Nometnēs nonākušās «raganas» neauglīgajā un nabadzīgajā rajonā pamestas tikt ar visu galā pašu spēkiem.

Apsūdz slimībās un sausumā

Vairums «raganu nometņu» iemītnieču savos ciemos apsūdzētas par melnās maģijas piekopšanu, izraisot dažādas likstas, piemēram, cilvēku nāvi, slimības vai sausumu.

Kāda astoņdesmit gadus veca sieviete Zeneibu Sugru savā ciemā tika apsūdzēta kāda bērna - sava radinieka slimībā un nāvē. Saniknotais pūlis viņu sita ar koka nūjām, apgalvojot, ka viņa likusi lietā maģiju, zēnu nogalinot.

«Es zinu, ka tā nav taisnība. Nekad neesmu nodarbojusies ar maģiju. Taču, kad izdzirdēju, ka mani grasās sadedzināt dzīvu zēna kapā, sapratu, ka man jābēg,» viņa atceras savu nonākšanu nometnē.

Zeneibu «raganu nometnē» pavadījusi astoņus gadus. Bēgot viņai nācās pamest mazbērnus un visu savu mantību.

Problēma raksturīga Ganai, ticība maģijai - visai Āfrikai

Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka šādas nometnes ir izplatītas tikai Ganas ziemeļu rajonos, tomēr fanātiska ticība maģijai ir vienojoša teju visam Āfrikas kontinentam. Parasti par raganām Āfrikā tiek uzskatītas tieši gados vecas sievietes.

Ganas Universitātes profesors Dzodzi Tsikata uzskata, ka pret vecākām sievietēm cilvēki vēršas tāpēc, ka viņas sabiedrībai kļuvušas nelietderīgas un nenes lielu labumu. «Kad sievietes iznēsā bērnus, ir apzinīgas sievas, viņas dzīvo tā, kā sabiedrība to vēlas. Taču, kad šī funkcija ir zudusi, viņas sabiedrībai kļūst marginālas,» viņš saka.

«Ragana»: cilvēkiem skauda mans veiksmīgums

Zanebu Sugru savukārt ir pārliecināta, ka pie viņas vajāšanas ciemā novedusi cilvēku skaudība - viņa bijusi veiksmīga tirgotāja, kas kājām varējusi noiet simtiem jūdžu. «Es saviem mazbērniem no tirdzniecības ceļojumiem pārvedu skaistas drēbes. Taču cilvēki nevēlas redzēt veiksmīgas sievietes. Tā bija parasta greizsirdība,» viņa saka.

Par «raganu nometņu» eksistenci interesi paudušas arī Ganas varas iestādes. Valsts sieviešu un bērnu lietu ministre pēc vienas šādas nometnes apmeklējuma pauda savu neizpratni par redzēto. Viņa norāda, ka «raganu nometnes ir kauns tādā progresīvā valstī kā mūsu».

Cilvēktiesību eksperti tikmēr aicina sākt nevis ar «raganu nometņu» aizliegšanu, bet gan sabiedrības izglītošanu.

http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/434333-gana_simtiem_sieviesu_ieslodzitas_raganu_nometnes