Uz šo jautājumu vienkāršā un neparasti aizraujošā veidā atbild slaveni fiziķi un ģenētiķi, matemātiķi un kibernētiķi, biologi un psihologi, kā arī speciālisti mākslīgā intelekta jomā.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/3995687/

2. Džona Brokmena redakcijā. Tas, kam mēs ticam, bet nevaram pierādīt. XXI gadsimta intelektuāļi par mūsdienu zinātni.

John Brockman. What We Believe but Cannot Prove: Today's Leading Thinkers on Science in the Age of Certainty

Pāri par simts vadošo pasaules intelektuāļu dalās ar savām, vēl nepārbaudītajām, pagaidām vēl  hipotēzēm, kas tuvākā nākotnē varētu kļūt priekš mums par acīmredzamu patiesību. Īsās esejās, kas veltītas visdažādākajām tēmām – apziņai, evolūcijai, ārpus Zemes dzīvības formām, cilvēces nākotnei, Visuma liktenim – autori liek priekšā negaidītas, kaismīgas, dažreiz ekscentriskas, taču vienmēr domāt liekošas idejas, kas saistītas ar viņu zinātnes nozarēm.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/6095488/

3. Loisa Louri. Dodošais.

Lois Lowry. The Giver

«Dodošais» ir viena no pašām zīmīgākajām bērnu grāmatām pēdējos divdesmit gados. Uzrakstīts antiutopijas žanrā, romāns vislabāk atbild uz jautājumiem, ko uzdod paši galvenie pasaules iekārtojuma kritiķi — pusaudži.

Lūk, ko par šo grāmatu raksta pati Loisa Louri: «Es izdarīju tā, lai Džonasa mājīgā un drošā pasaule iepatiktos lasītājam. Es izmetu no tās visu, ko nemīlēju pati: vardarbību, nabadzību, aizspriedumus un netaisnību. Visi mani varoņi ir pieklājīgi un labvēlīgi — man cilvēkos tā patīk šīs īpašības. Brīnišķīga pasaule! Šajā pasaulē pat nevajag pašam mazgāt savus traukus. Ak, kā man gribētos palikt šajā pasaulē!» Taču ideālu pasauli realā dzīvē nav iespējams uzbūvēt, tāpēc galvenā varoņa, parasta pusaudža priekšā rakstniece noliek izvēli: palikt šajā ideālajā pasaulē vai atteikties no tās, lai izglābtu sevī to, ko viņš, par spīti aizliegumiem, ir paspējis iemīlēt.

Atšķirībā no Džordža Orvela, Jevgeņija Zamjatina vai pusaudžiem domātās Žana-Kloda Murlevas antiutopijas te nenotiek ārēja cīņa un nav vardarbības. Visi atklājumi un visa cīņa notiek Džonasa iekšējā pasaulē. Tomēr, grāmatas sižets, ar tās negaidītajiem pagriezieniem un nesaudzīgajām detaļām, tur lasītāju saspringumā un lauž ierastos stereotipus.

Tūlīt pēc izdošanas 1993. gadā romāns izsauca milzums strīdus. «Dodošais» pat iekļuva grāmatu sarakstā, kuras vecāku grupas centās aizliegt: viņi uzskatīja, ka ar jauno lasītāju nevar runāt par tādām nopietnām tēmām. Taču, neskatoties uz kritiku, grāmata tika iekļauta Amerikas skolu vidējo klašu skolas programmās, ieguva daudz prestižu balvu, ieskaitot Ņuberijas medaļu, ko pasniedz Amerikas bibliotēku asociācija. Pašlaik tās kopējā tirāža sastāda 5,5 miljonus eksemplārus.

Astoņpadsmit gadu laikā, kas pagājuši no pirmās publikācijas, «Dodošais» pilnīgi pelnīti ir iekļuvis to grāmatu vidū, kas noteikti ir jāizlasa. Romāns, kas sarakstīts bērnu literatūrā retajā antiutopijas žanrā, burtiski atbild uz neizteiktajiem, taču no tā pusaudžiem ne mazāk asajiem jautājumiem. Kāpēc pasaulē ir tik daudz nežēlības un sāpju? Kāpēc dažreiz ir tik grūti atšķirt labo no ļaunā? Kas notiks, ja iekārtos pasauli «pēc taisnības», novēršot visas atšķirības starp cilvēkiem?

http://www.labirint.ru/books/280427/

4. Dēvids Ouens. Slimības vēsture.

David Owen. In Sickness and in Power: Illness in Heads of Goverment During the Last 100 Yearss

Pazīstamais britu politiķis, pagātnē Lielbritānijas ārlietu ministrs aplūko saikni starp pasaules līderu veselības stāvokli un viņu politiku, izmantojot piemērus no pēdējo 100 gadu vēstures.

Īpaša uzmanība tiek veltīta tam, kādu zīmogu vara uzspiež uz politiķa personību, nereti novedot pie tā saucamā        hibris-sindroma rašanās (The Hubris Syndrome), tas ir, pie pašpārliecinātības sindroma.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/6118230/

5. Ferdinands Osendovskis. Ļeņins.

Ferdynand Antoni Ossendowski. Lenin

Ferdinanda Osendovska grāmata “Ļeņins” krievu valodā tiek publicēta pirmo reizi. Poļu revolucionārs un rakstnieks, kas personīgi labi pazina, pasaules proletariāta vadoni, to sarakstīja jau 1928. gadā, sīki izpētot Vladimira Ļeņina dzīvi, darbību un cilvēcisko būtību. Šis unikālais pētījums ir viena no pirmajām aktīva Krievijas revolucionārās kustības dalībnieka liecībām. Savā laikā grāmata “Ļeņins” izsauca lasītājos šoku. [Te nu ir jāpaskaidro, kāpēc... Labi pazīstot Ļeņinu, autors dod viņam šādu raksturojumu: ļoti mērķtiecīgs cilvēks, taču šim mērķim viņš ziedo visu savu dzīvi. Ļeņins atsakās no personīgās dzīves, no ģimenes, no mīlestības, no darba, vispār no visa, lai tikai sasniegtu iecerētu, pārveidotu Krieviju par sociālistisku valsti. Viņš neizvēlas paņēmienus, kā to veikt. Viņam ir absolūti vienalga, kā to izdarīt. Tas ir jāizdara, bet visi, kas traucē – jāiznīcina, gan draugi, gan ienaidnieki. Tādā ziņā viņš ir absolūti amorāls cilvēks. Piemēram, attiecībā pret cara ģimeni, pēc viņa pavēles to apsargā cilvēki, kuriem stingri norādīts: briesmu gadījumā visus nogalināt. Kad Ļeņinam saka, vai nevajadzētu caru tiesāt, viņam nav tādu domu, tiesa tāpat būs tikai farss, taču, ja tiesā Nikolajs II pasaka ko tādu, kas viņu attaisno tautas acīs, un tad, publiski nogalināts, viņš vēl var kļūt par mocekli. Nekādā ziņā! Nav brīnums, ka grāmatu krieviski tulko tikai tagad. Autors 2. pasaules kara laikā cīnījās pilsoniskās Polijas spēku rindās, viņš nomirst pašā 1945. gada sākumā, viņa arhīvs tika iznīcināts. Kad padomju karaspēks ienāk Polijā, tūlīt pat ekshumē viņa līķi, Padomēm gribas pārliecināties, vai tiešām viņu nīstākais ienaidnieks ir miris. PTR laikā viņa vārds ir aizmirsts, tikai tagad rakstnieks atgriežas no aizmirstības. Spriežot pēc nosaukumiem, viņš daudz ir rakstījis bērniem un par ceļojumiem Āfrikā un citās “civilizācijas neskartās vietās”. Ne velti pasaulē viņš ieguvis slavu kā “XX gadsimta Robinsons Kruzo” – t.p.]

http://libriz.net/book/30037-lenin.html

http://pl.wikipedia.org/wiki/Ferdynand_Ossendowski

6. Jakobs Šprengers un Henrihs Krāmers (Institoris). Raganu veseris.

Jacob Sprenger, Heinrich Kramer. Malleus maleficarum: Maleficas & earum haeresim, ut phramea potentissima comterens et tres partes dioisus

Šī grāmata jau vairāk par 500 gadiem apbur lasītājus ar saviem negantajiem noslēpumiem un biedē ar drūmas fantāzijas mežonīgumu. Tā ir domāta tiem, kas tic baismiem pareģojumiem, mistiskiem lāstiem un slepenām likteņa zīmēm. “Raganu veseris” ir Viduslaiku vācu inkvizitoru Jakoba Šprengera un Henriha Krāmera, kas pazīstams arī kā Institoris, traktāts – pati slavenākā rokasgrāmata, lai “medītu raganas”. Grāmata kļuva par kulmināciju ilgajai sacerējumu tradīcijai par raganām un burvjiem, kas satur instrukcijas par to, kā veikt raganu prāvas.

http://krotov.info/acts/15/3/molot00.html

Skat;it arī rakstu par šo tēmu:

http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/415/

7. Deivs Goldbergs, Džefs Blomkvists. Visums. Ekspluatācijas rokasgrāmata jeb Kā izdzīvot starp melnajiem caurumiem, laika paradoksiem un kvantu nenoteiktībām.

Dave Goldberg and Jeff Blomquist. A User's Guide to the Universe

Šī grāmata ir ideāls ceļvedis pa pašiem svarīgākajiem un pašiem aizraujošākajiem mūsdienu fizikas jautājumiem: “Vai iespējams ceļot laikā?”, “Vai eksistē paralēlie Visumi?”, “Ja Visums izplešas, tad kur tas izplešas?”, “Kas notiks, ja paātrināsieties līdz gaismas ātrumam un paskatīsieties uz sevi spogulī?”, “Kāpēc ir vajadzīgi daļiņu kollaideri un kāpēc tiem ir jāstrādā nepārtraukti? Vai tad tajos bezgalīgi neatkārto vienus un tos pašus eksperimentus?” Humors, paradoksi, aizrautība un izklāsta vienkāršums ''so grāmatu novieto vienā plauktā ar G. Perelmana, S. Hokinga, B. Braisona un B. Grīna bestselleriem! 

http://www.ozon.ru/context/detail/id/4810698/

ب

8. Charles Hoy Fort. New Lands

“Nezināmā pionieris” Čārlzs Forts ir pirmais mūsdienu autors, kas nopietni sāka interesēties par parādībām, kuras pieņemts saukt par “anomālām”. Šī interese aptvēra tādas nozares kā ufoloģija, kriptozooloģija, parapsiholoģija – tas ir, visas tās parādības, ko noliedz oficiālā zinātne. Savāktie fakti – Forts bija savācis milzīgu datu bāzi no daudziem tūkstošiem kartiņu – kļuva par pamatu Neizskaidrojamā teorijai, kuru piedāvāja “Liesmainais Čārlijs” (tā Fortu sauca laikabiedri). Par Forta vētraino enerģiju un viņa spīdošajiem paradoksiem sajūsminājās tādi cilvēki, kā Teodors Draizers un Olivers V. Holmss, uz viņa pētījumiem atsaucās daudzos savos romānos slavenais Roberts E. Hainlains. Čārlza Forta grāmatas ir ideāla “barība” pētošam prātam.

http://obuk.ru/science/95418-prorok-s-luny-angel-s-venery-novye-zemli.html