Frank Herbert, ”Dune”., 1965.

Tulkojums latviešu valodā- Vilis Kasims

Par grāmatu–
Hercogs Leto Atreīds saņem pavēli no imperatora doties uz tuksnešu planētu Arrakisu, sauktu arī par Kāpu, lai pārraudzītu melanžas ieguvi. Šī ziņa nepatika baronam Harkonenam- iepriekšējam Kāpas saimniekam un hercoga Leto ienaidniekam. Viņš izplāno nodevību pret Atreīdu namu, bet viss neizdodas kā iecerēts- hercoga dēls Pauls un viņa māte izglābjas un, nonākot pie fremeniem, Pauls pieņem Muad’Diba vārdu un gatavojas atgūt savu planētu.

Par Kāpu es neko nezināju. Izņemot to, ka ir tāda laba grāmata, ka ir uzņemtas divas filmas- vienu uzņēma Deivids Linčs un tur filmējās Stings, bet otra iznāca 2021.gadā (ne vienu, ne otru tā arī neesmu redzējis). Bet galvenais, ko zināju- ka grāmata ir ļoti laba un man tā ir jāizlasa.
Uzreiz gan piebildīšu- grāmatas biezums ir mānīgs, jo lasās ātri un interese neatslābst ne mirkli. Tas tā, gadījumā, ja kāds sabīstas no teju 700 lappusēm.

Mani gan sabaidīja sākums- kā parasti fantastikas darbos, arī te sākumā ir grūti izrunājami personāži un vēl grūtāk atcerami planētu nosaukumi. Likās, ka būs stipri jāpiedomā, lai izsekotu kurš tagad ko saka vai dara, vai arī jātur špikeris degunpriekšā, bet drīz vien jau pieradu.
Ne par velti grāmata kļuvusi par sava žanra klasiku- stāsts, personāži, pasaules uzbūve, hierarhija, melanža, noslēpumi, reliģija, mistika,… tas viss ir tik krāšņs, tik meistarīgi savīts kopā, tik eleganti pasniegts lasītājam, ka vari pilnībā pārcelties uz Kāpu un izbaudīt gan tuksneša grūtības, gan jāšanu ar zemes tārpu, gan melanžu, gan … nu labi- ekvitērpu gan nevarēju galvā ietūcīt ar visu to pārstrādes programmu, bet tas jau neietekmē lasītprieku.
Interesanti tika attēlotas kaujas un dueļi. Ja pēdējie ir aprakstīti smalki un emocionāli, tad lielās kaujas bija vairāk tā kā pagātnes formā- tūlīt, tūlīt būs un… un sākas jauna nodaļa ar piebildi, ka kauja bija.

Par to stāsta baudāmo daļu ir skaidrs- tā ir izcila fantastika! Noteikti iesaku izlasīt.

Man vairāk radās jautājumi par starprindiņām. Es nezinu (saprotu, jālabojas un jāmeklē plašajā virtualitātē atbildes) vai tas ar nolūku, bet bija sajūta, ka grāmatā kaut kādu daļu aizņem islāms. Tas džihāds, zaļās lentas un vēl viena otra lieta lika par to domāt. Protams, stāstu tas nebojā, tik radās jautājumi.

Vēl viena piezīme- darbam ir sešdesmit gadi, bet, lasot nekas neliecināja, ka trūktu mobilie tālruņi, datori, čipi vai vēl kaut kas no pēdējo pārdesmit gadu moderniem jaunievedumiem.
Mierīgi varētu pieņemt, ka ”Kāpa” sarakstīta mūsdienās. Domāju, ka vēl pēc sešdesmit gadiem šo darbu varēs lasīt un arī tad tajā nebūs manāma tehnoloģiskā naftalīna smaka.

Visi mani ieteikumi klasikas, fantastikas, fantastikas klasikas un vienkārši labas literatūras cienītājiem- noteikti izlasiet! Grāmata ir izcila un vienīgā neērtība, ka līdz otrās grāmatas iznākšanai mazliet jāpagaida.

Grāmatas vērtējums: 10/10

http://www.baltaisruncis.lv/blogs/gramata-kapa-autors-frenks-herberts/