Viņiem ir zināma „specializācija”: cenšoties neradīt troksni, gremlini grauž un posta visu, ko vien var aizsniegt... Jebkurš no tiem viegli var sabojāt vissarežģītāko mehānismu. Viņi vienkārši ienīst jebkādu darbojošos tehniku!

Gremlina efekts pirmo reizi tika formulēts 1940.gadā angļu pilsētā Kastle-Bromvičā, kur atrodas koncerna „Vickers-Armstrongs” filiāle „Supermarine”, Lielbritānijas Karaliskajos gaisa karaspēkos dienējošais pilots Prūns pievērsa uzmanību tam, ka lidmašīnu-iznīcinātāju Spitfire-MK-II pārbaudes laikā atklājās neskaitāmi tehniski defekti, kurus nekādi nevarēja pieskaitīt parastiem ierindas bojājumiem vai nolietojumam. Sākotnēji darbam derīgā tehnika kādu nezināmu iemeslu dēļ pašā svarīgākajā brīdī pilnībā atteicās strādāt... Pilots par to publicēja aprakstu izdevumā „Royal Air Force Journal”. Saskaņā ar viņa viedokli, viena no nopietnākajām problēmām bija gremlina efekts, ar ko Gaisa spēkiem nācās saskarties frontē.

Detalizētāka fenomena izpēte parādīja, ka no ierindas iziet visnenozīmīgākās detaļas. Turklāt lai bojājumu salabotu, visbiežāk mehānismus nācās izjaukt līdz pēdējai skrūvītei. Beigās vienmēr izrādījās, ka problēma bijusi pavisam niecīga: tās novēršanai pietiktu tikai pievilkt uzgriezni vai notīrīt kontaktu...

Palīgi vai ienaidnieki?

Ja ticēt leģendām, gremlini ne vienmēr bijuši tik kaitīgi. Seno hroniku lapās pieminēti laiki, kad mazās un jautrās būtnes palīdzējušas cilvēkiem ātri izgatavot instrumentus un veikli izlabot visnopietnākos bojājumus. Viņu mīļākā izklaide bijusi skudru pūžņu un putnu ligzdo postīšana. Sevišķu prieku viņiem sagādājusi bebru dambju nojaukšana.

Taču vēlāk gremlini pamanījuši, ka cilvēki viņu palīdzību nenovērtē. Vēl jo vairāk – cilvēki ar laiku pārstājuši neredzamajiem palīgiem pateikties par darbu un godkārīgi piesavinājušies visus nopelnus sev. Tas mazos radījumus tik ļoti sadusmojis, ka savas prasmes, dabas un tehnikas zināšanas viņi sākuši izmantot posta darbu strādāšanai.

Tieši kad gremlini nolēmuši pārcelties uz pilsētām, precīzi nav noteikts. Tomēr ir aizdomas, ka viņu migrāciju no mežiem un laukiem uz fabrikām un rūpnīcām veicinājis Pirmais pasaules karš. Milzīga daudzuma mehānismu un sadzīves tehnikas parādīšanās mazajiem radījumiem bija īsta svētība, bet nopietna problēma cilvēkiem.

Gremlini dod priekšroku nedzīvām lietām. Viņi dievina dažādu sadzīves tehniku, automobiļus un rūpnīcu iekārtas. Jebkura gremlina sapņu priekšmets ir personālais dators. Saskaņā ar „speciālistu” apgalvojumu, nav tāda datora, kurā šīs radības nebūtu padzīvojušas. Tiek pieņemts, ka uz katriem simts gigabaitiem pienākas kā minimums divi šādi nedarbnieki...

Tomēr pret cilvēkiem gremlini vairāk vai mazāk izturas pilnībā draudzīgi. Savas huligāniskās izdarības tie veic drīzāk no garlaicības un draiskulības, nevis no vēlēšanās kaitēt cilvēkiem. Neskatoties uz to, daudzi gremlinus sāk pārlieku bārt, vainot tos visās savās nelaimēs. Vēl jo vairāk, daži, turot delverus aizdomās par savu nedienu vaininiekiem, sāk nelaimīgos radījumus burtiski medīt, tādējādi nodarot viņiem nopietnu pārestību. Savukārt aizvainotais gremlins noteikti mēģinās atriebties. Pret gremliniem vērsta neuzmanīga vārda vai rīcības dēļ jūsu dzīve vienā sekundē var pārvērsties īstā murgā.

Kā sadraudzēties ar gremliniem?

Tomēr gremlinu radīto bīstamības līmeni nedrīkst pārspīlēt. Par ar šādiem kaitīgiem radījumiem iespējams atrast kopīgu valodu.

Sākumā mēģiniet noteikt, kādu priekšmetu jūsu jaunais „iemītnieks” savām izklaidēm nolūkojis. Gremlini visbiežāk bojā lietas, kuras cilvēki saviem spēkiem nespēj salabot. Piemēram, ja jūs labi pārziniet automašīnas, viņš ķersies pie jūsu televizora. Ja jūs esat veļas mazgājamo mašīnu meistars, gremlins jums nodrošinās nepatikšanas ar ledusskapi, utt.

Dažreiz gremlins var izrādīt selektivitāti. Piemēram, viņš izjūt sevišķu tieksmi pret noteiktas konstrukcijas vai markas lietām. Tātad, ja jūs iegādāsieties citas markas televizoru, palaidnim tas var izrādīties neinteresants, un viņš mierīgi atstās jūsu māju.

Ja gremlins attiecībā uz jūsu īpašumu neizrādīs īpašu selektivitāti, viņš bojās visu, bet nedaudz. Tādos gadījumos speciālisti iesaka divas kaitniecisko radījumu apkarošanas metodes.

Pirmā – iegādāties vai sameklēt mājās jeb vasarnīcā „rotaļlietu” jūsu „viesim”. Vecas mantas viņus gluži vai pievelk. Piemēram, ja jums mājās ir vecum veca šujmašīna, gremlins to nekādā gadījumā neatstās bez uzmanības. Nolieciet to pieliekamajā, sienas skapī vai antresolā – vispār jebkurā nomaļā un siltā vietā. Nebrīnieties pēc tam, ja no turienes dzirdēsiet noslēpumainu čaboņu... Gremlins tur izjauc un saliek savu jauno „rotaļlietu”.

Starp citu, ja jūs izmantojas kādu vecu mehānismu, tiklīdz gremlins to pamanīs, tas pastāvīgi sāks bojāties... Gremlins nevienam neļauj spēlēties ar saviem iemīļotajiem priekšmetiem.

Otra atbrīvošanās no palaidņa ir diezgan sarežģīta. Jāpārtrauc ignorēt viņa klātbūtni. Speciālisti iesaka gremlinam dot vārdu un vienmēr viņu uzrunāt (tikai ne aizvainot vai bārt). Šie radījumi nepacieš savai personai pievērstu lieku uzmanību. Tādēļ nedarbnieks centīsies ātrāk pamest jūsu māju un sameklēt sev jaunu mitekli.

Gremlini reti apmetas dzīvokļos, dodot priekšroku fabrikām, dažādiem tuneļiem, pagrabiem un alām. Ja pie jums tomēr neredzamais „īrnieks” iemitinājies, noteikti centieties atrisināt konfliktu mierīgā ceļā.

Zināmi daudzi piemēri, kad ne tuvu ne miermīlīgie delveri devuši cilvēkiem labumu. Piemēram, kāds gremlins, pastāvīgi grabinot tējkannas vāku, palīdzēja fiziķim Džeimsam Vaitam izpētīt tvaika īpašības. Savukārt amerikāņu gremlinu nešpetnības palīdzēja Bendžaminam Franklinam eksperimentos ar elektrību.

Iespējams, ka arī jums mazie radījumi var izrādīties noderīgi. Ja cilvēce savā laikā būtu pienācīgi novērtējusi gremlinu ieguldījumu zinātnē, mūsu attiecību vēsture būtu virzījusies pa citu attīstības ceļu.