Grāmatā darbība notiek 2021. gadā, bet cilvēces nelaimes iesākas 1995. gadā. Filmā cilvēces gala sākums datēts ar 2008. gadu.

... 2027. gads. Pēdējo 18 gadu laikā uz Zemes nav piedzimis neviens bērns. Zinātnieki tā arī nespēj noskaidrot, kāpēc tas tā notiek. Cilvēcei draud izmiršana. Nevienam vairs nerūp rītdiena, bet atsevišķi politiski un reliģiski grupējumi nemitīgi karo viens ar otru. Lai apturētu haosu, Lielbritānijas valdība ir noteikusi kara stāvokli, taču situācija turpina pasliktināties. Vīlies politikā Teo (Klaivs Ovens) satiekas ar savu bijušo sievu Džulianu (Džuliana Mūra), kura lūdz viņu nogādāt drošā vietā grūtnieci, kurai jādzemdē - pirmo reizi pēc 18 gadiem. Iespējams, ka šī sieviete ir atslēga mīklainajai neauglībai un cilvēces glābšanai. Bīstamā un piedzīvojumiem bagātā ceļojuma laikā varoņi satiek dažādus cilvēkus: viens cenšas viņiem pamaisīt, otrs - palīdzēt, cits - vienkārši vairs nekam netic...

"Cilvēka bērns" nav pirmā un arī pēdējā filma par civilizācijas drūmajām perspektīvām. Ja mēs sāksim atcerēties futūristiskas lentes, tas izrādīsies, ka filmu par cilvēces laimīgu nākotni praktiski nav.

Par drūmo antiutopiju ciltstēvu var uzskatīt Herberta Velsa romānu "Laika mašīna", kurā nākotnes cilvēce ir sadalījusies divās rasēs: elfveidīgajos elojos un apakšzemes briesmoņos morlokos. Groteskā šķiru cīņas metafora ar laiku ir pabālējusi, taču pateicoties Velsa talantam, grāmata arī šodien iedvesmo kinematogrāfistus: pēc skaita pēdējā "Laika mašīnas" ekranizācija tika uzņemta pavisam nesen, 2002. gadā. To veica rakstnieka mazmazdēls Saimons Velss.

Velsa idejas laikam atstāja lielu iespaidu uz Džonu Burmanu, kas 1974. gadā uzņēma demogrāfisku antiutopiju "Zardozs", kurā cilvēce tāpat bija sadalījusies divās nometnēs: mežonīgos barbaros un mākslīgā paradīzē dzīvojošos "nemirstīgajos". Barbari strādā melnās miesās, lai "nemirstīgajiem" nekā netrūktu. Taču dzīvojot bez raizēm un problēmām, "nemirstīgie" ir pazaudējuši dzīves garšu un velk nožēlojamu eksistenci.

"Mnemoniskajā Džonijā" (1995.) cilvēci satrauc citas problēmas: cilvēki dzīvo tik mežonīgā tempā, ka pusi no cilvēces skar nervu darbības izsīkuma sindroms, kas ir nāvējošs. Vēl pa virsu - bez korporāciju un mafijas uzkundzēšanās - cilvēki ir kļuvuši par jauno tehnoloģiju vergiem.

Filmā "Eksistence" (1999.) Deivida Kronenberga izdomātā spēle eXistenZ tiek pieslēgta tieši pie cilvēka - lietotāja - muguras smadzenēm caur "bioportu" un varoņi, tāpat kā skatītāji, klejo pa labirintu, ko rada korporāciju intrigas un teroristu darbošanās - nesaprotot, vai tā ir realitāte vai spēles gaita. Iznākusi vienlaikus ar "Eksistenci", filma "Matriks" noved visu līdz loģiskam galam: pār pasauli valda mašīnas, kas izmanto cilvēkus par elektrobateriju elementiem.

Tehnoloģiju attīstība ved strupceļā pat tad, ja cilvēks mēģina attīstīt, ne vien pasauli, bet arī sevi.

Cenšanās pēc pilnības noved pie bēdīgām sekām arī filmā "Gataka" (1997.). Scenārists un režisors Endrū Nikols rāda nākotni, kurā cilvēkiem ir dota iespēja uzlabot cilvēku sugu. Taču ne visi ir ar mieru laist pasaulē ģenētiski uzlabotus bērnus, dažs labs dod priekšroku "vecajiem, labajiem laikiem". "Neuzlabotie" automātiski kļūst par otrās šķiras pilsoņiem: viņiem ir aizliegtas prestižas profesijas un atbildīgi amati. Kad "neuzlabotais" Vinsents Frīmens (Ītans Houks) grib lidot kosmosā, viņam nākas pārkāpt visus sabiedrības likumus.

"Ekvilibrium-ā" (2002.) cilvēci ir aplaimojuši citādā veidā: likvidēta vardarbība. Rezultātā, sabiedrība ir sadalījusies likumpaklausīgos pilsoņos, kas lieto "laimes tabletes" un nav spējīgi uz īstām jūtām, un dumpiniekos, kas cer sagraut sistēmu. Disidentus, vai nu nošauj bez tiesas un izmeklēšanas, vai arī sadedzina - protams, cīņas pret vardarbību ietvaros.

"Serenity misijā" (2005.) "laimi" sabiedrībā iegūst savādāk: bērniem vēl skolā izskalo smadzenes, iemidzinot tos ideoloģiskai apstrādei. Bet tos, uz kuriem smadzeņu skalošana neiedarbojas, nosūta uz trako māju. Valdībai tāda metode liekas par maz radikāla, tāpēc notiek apdullināšanas eksperiments ar pilnīgu un galīgu iedzīvotāju apstrādi uz kādas atsevišķas un attālas planētas. Rezultātā tiek iegūta traku kanibālu orda, kas apdraud visu cilvēci.

Pavisam svaigajā filmā "V nozīmē vendeta" (2006.) eksperimenti ar cilvēkiem notiek uz Zemes. Precīzāk - Lielbritānijā pēc Trešā pasaules kara. Šajā baismajā programmā - koncentrācijas nometnes, genocīds, geju un citādo iznīcināšana, baigi eksperimenti ar ieslodzītajiem...

Totalitārajās nākotnes sabiedrībās nav salda dzīve, taču arī demokrātiskajās antiutopijās dzīve nav daudz labāka.

"Bēgšanā no Ņujorkas" (1981.) un "Bēgšanā no Losandželosas" (1996.) ASV tiek tēlota kā liela atkritumu bedre, kur valda anarhija, un, kur pilsētas, kuras kādreiz bija kultūras centri, ir pārvērtušās par savdabīgām "nosēd akām", kas tiek piepildītas ar kriminālajiem elementiem no visas valsts.

Vardarbība pārpludina patērētāju sabiedrību "Robota-policista" trīs sērijās (1987., 1990., 1993.). Pirmā filma, kuru uzņēma Pols Verhovens, iedeva toni visam seriālam: vara nākotnes pasaulē pieder spēcīgām korporācijām, kuras pārvērš pasauli saindētā rūpniecības zonā.

Interesanti, ka Verhovens desmit gadu laikā ir uz ekrāna radījis trīs nākotnes versijas. Bez Amerikas, kas smok no noziedzības "Robotā-policistā", viņš demonstrē mums laimīgu un harmonisku totalitāro sabiedrību "Zvaigžņu kuģu kareivjos" (1997.). Šīs filmas tēli dzīvo mierā un saskaņā ar militarizētu režīmu, kas atļauj sievietei, kas dienē armijā, vēl vienu bērnu. "Zvaigžņu kuģu kareivji" neuzbāzīgi novelk paralēles starp kosmiskajiem agresoriem-vabolēm un cilvēcisko skudru pūzni, kur cilvēki tikai kaujā iegūst individualitāti.

Trešā nākotne pēc Verhovena - ārkārtīgi divdomīgais grāvējs "Atcerēties visu" (1990.), kur skatītāji kopā ar varoni piedzīvo aizraujošus piedzīvojumus uz Marsa; beigās autors it kā saka, ka tas ir bijis tikai virtuāls ceļojums, ko organizējusi nākotnes tūrisma firma. [Autors, liekas, filmu nav redzējis! - ZG piezīme.]

Pēc tēmas "Atcerēties visu" ir līdzīga filmām par futūristiskām izklaidēm un šovbiznesu, piemēram - "Skrejošais cilvēks" (1987.), "Rollerbols" (divas versijas, no 1975. un 2002.). Pirmā lente par šo tēmu bija "Mežonīgo Rietumu pasaule" (1973.), kurā parādīts nākotnes izklaides parks. Šeit par zināmu samaksu var sajust sevi kā īstu Mežonīgo Rietumu kovboju un bez sekām apšaut kaudzi ļaužu, jo mākslīgo Mežonīgo Rietumu iemītnieki ir roboti. Taču kad vienam no robotiem apnīk būt tikai par mērķi, sākas nepatikšanas. Bet otrajā sērijā "Nākotnes pasaule" (1976.) roboti jau vispār cenšas samainīties vietām ar cilvēkiem...

Vispār, antiutopijas ar cilvēkveidīgiem robotiem ir gandrīz vai patstāvīgs žanrs. "Mežonīgo Rietumu pasaule" un "Stepfordas sievu" vecā, 1975. gada versija bija pirmās bezdelīgas; nedaudz vēlāk, 1982. gadā Ridlijs Skots filmā "Pa asmeni skrejošais" spēja radīt šī žanra etalona paraugu nākošām filmām: viņa filmā roboti, kurus tēloja skaisti un seksapīli aktieri, kļūst, ne tikai par draudu cilvēcei, bet arī par spēcīgām, kaismīgām personām, kurām neviļus gribi just līdzi. Starp citu, pirms pirmizrādes producenti piespiež režisoru izmainīt filmas finālu, kurā galvenais varonis arī izrādās androīds. Tikai pēc daudziem gadiem uz DVD skatītāji varēja ieraudzīt oriģinālo "Skrejošā" režisora versiju.

Ar Skota vieglo roku 80. - 90. gados uz ekrāniem parādās milzums stāstu par cilvēkveidīgajiem robotiem, sākot ar tādu žanra klasiku kā "Terminators" (1984.) un beidzot ar tādiem lētiem B klases grāvējiem kā "Kiborgs" (1989.) un "Bruņinieki" (1993.). Tikai ar jaunā gadsimta sākumu tēma atkal pārceļas uz A klasi: Stīvens Spīlbergs uzņem "Mākslīgo intelektu" (2001.), bet Kriss Kolambuss "Divsimtgadīgo cilvēku" (1999.). Šajā laikā roboti jau ir kļuvuši tik mājīgi, ka viņu tīro un cēlo dabu sāk pretstatīt cilvēciskās pasaules nežēlībai un savtīgumam.

Bet kas tad notiek nākotnē ar pašiem cilvēkiem?

Diemžēl, futūristiskās filmas, kuru centrā ir cilvēces sociālās problēmas, parasti, parāda tos dažādos degradācijas stāvokļos. Cilvēce, vai nu ir iegrimusi birokrātismā, kā tas ir "Brazīlijā" (1985.) un "1984." (1984.), vai arī slīkst vardarbībā, kā "Mehāniskajā apelsīnā" (1971.). Ja vien tā nav aizgājusi bojā kādā globālā kataklizmā. Šeit scenāristu fantāzijai, kas izrāvusies lielbudžeta filmas plašumos, lai iznīcinātu civilizāciju nav nekādu robežu.

"Kvintetā" (1979.) cilvēce iet bojā no globālā sasaluma. Cilvēces paliekas mīt starp ledājiem un sniegotiem tuksnešiem. Tā kā nekādu perspektīvu cilvēkiem nav, tad viņi izklaidējas, spēlējot "kvintetu", kurā likmes ir cilvēku dzīvības un izdzīvo tikai viens.

"Ūdens pasaulē" (1994.) katastrofas sekas ir globālā sasilšana: pēc polāro ledu izkušanas, ūdens ir appludinājis visus kontinentus; dzīvi palikušie cilvēki glābjas uz plostiem un sarūsējušiem naftas tankeriem, kaut arī finālā varoņi atrod apsolīto zemi (oriģinālo režisora versiju, kur atrastā zeme izrādās Everests, "nogrieza" kā pārāk drūmu).

Sedrika Klapiša lentē "Varbūt" (1999.) civilizācija (Francijas izskatā) ir apbērta zem milzīgas smilšu kārtas un cilvēki, kas dzīvo tur, kur reiz ir bijusi Parīze, dzīvo gluži kā beduīni. Pati lineārākā metafora pēdējo laiku futūristiskajā kino, Klapiša ideja ir kvintesence bailēm, ko izjūt eiropieši, redzot kā Eiropu pakāpeniski pārņem musulmaņi. [Salīdzinot vairošanās ātrumu, esot izrēķināts, ka pēc 50 gadiem baltā rase (Rietumu balto civilizācijas nozīmē) uz pasaules būs minoritāte un vēlāk izzudīs pavisam - ZG piezīme.]

"Uguns varā" (2002.) cilvēci gandrīz iznīcinājuši uguni spļaujoši drakoni; dažu desmitgadu laikā cilvēki ir kļuvuši par mežoņiem, slēpjas zem zemes un tā kā tiem nav izklaides iespēju: kino un TV, tad viņi uzved amatierludziņas no "Zvaigžņu kariem".

"Neprātīgā Makša" 2. un 3. sērijā (1981., 1985.) cilvēki pēc kodolkara ir tiktāl degradējušies, ka vēl sākumā (2. sērija) notiek atsevišķu bruņotu grupējumu cīņa par saglabātiem benzīna krājumiem, bet vēlāk (3. sērija) cilvēce jau pilnīgi ir atgriezusies akmens laikmetā.

"12 mērkaķos" cilvēce iet bojā no nāvējoša vīrusa epidēmijas; katakombās izdzīvojušie zinātnieki sūta uz pagātni noziedzniekus-nāviniekus, kuri cenšas atrast epidēmijas izraisītāju un novērst katastrofu. Taču, kā tas parasti notiek ar ceļojumiem laikā, tieši viena ceļotāja darbošanās izraisa cēloņu-seku virkni, kas ved pie civilizācijas bojā ejas.

Un ja jau tiek pieminēti mērkaķi, tad nevar aizmirst "Pērtiķu planētu" (1968., 2001.) - Pjēra Bula tāda paša nosaukuma romāna ekranizāciju. Nākotnē nokļuvušie cilvēki satiek pērtiķu civilizāciju, kur pret mežonībā ieslīgušiem cilvēkiem, pērtiķi izturas kā pret dzīvniekiem. Vecās filmas versijas sikvelā "Zem Pērtiķu planētas" (1970.) noskaidrojas iemesls, kāpēc pērtiķi un cilvēki ir samainījušies vietām: izrādās, ka ir noticis kodolkarš, kura rezultātā, radiācijas iespaidā, pērtiķi ir evolucionējuši, bet cilvēki - degradējušies...

Luka Besona "Pēdējā kaujā" (1983.) globālās katastrofas iemesls netiek minēts. Vienkārši pilsētas ir drupās, bet cilvēces vietā - deģenerātu grupiņas. „Pēdējās kaujas" pasaule ir izteikti iracionāla - reizēm no debesīm gāžas sprāgušas zivis, reizēm akmeņu krusa, bet cilvēki ir zaudējuši spējas runāt un sazinās ar žestiem. Varbūt, cilvēce ir sodīta savu grēku dēļ? Vai arī tas ir galvenā varoņa murgu atspoguļojums, jo lielākā daļa no ekrāna laika norisinās slimnīcas drupās?

Īpaši jocīgi ir salīdzināt "Pēdējo kauju" ar Luka Besona "Piekto elementu" (1997.), kurā paēdusī un apmierinātā cilvēce izskatās kā mūsdienu patērētāju sabiedrības groteska. "Piektais elements" un "Īpašais ziņojums" (2002.) laikam ir vienīgās nozīmīgās filmas, kurās nākotnes civilizācija izskatās daudz maz normāli eksistējoša.

Vai nav skumji? Taču liekas, ka neviens īpaši neņem galvā visas tās šausmas-drausmas ar kurām mūs biedē kinoļaudis.

Un tomēr, ne jau velti "Cilvēka bērns" atgādina mums par demogrāfiskās katastrofas briesmām. Tās ir reālākas par drakoniem, cilvēkveidīgiem robotiem un saprātīgiem pērtiķiem.

Ja tic filmai, tad cilvēce kļūs neauglīga 2008. gadā. Kungi, steigšus sāciet kaut ko darīt, lai vairotos!

Futūristiskais kino - lielākie kases gabali (1980. - 2006.).

1. Pērtiķu planēta (Planet of the Apes), Fox, 2001. Budžets - $100 milj. Ienākumi ASV - $180.0 milj., ārzemēs - $182.2 milj.

2. Es, robots (I, Robot), Fox, 2004. Budžets - $120 milj. Ienākumi ASV - $144.8 milj., ārzemēs - $202.4 milj.

3. Īpašais ziņojums (Minority Report), Fox, 2002. Budžets - $102 milj. Ienākumi ASV - $132.1 milj., ārzemēs - $226.3 milj.

4. Atcerēties visu (Total Recall), Sony, 1990. Budžets - $65 milj. Ienākumi ASV - $119,4 milj., ārzemēs - $141,9 milj.

5. Atpakaļ nākotnē 2 (Back to the Future Part II), Universal, 1989. Budžets - $40 milj. Ienākumi ASV - $118,5 milj., ārzemēs - $213,5 milj.

6. Ūdens pasaule (Waterworld), Universal, 1995. Budžets - $175 milj. Ienākumi ASV - $88,2 milj., ārzemēs - $176,0 milj.

7. Mākslīgais intelekts (A.I. Artificial Intelligence), Warner Bros., 2001. Budžets - $100 milj. Ienākumi ASV - $78,6 milj., ārzemēs - $157,3 milj.

8. V nozīmē vendeta (V for Vendetta), Warner Bros., 2006. Budžets - $54 milj. Ienākumi ASV - $70,5 milj., ārzemēs - $60,9 milj.

9. Piektais elements (The Fifth Element), Sony, 1997. Budžets - $90 milj. Ienākumi ASV - $63,8 milj., ārzemēs - $263,9 milj.

10. Stepfordas sievas (The Stepford Wives), Paramount, 2004. Budžets - $90 milj. Ienākumi ASV - $59,5 milj., ārzemēs - $42,4 milj.

11. Divsimtgades cilvēks (Bicentennial Man), Buena Vista, 1999. Budžets - $100 milj. Ienākumi ASV - $58,2 milj., ārzemēs - $29,2 milj.

12. Iznīcinātājs (Demolition Man), WArner Bros., 1993. Ienākumi ASV - $58,1 milj. , ārzemēs - $10,0 milj.

13. 12 mērkaķi (Twelve Monkeys), Universal, 1995. Budžets - $29 milj. Ienākumi ASV - $57,1 milj., ārzemēs - $111,7 milj.

14. Laika mašīna (The Time Mashine), DreamWorks, 2002. Budžets - $80 milj. Ienākumi ASV - $56,8 milj., ārzemēs - $66,9 milj.

15. Zvaigžņu kuģu kareivji (Starship Troopers), Sony, 1997. Budžets - $105 milj. Ienākumi ASV - $54,8 milj., ārzemēs - $66,4 milj.

16. Atmaksas stunda (Paycheck), Paramount, 2003. Budžets - $60 milj. Ienākumi ASV - $53,8 milj., ārzemēs - $41,6 milj.

17. Robots-policists (Robocop), Orion, 1987. Budžets - $13 milj. Ienākumi ASV - $53,4 milj.

18. Robots-policists 2 (Robocop 2), Orion, 1990. Ienākumi ASV - $45,7 milj.

19. Bēgošais cilvēks (The Running Man), TriStar, 1987. Budžets - $27 milj. Ienākumi ASV - $38,1 milj.

20. Neprātīgais Maksis 3: Zem Pērkona kupola (Mad Max Beyond Thunderdome), Warner Bros., 1985. Ienākumi ASV - $36,2 milj.

21. Sala (The Island), DreamWorks, 2005. Budžets - $126 milj. Ienākumi ASV - $35,8 milj., ārzemēs - $124,5 milj.

22. Tiesnesis Dreds (Judge Dredd), Buena Vista, 1999. Budžets - $90 milj. Ienākumi ASV - $34,7 milj., ārzemēs - $78,8 milj.

23. Sestā diena (The 6th Day), Sony, 2000. Budžets - $82 milj. Ienākumi ASV - $34,6 milj., ārzemēs - $61,5 milj.

24. Pa asmeni skrejošais (Blade Runner), Warner Bros., 1982. Ienākumi ASV - $31,3 milj.

25. Bēgšana no Losandželosas (Escape from L.A.), Paramount, 1996. Budžets - $50 milj. Ienākumi ASV - $25,5 milj., ārzemēs - $16,8 milj.

Kā turpinājums futūristiskajām filmām. Avīžu ziņa.

Kompānija Warner Bros. TV ir devusi "zaļo gaismu" teleprojektam "Sāras Konoras hronikas" (The Sarah Connor Chronicles) - slavenās, fantastiskās Terminatora sāgas televīzijas "spinofam". Par pilotsēriju režisoru ir nozīmēts Deivids Naters, kas pildīs arī producenta lomu. Seriāla veidošanā dalību ņems arī Endrū Vainas un Mario Kasara kompānija C2 Pictures, kas filmēja pilnmetrāžas lentes par mašīnu dumpi. "Hroniku" scenāriju rakstīs Spīlberga "Pasauļu kara" autors Džošs Fridmans.

Kā ziņo oficiālā preses relīze, aktieru atlase sāksies nekavējoties, filmēšanas process iesāksies 2007. gada sākumā, Ņumeksikā. "Termimatora" franšīzes televīzijas reinkarnācijā runa būs par Sāras Konoras un viņas mazgadīgā dēla Džona dzīvi no tā mirkļa, kad beidzas filma "Terminators 2: Pastardiena". Atgādinām, ka agrāk Endrū Vaina stāstīja, ka ceturtais

"Terminators", kas arī, pēc visa spriežot, drīzumā tiks taisīts, saturēs epizodes, kas sasaistīs filmu ar seriālu.