Pilnīga taisnība. Visdrīzākais tieši tāda doma būtu ienākusi arī Tolkina galvā. Gredzens bija rūpnieciskā tehnoloģija, kas iznīcināja zaļo zemi un piepildīja visu ar kroplīgām konstrukcijām un ķīmisko piesārņojumu.

Tolkins tomēr tādu interpretāciju pilnīgi noraida. "Gredzenu pavēlnieka" priekšvārdā viņš raksta:

Kas attiecas uz iekšējo vai apslēpto jēgu, autors to noraida vispār. Mana grāmata nav, ne alegoriska, ne mūsdienīga.

Un tomēr, noliedzot "Gredzenu pavēlnieka" alegoriskumu, Tolkins atzīst, ka triloģiju tomēr var skatīt Zemes konkrētās situācijas kontekstā. Savā vēstulē Ronai Birai [vai Ronam Biram] viņš, piemēram, raksta:

Ja man vajadzētu "piemērot teoriju" manam mītam vai kaut tikai Saurona gredzenam, es tad teiktu, ka tas bija mistisks veids, lai nodotu patiesību par "varu" (vai pareizāk sakot, "potenciālu"), kas, esot realizēta vai mehanizēta, tas ir, iemiesota konkrētā formā, lielākā vai mazākā mērā kļūst nekontrolējama.

Šajā rakstā es pacentīšos saprast, cik būtisks ir Tolkina teiktais mūsu realitātē, konkrēti: ko mums darīt ar tehnoloģijām, kas ir radītas, acīmredzot, mūsu bojā ejai? Vai mums pieņemt tādu pat lēmumu, ko pieņēma Elronda padome un iznīcināt tās? Vai arī mums jāseko Boromira ieteikumam un pamēģināt izmantot tās savām vajadzībām?
Zinātnieki saka, ka mēs stāvam uz sliekšņa tādiem atklājumiem, kas var dot mums varenību, kas daudzas reizes pārsniegtu Visvaras gredzena potenciālu, konkrēti: nanotehnoloģijas nozarēs, ģenētikā un robototenikā. Apzinoties briesmas, kas apslēptas šajās tehnoloģijās, daži zinātnieki, līdzīgi Bilam Džojam, kompānijas Sun Microsystems projektu pētniecības vadītājam, aicina vispār likvidēt šīs tehnoloģijas, vai pārtraukt censties tās radīt, jo tām ir tāds potenciāls, ka tās var iznīcināt visu cilvēci. Citi, piemēram, Ēriks Drekslers - zinātnieks, kas pirmais iesāka nanotehnoloģiju iespēju sistemātisku pētniecību - uzskata, ka šādu tehnoloģiju saprātīga izmantošana palīdzēs tikt vaļā no nabadzības, likvidēs slimības un dos pat nemirstību. Lai apskatītu šīs alternatīvas no "Gredzenu pavēlnieka" redzes punkta, mums jāuzzina vairāk par Gredzenu dabu un īpašībām.

VARAS GREDZENI.

Viduszemes Otrajā ērā elfu kalēji Selebrimbera (Kelebrimbera) vadībā izkala varas gredzenus. Paši svarīgākie no tiem tiek minēti dzejā, kas apraksta Saurona gredzenu. Trīs gredzeni - valdošiem elfiem, septiņi - rūķiem, deviņi - cilvēkiem, un viens - Melnajam Mordoras valdniekam. Viens gredzens, kas pakļaus visus.

Kaut arī elfu kalēji, lai izgatavotu savus gredzenus, izmantoja Saurona zināšanas, Elronds teica, ka Vilja, kas tika viņam, Nenja - Galadrielai un pats varenākais gredzens Narja, kas pieder Gendalfam, tika izkalti bez tiešas Saurona līdzdalības, jo viņš tiem nav pieskāries. Tieši tāpat, elfi nekad nav pieskārušies Saurona gredzenam. Taču Saurons piedalījās rūķu un cilvēku gredzenu kalšanā, rezultātā šie gredzeni ieguva savas graujošās īpašības pretstatā elfu gredzeniem.

Turklāt, gredzeni, ko radīja Saurons, tika veidoti tā, lai doto savam nēsātājam varu pār citiem, kas nebija raksturīgi elfu gredzeniem. Elronda vārdiem sakot, "ar to palīdzību nevar nogalēt un pievarēt, tie palīdz iepazīt pasauli, rada labo, aptur ļauno, kas rodas Viduszemes iedzīvotāju sirdīs." Šie centieni ir ļoti raksturīgi Viduszemes elfiem, tieši tas vija iemesls, kādēļ Pirmās ēras beigās elfi nolēma palikt šeit un neatgriezties uz Rietumiem.
Elfi bija Viduszemes galvenā dieva Iluvatara pirmās, radītās saprātīgās būtnes, tādēļ tos dažkārt dēvē par "pirmdzimtajiem". Cilvēki tika radīti nedaudz vēlāk, tādēļ to dzimtai piešķīra vārdu "Pa pēdām atnākušie". Pati galvenā atšķirība starp šīm abām rasēm ir mirstīgums: elfiem lemta nemirstība, cilvēki ir mirstīgi. Tolkins paskaidro:

Elfu liktenis ir nemirstība un mīlestība uz pasaules skaistumu, ar savu izsmalcinātības un pilnīguma izjūtu viņiem ir jāpalīdz pasaulei plaukt un eksistēt, kamēr eksistē viss, viņi nepamet šo pasauli pat "nogalināti", bet atgriežas. Kad atnāks pēcdzimušie, elfiem tos ir jāmāca, jārāda ceļš un "jānovīst", tajā pat laikā, kad pēcdzimušie attīstīsies un baudīs dzīvi, no kuras smeļas enerģiju, gan vieni, gan otri.

Nemirstība ir elfu nasta, jo dzīvojot Viduszemē, viņi paliek nemainīgi mainīgajā pasaulē. Visam, kas tiem ir dārgs, ir jāpazūd, pašus ieskaitot.

Viduszemes Pirmā ēra beidzas, kad tika sakauts pirmais ienaidnieks Morgots - un rietumu zemes kļuva izolētas. Elfiem, kas tolaik dzīvoja Viduszemē, dievi strikti ieteica braukt uz Tol Eressu, salu uz rietumiem no Viduszemes, netālu no Valinoras, elfu pirmdzimtenes. Taču daži elfi izvēlējās Viduszemi, jo gribēja "mieru, svētlaimi, gribēja saglabāt savas atmiņas par Rietumiem (savu pirmdzimteni Valinoru) un palikt parastā zemē, kur viņu augstāko būtņu autoritāte mežonīgo elfu, rūķu un cilvēku vidū būtu augstāka salīdzinājumā ar zemo pakāpi, kas gaidītu viņus Valinoras hierarhijā".

Palikušie elfi - sastingušie elfi - nolēma, ka labāk valdīt Viduszemē, nevis kalpot Valinorā. Taču viņi ļoti ilgojās pēc Rietumiem un Saurons nospēlēja uz šīm jūtām, lai pierunātu viņus radīt gredzenus.

Pirmajā ērā Saurons kļuva par galveno karavadoni un Morgota kalpu. Pēc tam, kad Morgots tika sakauts, valāri pavēlēja Sauronam doties uz tiesu Valinorā, taču viņš palika Viduszemē un drīz atkal "metās ļaunumā, jo stingri viņu bija sasaistījis kā savu kalpu Tumšais valdnieks." Mēģinot atgūt elfu uzticību, viņš izlikās godīgs un piedāvāja savas zināšanas, lai atjaunotu Viduszemi. Viņu neielaida Lindonā, Gilgelada un Elronda dzimtenē, jo viņi tam neuzticējās, kaut arī nepazina. Toties Eregiona elfi pārāk bija aizņemti ar sava stāvokļa uzlabošanu. Galu galā, viņi padevās Saurona aicinājumiem un iedvešanai, ka Gilgelads un Elronds nerūpējas par Viduszemes izaugsmi:

... elfi taču varētu pārvērst šo zemi tikpat ziedošu kā Tol Eressea un Valinora. Jūs taču negribējāt atgriezties uz turieni, tātad jūs mīlat Viduszemi. Arī es to mīlu. Tad pacentīsimies visi kopā pacelt klaiņojošās elfu tautas līdz tam zināšanu līmenim, kas atšķir aiz jūras dzīvojošos.

Tādām runām pretoties un necensties pārveidot Viduszemi par otru Valinoru Eregiona elfi nespēja. Viņi atļāva Sauronam atbraukt uz savu karalisti un iziet apmācību pie Eregiona juvelieriem: tā radās gredzeni.

Visu varas gredzenu galvenais efekts ir, skaidro Tolkins, - tie novērš vai palēnina novecošanas procesu ( tas ir, izmaiņas, kuras tu nožēlo). Tas lielā mērā atbilst elfu vēlmēm, saglabāt to, ko viņi vērtē un mīl. Turklāt, gredzens palielina tā nēsātāja dabiskos spēkus. Tapēc tos dēvē par brīnumainiem, taču paralēli tie rada ļaunumu un varaskāri.
Vislabāk redzams novecošanas pārtraukums Emrosa kalnā Lorienā, kad pie tā pienāk brālība:

Nogurušie glabātāji atgūlās zālē, tikai Frodo apbrīnas pilns vērās uz visām pusēm, nespējot, ne apgulties, ne pat pakustēties. Viņš vērās uz izzudušo pasauli... Viss šeit bija brīnišķīgs, apbrīnojams un lielisks.

Gredzena dziedinošais efekts strikti nošķir to no citām tehnoloģijām, ieskaitot Azimova industriālo simbolu, kas minēts raksta sākumā. Tādas tehnoloģijas bieži iznīcina lauku ainavu vai izsūc neatjaunojamos dabas resursus. Taču elfu tehnoloģijas tik vienkārši nevar vienādot ar industriālajām tehnoloģijām, tāpēc, ka gredzenu sākotnējā misija ir - saglābt un dziedināt. Industriālo tehnoloģiju mērķis ir ekonomēt laiku un darba spēku. Vienkārši sakot, Galveno gredzenu nevar salīdzināt ar atombumbu, tāpēc, ka tai arī nav Gredzena dziedinošo un aizsargājošo funkciju. Arī tādēļ ir jāieklausās Tolkina vārdos un jāskata "Gredzenu pavēlnieks" no tā spēka, ar kuru tiek apveltīti ārējie objekti un, kurš noteikti ir jebkuras tehnoloģijas neatņemama sastāvdaļa, bīstamības pozīcijām.

JAUNO TEHNOLOĢIJU BRIESMAS.

Dažas tehnoloģijas, pie kurām mēs pašlaik strādājam, nes mums nepārredzamas iespējas slimību ārstēšanā un dzīves ilguma pagarināšanā. Taču tās arī dos mums spēku iznīcināt Zemi un visus tās iemītniekus. Atšķirībā no atoma tehnoloģijas, ar tām var tikt galā arī neliela cilvēku grupa. Rezultātā, kā uzskata Bils Džojs, tās var novest pie vislielākajām katastrofām cilvēces vēsturē:

XXI gadsimta tehnoloģijām - ģenētikai, nanotehnoloģijai, robototehnikai - nav gandrīz nekā neiespējama un tās radīs miljardiem absolūti jaunu ļaunprātīgas izmantošanas iespēju un nelaimju. Pats šausmīgākais ir tas, ka visu to var veikt arī neliela ļaužu grupas. Tām nebūs vajadzīgi, ne īpaši apstākļi, ne kaut kādi grūti iegūstami materiāli. lai visu to paveiktu, būs vajadzīgas tikai konkrētas zināšanas.

Respektīvi, eksistē, ne tikai masu iznīcības ieroči, bet arī masu iznīcības zināšanas, turklāt to graujošais spēks ir daudzkārt lielāks zināšanu vieglās iegūšanas dēļ.
Domāju, ka nebūs pārspīlēts, sakot, ka mēs esam klāt neparasta ļaunuma uzplaukuma laikā, tā iespējas būs nesalīdzināmi lielākas, nekā tad, kad masu iznīcības ieroču būve bija pa spēkam tikai valstij ar ļoti attīstītu ekonomiku - tagad pat viens, vienīgs cilvēks var pretendēt uz pārsteidzošu un šausmīgu varu.

Kā Gredzeni šīs jaunās tehnoloģijas, viegli var nokļūt ne tajās rokās, un tā kā to potenciāls var tikt izmantots ļauniem mērķiem, tad Džojs uzskata, ka pats gudrākais būtu tās neattīstīt vispār. Tādēļ viņš ir par to, lai tiktu izvirzīti jebkādi aizliegumi šajās jomās. Ir lietas, no kuru zināšanas ir jāatturas vispār. Lai saprastu šo tehnoloģiju potenciālu , apskatīsim vienu no tām - nanotehnoloģiju - sīkāk.

Saskaņā ar kompānijas IBM Tomasa Dž. Vatsona pētniecības centra fizikas nodaļas vadītāja Tomasa Teisa sacīto, nanotehnoloģija ir "spēja projektēt un kontrolēt objektu būvi jebkurā līmenī: no atoma līdz molekulārajam." Atomu un molekulu lielumu mēra nanometros - metra miljardajās daļiņās. Tātad, nanotehnoloģija ir mēģinājums konstruēt iekārtas, kas strādās tieši ar stomiem un molekulām, no kurām ir izgatavotas pašas. Šāds molekulārās inženierijas paveids ir, ne kas cits, kā dzīva organisma ikdienišķā darbība. Ribosomas mūsu šūnās izgatavo olbaltumvielas, izķerot no protoplazmas aminoskābes un savienojot tās garās ķēdītēs. Ēriks Drekslers pierāda, ka nekas mūs nekavē izgatavot mašīnu, kas strādātu pēc ribosomu principa. Tikai tā vietā, lai savienotu aminoskābes olbaltumvielā, tā kļūtu par universālu montētāju, kas spētu savienot jebkurus atomus un molekulas, lai radītu absolūti jebkādu organismu. Tā kā tā vai cita priekšmeta īpašības nosaka tā daba un atomu klasifikācija, tad universālie montētāji bež šaubām spētu radīt visu , ko fiziski ir iespējams radīt. Drekslers paskaidro:

Montētājs ļaus savienot atomus praktiski jebkādā kārtībā un mēs varēsim radīt visu, ko vien spēsim iedomāties, protams, dabas likumu robežās. Tajā skaitā, mēs varēsim radīt arī vēl efektīgākus montētājus... Ar šiem montētājiem mēs varēsim pārveidot mūsu pasauli vai arī iznīcināt to.

Elfi radīja Gredzenus, lai pārveidotu pasauli. Nanotehnoloģija mums sola to pašu.
Universālie montētāji pārvērstu filmas "Zvaigžņu ceļš" ideju par pašatjaunojošām šūnām realitātē. Teorētiski mēs varētu ielādēt montētājā-replikatorā jebkura objekta parametrus, ja mums būtu vajadzīgais nepieciešamo īpašību atomu daudzums, tad replikators vajadzīgo objektu arī spētu radīt. Piemēram, ja vien mums pietiktu oglekļa, tas varētu radīt jebkura izmēra dimantu. Taču replikators varētu radīt, ne tikai nedzīvus priekšmetus. Tas varētu izgatavot jebkuru iedomājamu objektu, dzīvu vai nedzīvu, ar jūtām vai bez. Tādā veidā, pēc šāda universāla montētāja radīšanas arī ģēnu inženierijas un robototehnikas iespējas pieaugtu daudzas reizes.

Nanotehnoloģija, tāpat kā Gredzenu radīšana, apsola iznīcināt nabadzību, slimības un novecošanu. Iespēja sintezēt jebkuru lietu ļaus visiem dzīvot neierobežotā greznumā. Bet iespēja manipulēt atomu un molekulu līmenī ļaus cīnīties ar visām ķermeņa nepilnībām. Ievainojumi un novecošana ir šūnu traumu sekas, kas savukārt rodas no atomu un molekulu nobīdes. Pareizi uzbūvēts montētājs var atjaunot bojātās šūnas, atgriezt nobīdītos atomus un molekulas savas vietās. Tiklīdz tiks radītas šūnu atjaunošanas mašīnas, novecošanas problēmas izzudīs. Drekslera vārdiem sakot:

ar šūnu atjaunošanas mašīnu... dzīves ilguma potenciāls būs bezgalīgs. Varēs remontēt šūnas, saglabāt to struktūras īpatnības, nomainīt bojātās šūnas.

Arī gredzeni pagarināja savu nēsātāju dzīves, taču šīm dzīvēm nebija morāla piepildījuma. Piemēram, Bilbo saruna ar Gendalfu:

- Esmu palicis vecs, Gendalf. It kā ne visai, taču kauli sāp. Neko teikt: "Labi saglabājies!" - viņš nosprauslojās. - Tu saproti, esmu kļuvis tik vārgs kā sviests uz skopuļa maizes.

Vai šis nogurums bija radies no mākslīgi pagarinātās dzīves, vai arī vainīgs bija pats gredzens, - to rādīs laiks.

Bez tam, Gredzeni var palielināt savu īpašnieku spējas un visi gredzeni, izņemot elfu, ļauj saviem nēsātājiem kļūt neredzamiem. Zīmīga detaļa: ASV valsts valdība nupat ir iedalījusi Masačūsetas tehnoloģiskajam institūtam 50 miljonus dolāru, lai izvērstu uz nanotehnoloģijas bāzes veidotu materiālu ražošanu tieši ar šādām īpašībām. Nupat kā radītā Kara nanotehnoloģijas institūta mērķis - "radīt supervieglu materiālu, no kura varētu šūt kājnieku formu un aprīkojumu, kam būtu antibiotiskas un pretindes īpašības, kas ļautu karavīrus aizsargāt pret bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem". Taču nanotehnoloģijas var radīt, ne tikai ekipējumu, kas būtu stiprāks par mitrilu, tās var dot savam īpašniekam arī superspējas. Institūta direktors Neds Tomass aicina mūs iedomāties "pretinieka psiholoģisko šoku, kas sastop neredzamu kareivju vienību, labi aizsargātus un pārcilvēcīgām spējām apveltītus, piemēram, spējīgus pārlekt sešus metrus augstai sienai."
Nanotehnoloģijas palīdzētu radīt arī tādu neredzamu apmetni, kā mašīnas pārsegs Bonda filmā "Mirsti, bet ne tagad".

Tāds pārsegs būtu "noausts no reāliem organiskajiem polimēriem tā, lai izmainītu gaismas atstarošanos mehāniskas iedarbes rezultātā vai elektrisko lauku iespaidā... kas sadarbībā ar mikromehāniskiem sensoriem atspoguļotu gaismu, kas nāk no otras puses, radot gandrīz neredzamības efektu tam, kam šis pārsegs būtu uzlikts." Tādā veidā mēs varam teikt, ka Gredzeniem ir tādas pat īpašības kā nanotehnoloģijai.

Taču, lai cik lielas arī nebūtu nanotehnoloģijas iespējas, nav mazāks arī risks, to pielietojot. Vispirms, tā apdraud cilvēku, augu un dzīvnieku dzīvi. Universālie montētāji ir spējīgi atražot sevi. [ piemēram, nav efektīgi papriekš saražot miljoniem šādu montētāju, lai paveiktu ko lielu; pietiek izveidot dažus, lai tie paši savairojas un tad paveic darbu.- ila piezīme.] Taču pašatražojošs montētājs ir bīstamāks par jebkuru vīrusu vai baktēriju, tie spēj iznīcināt dzīvību uz Zemes dažu dienu laikā. Drekslers apraksta dažas briesmas, kas apslēptas pašatražojošos montētājos:

"Augi", kuriem ir "lapas", kas ir tik pat efektīgas kā saules baterijas var pilnīgi izstumt īstos augus, piepildot biosfēru ar neēdamām lapām. Superisturīga visēdāja "baktērija" izspiedīs īstās baktērijas. Tās var savairoties kā ziedputekšņi, atjaunoties neiedomājamā ātrumā, pārvēršot biosfēru putekļos.

Tāds notikumu scenārijs vairāk ir pazīstams ar nosaukumu "pelēkā putriņa", jo palikuši bez kontroles montētāji var pārvērst visu planētu pelēkā putrās, pašatjaunojošu nanobotu masā. [nanobots - vēl viens nosaukums montētājiem, saīsinājums no nanorobota - ZG piezīme.]

Visa dzīvā iznīcināšana - tikai viena no briesmām, kas apslēptas nanotehnoloģijās. Tā kā nav tādas matērijas, kas nebūtu pa spēkam montētājiem, tie var izveidot jebkuru ieroču veidu: bioloģisko, ķīmisko, atomieročus. Ar vienu pašu ātrdarbīgu replikaoru jebkurš cilvēks spēs saražot pietiekoši daudz enerģijas, lai iznīcinātu visu, ko viņš vēlas.

PROBLĒMAS RISINĀJUNA VARIANTI.

Ko var darīt, lai novērstu šīs katastrofas? Drekslers liek priekšā vairākas lietas. Pirmkārt, turēt replikatorus aiz laboratoriju necaurlaidīgajām sienām atklātā kosmosā. Otrkārt, iebūvēt replikatoros ierobežojumus, kas ļautu veikt tikai noteiktu operāciju skaitu. Pats trakākais risinājums - iznīcināt visus ierakstus par to, kā tika radīts pirmais replikators, lai neviens vairāk nespētu to radīt vēlreiz. Beidzot, mēs varm radīt nanobotus, kas iznīcinātu bīstamos replikatorus, līdzīgi kā baltie asinsķermenīši iznīcina bīstamas baktērijas un vīrusus.
Džojs uzskata, ka šie priekšlikumi ir naivi, jo tie esot neefektīgi. Turklāt, nanoboti - iznīcinātāji ir ne mazāk bīstami, jo kas iznīcinās tos? Tātad vienīgais ceļš, atteikties no šiem pētījumiem. Viņš raksta:

Tādā veidā, šīs spējas ir kaitīgas un nepieļaujamas. Es redzu vienīgo, reālo alternatīvu - atteikties no pētījumiem un ierobežot pārāk bīstamas tehnoloģijas un progresu atsevišķās zinību jomās.

Džojs pareģo, ka, ja mēs neapturēsim atsevišķu zinību jomu attīstību, tad sāksies tāda tehnoloģiju sacensība, kas būs daudz bīstamāka par kodolsacensību.
Nanotehnoloģiju, ģenētikas un robototehnikas pētījumu piespiedu pārtraukšana prasīs bezprecedenta kontroli. Tā kā šos pētījumus mierīgi var veikt kaut vai savrupmājas pagrabā, tad vienīgais līdzeklis, lai tos kontrolētu - dod valdībai neierobežotu
pārbaudes iespēju. Tas, protams, nozīmēs būtisku peronības brīvības un privātīpašuma neaizskaramības ierobežojumu. Džojs tomēr uzskata, ka labāk tā, nekā vēl lielāks ļaunums no šo tehnoloģiju izplatības.

Vai tā nebūs pārāk dārga cena - personības brīvība? Izskatās, ka Džoja ierosinājums ir tikpat nevēlams, kā Drekslera priekšlikums. Pat, ja valdībai izdotos uzstādīt videokameras katrā mājā, kā Orvela romānā "1984.", pilnīga kontrole tik un tā nav iespējama, jo šī tehnoloģija jau nav izstrādne atomenerģētikā, kas prasa milzu mehānismu centralizētu kontroli. Pat, ja pētījumus izdotos apturēt Amērikā, visu pasauli aptvert nebūtu iespējas. Vienkārši, ir valstis, kuras kontrolēt nav iespējams. Tās nepārtrauks savus pētījumus, ne Savienoto Valstu, ne ANO spiediena ietekmē. Bet, ja tās attīstīs savas tehnoloģijas ātrāk par mums, tad ASV un ANO vienkārši izzudīs.

Atsakoties no šīm tehnoloģijām mēs zaudētu arī priekšrocības, ko tās dod. Mēs nekad nespētu atrast vēl efektīgākus līdzekļus pret slimībām, nabadzību un novecošanu. Tik daudz labumu priekšā varētu atsacīties arī no hipotētiska ļaunuma.
Bez šaubām, šīs tehnoloģijas ir spējīgas mūs iznīcināt. Taču tādi pat draudi nāk arī no citām tehnoloģijām: piemēram kodola. Briesmas no tās ir vēl tepat, kodolkara iespējas nekur nav zudušas, briesmas ir mazākas, jo tehnoloģijas ir kļuvušas drošākas. sākumā likās, ka atomenerģija kļūs par galveno enerģijas iegūšanas veidu uz Zemes. Taču ilgā,
starptautiskā, plašā un nevalstiskā kustība par atomenerģijas ierobežošanu savu ir panākusi. Noteikumi atomenerģētikā ir kļuvuši daudz stingrāki.

Tehnoloģija nevar attīstīties šķirti no sabiedrības, tiklīdz sabiedrība iepazīs jauno tehnoloģiju, tā var parūpēties, lai tās izplatība nebūtu tik vispārēja, tā tas ir noticis ar atomenerģētiku. Viena no galvenajām "Gredzenu pavēlnieka" idejām ir tas, ka vēsturi viegli var izmainīt neparedzēti apstākļi un iepriekš nenosakāmas gribas izpausmes. Pat Saurons ar visu savu spiegu armiju nespēja paredzēt visas briesmas, ko viņam nesa Brālība. Bils Džojs ar savām ierobežotākajām iespējām nākotni var iztēloties tik pat aptuveni.
Viduszemes Trešajā ērā elfi nozaudēja gredzenu izkalšanas tehnoloģijas. Tikai Saurons spēja izgatavot jaunus gredzenus. Visvaras gredzena iznīcināšana garantēja, ka jaunu gredzenu vairs nebūs. Šī situācija kardināli atšķiras no mūsējās. Zināšanas par nanotehnoloģiju, gēnu inženieriju un robototehniku ir izplatījušās pa visu Zemeslodi. Dažu laboratoriju slēgšana var nobremzēt, bet ne izbeigt šo tehnoloģiju attīstību. Situācija ir ļoti tāla no tās, kas valda Viduszemē. Ja varas gredzenus, spētu izgatavot, ne tikai Saurons, bet arī citi naidnieki, vai Elronda padome balsotu par Gredzena iznīcināšanu? Ja tos spētu izgatavot, gan rūķi, gan cilvēki, gan hobiti, izstrādājot savas tehnoloģijas, vai elfi uzdrīkstētos likvidēt Gredzenu? Iespējams. Tomēr, sākumā viņi censtos, atņemt Gredenam saikni ar Sauronu, lai atstājot tā spēku, izmantotu to labiem darbiem.

No grāmatas The Lord of the Rings and Philosophy

by Bassham, Gregory.