Nosaukums:
Saite uz izdevēja mājaslapu- Mišela Peivere- Uguns sala
”Dievi un karotāji” otrā grāmata turpina pirmajā daļā aizsāktos notikumus. Šoreiz Hīlasam uzbrūk Vārnu vergu mednieki- viņu raktuvēm vajag strādniekus un viens neuzmanīgs Hīlasa solis viņu atsviež par vairākām jūdzēm tālāk no māsas iespējamās atrašanās vietas.
Salā, kuras dzīlēs ir izraktas dziļas šahtas, Hīlasam ar saviem jaunajiem kolēģiem- tādiem pašiem bēdubrāļiem kā viņš, jārok zaļais akmens, no kura vēlāk noslēpumainais kalējs taisa Vārnu ieročus.
Pirra izmēģinājusi visādus bēgšanas mēģinājumus no savas mātes pils, beidzot rod izdevību- ar vienas viltvārdes burves palīdzību viņa tiek ārā no pils. Tālāk gan mazliet ”aizgāja” ne pēc Pirras plāna, bet tam ir vienkāršs izskaidrojums- dievi un dievības te spēlē savu spēli un viņu plānos bija dabūt Pirru uz to salu, lai palīdzētu Hīlasam ar Postažu (lauvenīte) cīnīties pret Vārnām un nozagt viņu dunci, kas ir viņu varenības simbols.
Turpinājums ir tikpat aizraujošs kā pirmā daļa- viegli lasās un ar azartu var sekot visam notikumu virpulim. Jo notikumi te attīstās gandrīz vai katrā lappusē- izdzīvošana, izglābšanās, draudzība, uzticēšanās, nodevība, viltība… Liekas, ka šajās pārsimt lappusēs tam visam nebūs vietas. Bet nē- viss glīti sakārtots un salikts pa plauktiņiem.
Laikam atkārtošos- nemaz netraucē grāmatas mērķauditorijas vecums. Es pat teiktu, ka tā ir ļoti laba atelpa no kādas nopietnākas un smagākas literatūras. Tāda sirsnīga pasaka, kura izceļ pozitīvas dzīves vērtības un ar tām uzrunās savus lasītājus neatkarīgi no viņu vecuma.
Var izlasīt vienā vakarā. Mierīgi apdomāt un sasaistīt ar Dievi un karotāji pirmās grāmatas notikumiem. Un tad ļauties nākamās daļas gaidīšanai.
Grāmatas vērtējums: 8/10