Dodot netiešus mājienus jau tuvāko pāris desmitgažu laikā sameklēt kosmosā saprātīgus radījumus, ja tādi vispār ir, zinātnieki sāka izstrādāt stratēģiju, kā veidot attiecības ar citām dzīvības formām – kontaktēties vai arī sekot leģendārā teorētiķa Stīvena Hokinga padomam izturēties neuzkrītoši, lai „neuzrautos” uz kādu tehnoloģisku pārāku un kareivīgu.
Darvins un citplanētieši
Kā gan varētu izskatīties citplanētieši, un ko no viņiem sagaidīt? Uz šo jautājumu nav viegli atbildēt pat dzīves rūdītajiem kosmosa pētniekiem, jo arī viņiem zināšanu ir par maz. Cilvēks ir pārlieku egocentrisks, lai spētu pieņemt, ka saprātīga būtne var izskatā būtiski atšķirties no mums. To apliecina gan filmas, gan kontaktā ar svešiniekiem it kā nonākušo aculiecinieku apraksti, kuros dominē cilvēcisks ķermenis ar pagarinātiem locekļiem, lielu galvu un acīm, kā arī slīdošu pārvietošanās manieri. Taču zinātnieki saka – nav nekāda pamata domāt, ka citu planētu iemītnieki varētu stāvēt uz divām kājām un izskatīties līdzīgi mums. Palielinātā galva drīzāk ir pašu cilvēku fantāzijas auglis un vēlmju iemiesojums par turpmāku evolūciju, kas ļaus homo sapiens kļūt vēl gudrākiem.
Pavērojot sugu evolūciju, varam secināt, ka radību izskats lielā mērā atkarīgs no vides, kurās tās dzīvo, jo labvēlīgāka un drošāka vide, jo lielāka iespēja, ka suga attīstīsies un kļūs saprātīga. Tātad nav izslēgts, ka uz dažām planētām visattīstītākās būtnes varētu dzīvot zem ūdens un izskatīties, piemēram, kā astoņkāji. Vai varbūt tie ir pavisam bezformīgi – ēteriskas būtnes bez miesas.
Par vienu lietu zinātnieki ir puslīdz vienojušies – Darvina postulētā dabīgā atlase varētu būt universāla parādība. Ja tai ir pakļautas visas sugas uz Zemes, pastāv ļoti liela iespēja, ka līdzīgi dzīvība attīstās arī citur. „Es uzskatu, ka Darvina evolūcijas teorija ir pielietojama arī šajā gadījumā. Ja vien ir biosfēra un notiek evolūcija, tad rodas kopīgas tēmas un intelekts,” laikraksts The Guardin citē evolucionāro paleobiologu Saimonu Konveju – Morisu.
Jābūt piesardzīgiem
Ja nu kādu dienu patiešām izdosies nodibināt kontaktus ar svešajiem, labāk būt gataviem uz visļaunāko. Ja tās ir attīstītas būtnes, tad nevajadzētu naivi ticēt, ka citplanētiešiem nepiemīt tādi paši netikumi kā cilvēkiem – alkatība, tieksme uz vardarbību un kāre izmantot citu resursus, konferencē brīdināja Saimons Konvejs – Moriss no Kembridžas universitātes. Lai arī kādā tehnoloģiskās attīstības pakāpē atrastos potenciālie Visuma kaimiņi, viņi var izrīkoties tieši tāpat kā cilvēki, kad tiek kārdināti ar labu dzīves telpu, ūdeni, derīgajiem izrakteņiem vai degvielu. Un cilvēki pastāvēšanas laikā nav izveidojuši labu tēlu. Biežie kari un ķildas liek mums vēlēties, lai citplanētieši būtu sasnieguši augstāku garīgo attīstību un būtu miermīlīgāki. Citādi satikšanās neko labu nesola.
Jau pavasarī zinātnieki spriedīs, vai viņiem vajadzētu ķerties pie aktīvākām metodēm un ne tikai meklēt citas dzīvās būtnes, bet arī pašiem pārraidīt signālus dziļi kosmosā. Šai iecerei ir daudz pretinieku. „Man šķiet, ka aktīva ārpuszemes civilizāciju meklēšana ir riskanta. Šeit valda tāda attieksme, ka viņi ir draudzīgi un pārāk tālu, lai tiktu līdz mums. Bet, ja mēs kādu rītu pamodīsimies un ap Zemi riņķos kosmosa kuģu armāda, šim pieņēmumam vairs nebūs jēgas,” savu skeptisko pozīciju neslēpj Kalifornijas universitātes psiholoģijas profesors Alberts Harisons.
Viņš nav sajūsmā par NASA rīcību, kad tā 2008. gadā pārraidīja dziļi kosmosā bītlu dziesmu Across the Universe. „Sākot raidīt un pievēršot sev uzmanību, jādomā, kādu tēlu mēs radām. Viņi varētu mūs uztvert kā draudu, un mums nav ne jausmas, kā viņi reaģēs uz šādu vēstījumu,” Harisonu citē aģentūra AFP.
Zemes klimats
Priekšnoteikumi dzīvības izcelsmei kosmosā ir vairāk nekā labvēlīgi. Pētnieki līdz šim pamanījuši vairāk nekā 400 planētu, uz kurām varētu būt līdzīgs klimats kā uz Zemes. „tātad mēs zinām, ka ap vairākumu zvaigžņu, tāpat kā ap mūsu Sauli, visticamāk, ir planētu sistēma. Tādēļ varam pieļaut, ka daudzām no tām ir planēta, kas līdzinās Zemei,” Lielbritānijas Karaliskās astronomu biedrības prezidents Martins Rīzs iezīmē potenciālās meklēšanas vietas.
Nozīmīgs solis kaimiņu iepazīšanā ir pērnajā pavasarī iesāktais Keplera projekts, kura gaitā kosmosā tika palaista zonde. Tai jāmeklē Zemei līdzīgās planētas tā dēvētajā „zeltmates zonā”, kur nav ne par karstu, ne par aukstu. Zinātnieki, kuru vidū ir arī citplanētiešu meklēšanas pionieris profesionālā līmenī Frenks Dreiks, uzskata, ka tieši šis kosmosa reģions ir piemērotākais citu dzīvo būtņu sastapšanai.
„Keplera zonde ir pirmā, kas spēj pamanīt tādas planētas, kas nav lielākas par Zemi. Līdz ar to mēs divu vai trīs gadu laikā uzzināsim, kuri kosmiskie objekti ir līdzīgi Zemei un riņķo pa līdzīgu trajektoriju pareizā attālumā no savas zvaigznes,” aģentūrai Reuters saka Kembridžas universitātes kosmoloģijas un astrofizikas profesors Rīzs.
„Man ir aizdomas, ka tur patiešām varētu būt dzīvība tādās formās, kādas mēs nemaz nespējam iedomāties. Un, protams, tur varētu būt tādas saprāta formas, uz kuru fona mūsu attīstība būtu aptuveni tādā kā šimpanzēm uz cilvēka fona,” uzskata SETT projekta pamatlicējs Frenks Dreiks.
Svešie starp mums
Runājot par potenciālo atnācēju izskatu, Visuma pētnieki iesaka sagatavoties kaut kam pavisam neparastam, filmās neredzētam, iespējams, mūsu maņu orgāni pat nespēj uztvert šīs būtnes.
Vēl radikālāku versiju izvirza Arizonas Valsts universitātes fiziķis Pols Deiviss. Viņš pieļauj iespēju, ka no citām planētām atceļojuši radījumi jau dzīvo starp mums vai pat mūsos. „Kā lai mēs zinām, ka visa dzīvība uz Zemes radusies vienā reizē,” aģentūrai AP retoriski jautā amerikāņu speciālists, kurš kaismīgi aizstāv teoriju par vairākām dzīvības izcelšanās kārtām.
Saskaņā ar šo pieņēmumu pastāv iespēja, ka ar komētām no citiem kosmosa objektiem atnesti mikrobi ir mums „deguna priekšā”, taču vēl nav attīstījušies par sarežģītākām būtnēm. Ņemot vērā, ka biologi izpētījuši labi ja vienu procentu no visām pasaules baktērijām, neviens nevar droši apgalvot, ka visas pārējās radušās uz Zemes.
Lai arī oficiāla sastapšanās ar citplanētiešiem un ārpuszemes dzīvības formu pastāvēšana īsti nesakristu ar lielāko reliģiju svētajos rakstos stāstīto, šis fakts nesatricinātu vairākuma reliģisko pārliecību. Vismaz tā liecina žurnālā New Scientist publicēts pētījums. Citplanētiešus par savas reliģiskās pārliecības iznīcinātāju nenosauca neviens no aptaujātajiem budistiem.
Kristieši bija mazliet šaubīgāki, un savas nostājas pārskatīšanu pēc šāda pavērsiena izteicās trešdaļa respondentu. No neticīgajiem tikai viens procents cilvēku pieļāva, ka varētu uz reliģiskajiem jautājumiem paraudzīties citādi, ja oficiālā vizītē patiešām ierastos ārpuszemes viesu delegācija.
„Kādēļ gan lai mēs apšaubītu ideju, ka Dievs radījis arī citas civilizācijas, lai tās viņu slavētu tāpat kā mēs,” kāds respondents paskaidroja savu nelokāmo pozīciju, kas sakrīt ar Vatikāna astronomu oficiālo nostāju. Viņi pirms dažiem gadiem paziņoja, ka nesaskata konfliktu starp ticēšanu Dievam un „ārpuszemes brāļu” pastāvēšanu.