra un Krievijas prezidenta Vladimira Putina partijas «Vienotā Krievija» parakstītais sadarbības līgums.
Tāpat tiek atgādināts, ka Latvija Latvijas pierobežā rīkojusi militārās mācības, savukārt ultranacionālais Krievijas domes deputāts Vladimirs Žirinovskis aicinājis anektēt no Latvijas pārsvarā etnisko krievu apdzīvotos austrumu reģionus.
ES diplomāti atzīst: Latvijā aktīvi darbojas Krievijas spiegi
Eiropas Savienības diplomāti apstiprina, ka Krievijas izlūkdienesti Latvijā darbojas ārkārtīgi aktīvi. «Viņi veiksmīgi Krievijas eliti iesaistījuši šajā valstī,» viens no viņiem saka «The Guardian».
Latvijas bijušais VDK aģents Boriss Karpičkovs, kurš patlaban mitinās Lielbritānijā, izteicās, ka Latvijas ģeopolitiskā atrašanās vieta kā tilts starp Krieviju un rietumiem padarījusi to par ideālu darbības vietu Krievijas spiegiem un kriminālām aktivitātēm. «Latvija ir triju Baltijas valstu centrā.
Krievijas drošības dienesti Latviju izmanto kā tramplīnu, lai savus cilvēkus iesūtītu Eiropā un ASV.
Krievijas spiegi ar Latvijas pasēm var nemanīti ceļot visā Eiropas Savienībā,» viņš saka.
Krievijas ierocis - krieviski rakstošā prese
Kremlis savu ietekmi Latvijā centies palielināt arī ar Latvijas krieviski rakstošās preses palīdzību. Anonīmai ofšoru kompānijai pieder daudzi laikraksti, un ir aizdomas, ka īstais īpašnieks ir ar Kremli saistīts uzņēmējs, - un visi tie Vladimiru Putinu atspoguļo labvēlīgā gaismā, raksta «The Guardian». Tāpat bieži skatīta tiekot prokremliskā Krievijas valsts televīzija. Pie tam Krievija Latvijas skolām pat piegādājusi mācību grāmatas, kur Latvijas pirmā okupācija attēlota kā atbrīvošana.
Latvijas banku sfēras darbonis, bijušais krievu valodas laikraksta īpašnieks un «Blackpool» īpašnieks Valērijs Belokoņs izteicies, ka Maskava nešaubīgi cenšas Latviju atgriezt tās ietekmes sfērā. «Diemžēl tā ir taisnība. Man ir bail no visa šī Krievijas kapitāla. Nauda ir ietekme. Latvija ir atvērta valsts. Es neesmu pret tūrismu vai uzņēmējdarbību. Bet mazās valsts briesmas ir tādas, ka mēs kļūstam atkarīgi no Krievijas. Mums sevi nešaubīgi ir jāaizstāv,» viņš saka.
Liela daļa īpašumu Jūrmalā pieder krieviem. «The Guardian» atgādina, ka īpašuma iegāde Latvijā īpašniekam ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļauju, un tas savukārt ļauj bez vīzām ceļot pa Eiropas Savienību. Dzeltenbaltā villā jūras krastā šeit dzīvo pat Krievijas vēstnieks Latvijā, piebilst raksta autors.