Aizeks Azimovs. Fonds.
Divpadsmit tūkstošus gadu Galaktikas impērija ir neierobežoti valdījusi pār Visuma pasauli. Tagad tā mirst, un vienīgi Hari Seldons, revolucionārās psihovēstures zinātnes radītājs, spēj ieskatīties nākotnē – drūmā tumsības, barbarisma un karu laikmetā, kas turpināsies trīsdesmit tūkstošus gadu.
Lai saglabātu uzkrātās zināšanas un glābtu cilvēci, Seldons sapulcina ap sevi Impērijas gaišākos prātus – gan zinātniekus, gan pētniekus – un aizved tos uz nemīlīgu planētu pašā Galaktikas malā, lai radītu cerības bāku nākamajām paaudzēm. Šo svētnīcu viņš nosauc par Fondu.
Taču drīz plaukstošo Fondu apdraud savtīgi karavadoņi, kas uznirst norietošās Impērijas atplūdu vilnī. Cilvēces pēdējā cerība sastopas ar smagu izvēli: padoties barbariem un ļaut sevi apspiest vai stāties tiem pretī un iet bojā.
Romānu sērija “Fonds” ir slavenā zinātniskās fantastikas autora un bioķīmijas profesora Aizeka Azimova visievērojamākais darbs, kurš kopš pirmpublikācijas 1951. gadā piedzīvojis neskaitāmus atkārtotus izdevumus, tulkojumus gandrīz visās pasaules valodās, ietekmējis simtiem rakstnieku daiļradi un ieguvis prestižo Hugo balvu nominācijā “Visu laiku labākā fantastikas romānu sērija”.
Joprojām – septiņdesmit gadu pēc grāmatas pirmizdevuma – lasītājus fascinē Azimova idejas par virzieniem, kādos iespējams prognozēt cilvēces attīstību. Varbūt pašlaik mēs rakstnieka vīzijai esam daudz tuvāk nekā jebkad agrāk?
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/151201-fonds.html
Aizeks Azimovs. Fonds un impērija.
Izcilā psihovēsturnieka Hari Seldona vadībā, izmantojot planētas augsti attīstīto zinātni un tehnoloģiju, Fonds ir uzvarējis kareivīgo kaimiņu alkatību un barbarismu. Taču tagad tam jāstājas pretī Impērijai – Galaktikas ietekmīgākajam spēkam, kurš saglabājis varu pat agonijas krampjos. Godkārīgs ģenerālis, kurš apņēmies atjaunot Impērijas spožumu, pavērš plašo impērisko floti pret Fondu. Nu mazās zinātnieku un pētnieku planētas vienīgā cerība slēpjas Hari Seldona paredzējumos.
Tomēr pat Hari Seldons nebūtu spējis paredzēt ārkārtīgi neparastas būtnes dzimšanu. Tas ir mutants, vārdā Mūlis, kura spēks ir lielāks par neskaitāmu karakuģu varenību… Tas ir spēks, kas visstiprākās gribas cilvēku spēj pārvērst padevīgā vergā.
Romānu sērija “Fonds” ir slavenā zinātniskās fantastikas autora un bioķīmijas profesora Aizeka Azimova visievērojamākais darbs, kurš kopš pirmpublikācijas 1951. gadā piedzīvojis neskaitāmus atkārtotus izdevumus, tulkojumus gandrīz visās pasaules valodās, ietekmējis simtiem rakstnieku daiļradi un ieguvis prestižo Hugo balvu nominācijā “Visu laiku labākā fantastikas romānu sērija”.
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154413-fonds_un_imperija.html
Aizeks Azimovs. Otrais Fonds.
Pēc ilgas cīņas Fonds ir cietis sakāvi – to ir sagrāvis mutanta Mūļa neparastais psihes spēks. Tomēr klejo valodas, ka kaut kur eksistē Otrais Fonds, paslēpts Galaktikas pretējā galā un dibināts, lai saglabātu cilvēces zināšanas cauri garajiem barbarisma gadsimtiem. Pirmajā reizē Mūlim to neizdevās atrast – bet tagad viņš ir pārliecināts, ka zina tā atrašanās vietu. Fonda liktenis nonāk četrpadsmit gadus vecās Arkādijas Darellas rokās, un viņai nākas glabāt biedējošu noslēpumu. Kamēr zinātnieki gatavojas pēdējai cīņai ar Mūli, Pirmā Fonda izdzīvojušie censoņi sāk savus izmisīgos meklējumus. Arī viņi vēlas iznīcināt otro Fondu… pirms tas ir iznīcinājis viņus.
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/159277-otrais_fonds.html
Viktorija Eivjārda. Sarkanā karaliene.
Skolā mēs mācījāmies par pasauli pirms mūsējās, par eņģeļiem un dieviem, kas mita debesīs un mīloši valdīja pār pasauli. Daži saka, ka tās ir tikai leģendas, bet es tam neticu.
Dievi vēl aizvien valda pār mums.
Viņi ir nokāpuši no zvaigznēm uz zemes.
Bet viņi vairs nav labsirdīgi.
Mares Berovas pasaulē cilvēkus iedala pēc asiņu krāsas. Daļai asinis ir sarkanas, daļai – sudrabainas. Mare un viņas ģimene ir nabadzīgi sarkanļaudis, viņu liktenis ir kalpot elitei – sudrabļaudīm, kuru pārdabiskās spējas tos padara gandrīz vai par dieviem. Nejaušība aizved meiteni uz karaļa pili, tur Mare atklāj spējas, par kurām nebija pat nojautusi. Tikai... viņas asinis ir sarkanas.
Aizsākas nežēlīga spēle ar dzīvību un nāvi...
Jaunā amerikāņu rakstniece Viktorija Eivjārda savijusi krāšņu fantāzijas pasauli, kur uzticība un kaislība var saplosīt un vienīgais nenovēršamais ir nodevība.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/174536-sarkana_karaliene.html
Čaina Mjevils. Pilsēta un pilsēta
Bešelā – nelielā Austrumeiropas pilsētvalstī – tiek atrasta noslepkavota jauna sieviete. Īpaši smago noziegumu nodaļas vecākais inspektors Tjadors Borlū sākotnēji uzskata šo lietu par gluži parastu. Taču, uzsākot izmeklēšanu, atrastie pierādījumi atklāj neparastas un bīstamas sazvērestības. Borlū ir jādodas uz vienīgo pilsētu uz Zemes, kas ir tikpat savāda kā viņa dzimtene. Tā ir Bešelas līdziniece, konkurente un tuvā kaimiņiene – turīgā un rosīgā Ulkomas pilsētvalsts. Kopā ar ulkomiešu detektīvu Dhatu inspektors nonāk bīstamā pagrīdes pasaulē, kur aktīvi rosās dažādi nelegāli politiski grupējumi. Tur detektīvi pamazām atklāj mirušās sievietes noslēpumus un sāk nojaust patiesību, kas viņiem un viņu tuviniekiem var maksāt ko vairāk par dzīvību. Viņiem pretī stājas Bešelas un Ulkomas nāvējošās varas un arī tā daudz baisākā vara, kas mīt starp abām pilsētām. 'Pilsēta un pilsēta' ir kriminālromāns, kas atsauc atmiņā Franca Kafkas, Filipa K. Dika, Raimonda Čandlera un Džordža Orvela daiļradi; darbs, kas fantāzijas un kriminālromāna žanrus paceļ līdz galvu reibinošiem augstumiem. Par autoru: Čaina Mjēvils (China Miéville) ir angļu rakstnieks, politiskais aktīvists un akadēmiķis. Viņš bieži raksturo savu darbu kā dīvaino literatūru un pieskaita sevi rakstnieku kustībai, kas sevi dēvē 'Jauno dīvaino' literatūru (New Weird). Č. Mjēvila darbi ir ieguvuši visus prestižākos fantastikas un fantāzijas žanra apbalvojumus gan Lielbritānijā, gan Francijā, Vācijā, Japānā un citviet. Viņš arī ir viens no retajiem t.s. 'žanru literatūras' autoriem, kura darbi ir nominēti prestižām daiļliteratūras balvām.
Andžejs Sapkovskis. Likteņa zobens.
“Likteņa zobenam ir divi asmeņi… Viens no tiem esi tu.”
Tāpat kā grāmata “Pēdējā vēlēšanās”, arī “Likteņa zobens” ir pasaules slavu ieguvušā poļu fantāzijas meistara Andžeja Sapkovska (1948) tā sauktā Ragaņa cikla ievadījums – savstarpēji saistītu stāstu kopums, kurā mēs vēl pilnīgāk iepazīstam pirmās grāmatas varoņus – ragani, nezvēru nīdētāju Rīvijas Geraltu jeb Balto Vilku, skaisto, iecirtīgo burvi Jeneferu, apdāvināto, taču vientiesīgo bardu Ugunspuķi... Viņiem lemts kļūt par tumšās fantāzijas pasaules atslēgu turpmākajās cikla grāmatās.
Un atkal lasītājs, ļaudamies šķietami paredzamajam stāsta pavedienam, tiek ievilināts gluži negaidītā, bīstamā pasaulē, kurā viduslaiku un pasaku brūvējums ir kļuvis par fonu spēcīgiem un cilvēciski pretrunīgiem raksturiem, paradoksāliem sižeta pavērsieniem un pēkšņai apjausmai par esamības trauslumu, no kuras lasītājam kaklā neviļus sakāpj kamols.
Beidzot noskaidrojas, kas varoņi viens otram ir un kāpēc mazās, zaļacainās princeses Cirillas liktenis ir tik cieši saistīts ar Balto Vilku…
Tā ir augstas raudzes spoži uzrakstīta proza. Arī tad, ja to nevērtējam pēc fantāzijas žanra noteikumiem.
Tulkotājs Māris Salējs
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154451-liktena_zobens.html
Andžejs Sapkovskis. Pēdējā vēlēšanās. [Ieskats agrāk izdotā.]
Vēlāk runāja, ka šis cilvēks esot atnācis no ziemeļiem caur Virvju Vijēju vārtiem. Nepazīstamais nešķita vecs, taču viņa mati bija pilnīgi balti. Kad viņš noņēma savu apmetni, visi pamanīja, ka aiz pleciem pie jostas svešajam ir zobens. Tas nebija nekas neparasts, Vizimā gandrīz visi staigāja ar ieroci, taču neviens nenēsāja zobenu aiz pleciem gluži kā loku vai bultu maku. Nepazīstamais pilsētā bija ieradies karaļa uzsaukuma dēļ: trīs tūkstoši orenu balvā tam, kurš atburs strigu – Vizimas iemītnieku mocītāju. Tādi laiki pienākuši. Mežos agrāk vilki kauca, bet tagadiņ visāda draņķība savairojusies – kur vien kāju liec, visādi rēgi, strigas, pretīgi bobolaki, baziliski, velni, kaitētājas un slīcekļi. Parastas burvestības vai apses mieti te maz ko līdz. Te vajadzīgs amata pratējs. Bet atnācējs no tālās Rīvijas ir īstens lietpratējs. Tas ir raganis Geralts, zobena un maģijas meistars, mutants, kurš ieprogrammēts sargāt pasaulē morālo un bioloģisko līdzsvaru.
Sapkovska radītā pasaule vienlaikus ir skaista un baisa, brutāla un valdzinoša. “Pēdējā vēlēšanās” nebūt nav lasāmgrāmata maziem bērniem, drīzāk – lasītājam vecumā starp padsmit un simt gadiem. Vienkāršs fantāzijas mīļotājs, ievilināts mānīgi tradicionālā fantāzijas stāstu dekorācijā, piedzīvos ne vienu vien pārsteigumu, jo Sapkovskis vienlīdz meistarīgi uzbur gan drūmas, gan episkas epizodes, piešķir tām dzirkstoša, silta humora intonācijas – tikai tādēļ, lai vienubrīd šķietami banālu sižetu pēkšņi apgrieztu kājām gaisā un stāsts beigās iegūtu gluži vai filozofisku vispārinājumu. Stāstu cikls par Rīvijas Geraltu ir veidots kā pērļu virtene, kuru kopā satur viens caurviju stāsts. Tādēļ to var lasīt arī kā romānu.
Māris Salējs
Andžejs Sapkovskis ir visvairāk tulkotais poļu rakstnieks pasaulē pēc Staņislava Lema. Fantāzijas žanrā Sapkovskis debitēja 1986. gadā ar stāstu “Raganis”, kurš aizsāka stāstu ciklu par Rīvijas Geraltu – nezvēru nīdētāju. Sapkovska sāgu kritika ir atzinusi par 20. gadsimta nogales literāro fenomenu; ikviena sāgas grāmata atrodas bestselleru saraksta augšgalā. Sapkovska grāmatas ir izdotas gandrīz visās Eiropas valstīs un ASV; īpaši populāras tās ir Vācijā, Čehijā, Krievijā, Spānijā, Lietuvā un Ukrainā. Pēc “Ragaņa” cikla motīviem ir tapušas visā pasaulē slavenas datorspēles.
No poļu valodas tulkojis Māris Salējs.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/104293-pedeja_velesanas.html
Adrians Čajkovskis. Laika bērni
Adrians Čajkovksis ir populārs poļu izcelsmes angļu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks. Par romānu “Laika bērni” Čajkovskis ir saņēmis Artūra Klārka balvu – vienu no prestižākajiem fantastikas un fantāzijas žanra apbalvojumiem. Cilvēces pēdējie pārstāvji ir pametuši mirstošo Zemi, izmisīgi meklējot jaunas mājas izplatījumā starp zvaigznēm. Sekojot senču pēdās, viņi atklāj aizgājušo laiku lielāko dārgumu – teraformētu planētu, kas piemērota cilvēkiem. Bet jaunajā paradīzē ir arī savi noslēpumi... Daudzajos pamestības gados tās radītāju sētajām sēklām aizmetušies baisi augļi. Atnācējus negaida tīra un neskarta planēta. Tās jaunie pavēlnieki cilvēces pēdējo patvērumu ir pārvērtuši tās ļaunākajā murgā. Tagad divas attīstītas civilizācijas sastopas uz kara takas, un abām ir jāpārkāpj savu spēju robežas, lai izdzīvotu. Cilvēces liktenis karājas mata galā. Kas gan būs jaunās Zemes īstie saimnieki?
Adrians Čajkovksis ir populārs poļu izcelsmes angļu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks. Par romānu “Laika bērni” Čajkovskis ir saņēmis Artūra Klārka balvu – vienu no prestižākajiem fantastikas un fantāzijas žanra apbalvojumiem.
https://www.facebook.com/Prometejs/photos/rpp.367178253428910/1621802981299758/?type=3&theater
Marija Turtšaninova. Kuģis Naondel
Somijas zviedru rakstnieces Marijas Turtšaninovas fantāzijas triloģijas otrais romāns Kuģis Naondel. Sarkanā klostera hronikas stāsta par Pirmmāsām, kas dibināja Sarkano klosteri. Ar Pirmmāsām latviešu lasītāji jau iepazinušies lasot literatūras balvu “Finlandia” ieguvušo triloģijas pirmo grāmatu Marēsi.
Sarkanā klostera hronikas (2016). Romāna Kuģis Naondel darbība risinās laikā pirms Sarkanā klostera dibināšanas.
Pirmmāsas stāsta katra savu stāstu. Grāmata ievelk lasītāju biedējoši saspringtā vardarbības, nāves un brīvības virpulī.
No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane.
“Ohadinas krāšņajā pilī sievietēm atvēlēts tikai viens – paklausīt. Dažas atvestas šurp kā sagūstītas verdzenes, dažas – kā kalpones, dažas – kā sievas. Viņām visām jādara tas, ko saimnieks pavēl, jo viņš ir apveltīts ar nāvējošu spēku, slepenu varu. Taču arī sievietēm piemīt savs spēks. Viena ir dziedniece. Otrai ir vara pār sapņiem. Vēl cita ir karotāja. Kāda var redzēt nākamību. Savā zelta cietumā sievietes gaida. Viņas plāno. Viņas sapņo par patvērumu, drošu vietu, kur meitenes var būt brīvas. Brīdī, kad mēness mirdz sarkanā krāsā, viņas sagaidīs iespēju atreibties.... ”
Tulkojums tapis ar FILI – Finnish Literature Exchange atbalstu.
Par autori
Marija Turtšaninova (1977) pirmos mēģinājumus rakstniecībā ir aizsākusi piecu gadu vecumā, sacerot pasakas, viņa ir smalku, lirisku tekstu meistare. Iedvesmojoties no vēstures apvītiem fantāzijas stāstiem, viņa atklāj spēcīgu sieviešu raksturus. Rakstniece ir divkārtēja Zviedrijas Literatūras balvas laureāte, Astrīdas Lindgrēnas balvas nominante, par sērijas “Sarkanā klostera hronikas” pirmo grāmatu “Marēsi” saņēmusi Somijas Jauniešu literatūras galveno balvu Findlandia Junior 2014.
Romāns “Kuģis Naondel” tulkots vairāk nekā 20 valodās Eiropā, Amerikā un Āzijā.
http://virja.lv/product_info.php/cPath/25/products_id/10327
Pirmais romāns. Marija Turtšaninova. Marēsi.
Marēsi - Sarkanā klostera hronikas, Marija Turtšaninova (Maria Turtschaninoff), 203.lpp, no zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane, māksliniece Gita Treice.
Zviedrijā dzīvojošās somu rakstnieces Marijas Turtšaninovas fantāzijas žanra romāns “Marēsi” ir pirmais no trīs romānu triloģijas “Sarkanā klostera hronikas”.
Romāna sižets risinās izdomātā Mēnosas salā, kurā atrodas Sarkanais klosteris. Marēsi ir klostera iemītniece, kas tur ir nokļuvusi tāpat kā daudzas citas meitenes, bēgot no bada, vajāšanas vai kādas citas nelaimes. Sarkanajā klosterī valda ideāla matriarhāla sabiedrība ar brīvu atmosfēru, kas mudina iemītnieces pievērsties savu talantu attīstīšanai un zināšanu iegūšanai. Dzīvojot klosterī, iejūtoties tā ikdienā un valdošajā atmosfērā, romāna galvenā varone Maresī pirmoreiz dzīvē apzinās, ka viņas aicinājums ir zināšanu apguve un grāmatas.
Klostera mierīgā dzīve tiek pārtraukta un satricināta kādā pavasara rītā. Salā ierodas jauna meitene Jaī, kura bēg no sava tēva un glabā tumšus noslēpumus, kuri apdraud Sarkanā klostera pastāvēšanu.
Lai aizstāvētu klosteri un tā ideālo sabiedrību no draudošajām briesmām, visām klostera iemītniecēm ir jāapvienojas, tā aizstāvībai izmantojot savas zināšanas un prasmes, taču vislielākie pārbaudījumi un grūtības gaida tieši Marēsi.
Romāna sižetam īpašu noskaņu un šarmu piešķir klostera reliģiskā atmosfēra un fantastikas elementu mijiedarbe ar realitāti.
Grāmata ir izdota vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, ASV un Āzijā, kur tā ir guvusi popularitāti un lasītāju atzinību gan dēļ sava spraigā sižeta, gan raisītajām pārdomām par sievietes būtību. Grāmata ir ieguvusi neskaitāmas balvas un atzinības, 2014.gadā grāmata ieguva īpaši prestižo Somijas literatūras balvu kā labākā grāmata jauniešiem.
Marija Turtšaninova (1977) pirmos mēģinājumus rakstniecībā ir aizsākusi piecu gadu vecumā, sacerot pasakas.
Kā rakstniece Marija Turtšaninova debitē 2007.gadā ar fantastikas žanra stāstiem, atstājot ilggadējo žurnālistes karjeru. Starptautisko atzinību M.Turtšaninova ieguva 2014. gadā ar fantastikas žanra romānu “Marēsi”, kas ievada triloģiju “Sarkanā klostera hronikas”.
Saite uz raksnieces mājas lapu: www.mariaturtschaninoff.com
http://www.petergailis.lv/peter/index.php?route=product/product&product_id=584
Džastins Kronins. Spoguļu pilsēta. [Drīzumā.]
“Satriecošs fināls triloģijai, kas kļuvusi par vienu no lielākajiem sasniegumiem amerikāņu fantāzijas literatūrā.”
Stīvens Kings
Divpadsmit ir iznīcināti, ir beidzies briesmīgais, simts gadus ilgais tumsas valdīšanas laiks pēc visas līdzšinējās pasaules gala. Izdzīvojušie dodas ārā aiz sava patvēruma sienām, apņēmušies veidot jaunu civilizāciju un ar gaišu cerību raudzīdamies nākotnē.
Taču tālu mirušā metropolē gaida viņš. Entonijs Kārters. Nulle. Pirmais, Divpadsmit tēvs. Kārteru joprojām vajā sāpes, kas satrieca pīšļos viņa cilvēka dzīvi, spilgti deg pārtapšanas uzšķiltā naida liesma. Nulles niknums tiks dzēsts vien tad, kad viņš nogalinās Eimiju – cilvēces vienīgo cerību, Meiteni no Nekurienes – , kura dzimusi, lai stātos viņam pretī.
Vēl pēdējo reizi tumsa cīnīsies ar gaismu, un Eimija un viņas sabiedrotie uzzinās savu likteni...
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
Grāmata tiks izdota 2019. gada sākumā.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/139418-spogulu_pilseta.html
Iepriekšējās.
Džastins Kronins. Divpadsmit.
Amerikāņu rakstnieka Džastina Kronina (1962) bestsellera “Pāreja” (2010) turpinājums – postapokaliptiskais trilleris “Divpadsmit” – lasītāju aizved simt gadus tālā nākotnē.
Eimija un pārējie cīnās par cilvēces glābšanu, bet varoņi nezina, ka noteikumi ir mainījušies. Ienaidnieks ir pilnveidojies, ir radusies jauna, tumša vara, un tās nākotnes vīzija ir vēl šausminošāka par cilvēku izmiršanu. Lai Divpadsmit kristu, vienam no izdzīvotājiem būs jāsamaksā visaugstākā cena.
Pēcapokalipses laikmetā trīs vientuļnieki klīst visaptverošā un bīstamā haosā. Ārsti un grūtnieci Lailu ļaunuma un vīrusa apsēstā pasaule ir tik dziļi satricinājusi, ka sieviete turpina plānot sava bērna nākšanu pasaulē, kaut arī cilvēce viņai visapkārt izzūd. Kitridžs, pazīstams kā “Denveras pēdējais cietoksnis”, bija spiests pamest drošās pozīcijas, un nu ir ceļā. Viņš bēg no vīrusainajiem, apbruņots, tomēr viens, un labi zina, ka automašīnas bāku uzpildīt vairs nevarēs. Eiprila ir pusaudze, kura cenšas savu mazo brāli droši izvest cauri nāves draudiem un iznīcībai.
Viņi atskārtīs, ka nav pilnībā pamesti – un ka pat vistumšākajā naktī ir rodama cerība, ja tikai cilvēki apvieno spēkus.
“Kronina meistarīgās prozas valoda un sarežģītais sižets atdzīvina veselu pasauli. Romāna tēli ir gan varonīgi, gan trūkumu pilni. Te ir rodams iespaidīgs spēcīgu sieviešu raksturu skaits, stāsta plašais vēriens liek “Divpadsmit” salīdzināt ar tādiem episkiem darbiem kā Dž. R. R. Tolkīna “Gredzenu pavēlnieks” un S. Kinga “The Stand”. Tie lasītāji, kas pēc “Pārejas” izlasīšanas palika neziņā, turpinājumā radīs dažu labu atrisinājumu, bet sižeta pagriezieni un jauna notikumu attīstība visiem liks izmisīgi gaidīt trešo daļu.”
Eimija Hoseta, Library Journal
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/91218-divpadsmit.html
Džastins Kronins. Pāreja.
Episki vērienīgā apokalipses romāna „Pāreja” (The Passage) darbība aizsākas gandrīz mūsdienās – ļoti tuvā nākotnē. Lasītājs iepazīst neparastu meitenīti Eimiju, kuru atstājusi māte un kurai piemīt savādas spējas, un arī klasiskos varoņus un „nevaroņus” – FIB aģentus, zinātniekus, kas veic slepenus eksperimentus ar nezināmu, Bolīvijas džungļos atrastu vīrusu, un uz nāvi notiesātus noziedzniekus, kas, pašiem to neapjaušot, kļūst par bīstama medicīniska eksperimenta objektiem. Šis eksperiments līdz nepazīšanai pārvērš visu pasauli, un, izrādās, vienīgi Eimijai pēc turpat vai simt gadiem ir pa spēkam glābt izdzīvojušo kolonijas...
Šis darbs ir zinātniskā fantastika – tomēr ne tikai apokalipses un vīrusu mutāciju literatūras cienītājiem. Tas ir vīrišķīgi skarbs un emocionāli atturīgs romāns – tomēr ne tikai vīriešiem. Tā ir ļoti bieza grāmata, bet lai tas lasītāju nebiedē – šo romānu nav iespējams nolikt malā.
Džastins Kronins, romāna „Pāreja” autors, ir amerikāņu rakstnieks, kura izglītība un darbs ir cieši saistīts ar literatūras pasauli – viņš ir angļu literatūras profesors Raisas universitātē ASV. Jāatzīst, ka iecerētās triloģijas pirmo grāmatu „Pāreja” (2010) patiešām ir radījusi meistara spalva – jaušama gan lieliska izpratne un zināšanas par romāna rakstīšanas likumībām, gan arī neapšaubāms talants. Romāns ir ļoti augstu novērtēts literatūras kritiķu vidū, tas ir ieguvis vairākus prestižus apbalvojumus. Pašam rakstniekam vislielākā atzinība, iespējams, bija Stīvena Kinga zvans rīta raidījumā „Good Morning, America!”, kurā Džastins Kronins pēc romāna iznākšanas bija uzaicināts piedalīties. Pasaulslavenais (un visnotaļ pašpietiekamais) šausmu stāstu meistars piezvanīja uz studiju un izteica sajūsmas pilnus komplimentus Džastinam Kroninam. (Ne velti romāns „Pāreja” tiek salīdzināts ar paša Stīvena Kinga pasaulslaveno romānu The Stand.)
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/65922-pareja.html